Tas ir smags darbs mūža garumā! Lūk, 13 triki un padomi, kā uzturēt savu atmiņu asu kā nazis 0
Atmiņa ir smadzeņu spēja uzglabāt, saglabāt un atcerēties informāciju par pagātnes pieredzēm, zināšanām un notikumiem. Tā ir fundamentāla cilvēka kognitīvo funkciju sastāvdaļa, kas ļauj mums funkcionēt ikdienā, mācīties no pieredzes un pieņemt informētus lēmumus.
Atmiņa ietver dažādus procesus, sākot no īslaicīgas informācijas uzglabāšanas līdz ilgtermiņa atmiņas veidošanai, kas var būt saistīta ar faktiem (deklaratīvā atmiņa) vai prasmēm un procedūrām (procedurālā atmiņa).
Atmiņas saglabāšana un uzlabošana dod cilvēkam vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tā veicina mācīšanos un izaugsmi, ļaujot mums uzkrāt un izmantot zināšanas ilgtermiņā. Otrkārt, laba atmiņa ir būtiska sociālajām attiecībām, jo tā palīdz atcerēties personīgus notikumus, vārdus un sejas, veicinot dziļākas un jēgpilnākas saiknes. Treškārt, atmiņa ir kritiska mūsu identitātes un pašapziņas uzturēšanai, jo tā satur mūsu personīgo stāstu, pieredzi un vērtības.
Kā atmiņa strādā, ir sarežģīts procesu kopums, kas ietver vairākus posmus – kodēšanu, uzglabāšanu un atsaukšanu. Kodēšanas laikā informācija tiek pārveidota smadzeņu izmantojamā formā, kas var notikt caur dažādām maņām vai domām. Uzglabāšana ir process, kurā informācija tiek saglabāta dažādos atmiņas “noliktavās” – no īslaicīgas vai darba atmiņas līdz ilgtermiņa atmiņai, kur notiek konsolidācija. Atsaukšana ir spēja piekļūt un aktivizēt šo saglabāto informāciju, kad nepieciešams. Šie procesi ir atkarīgi no smadzeņu dažādu daļu, piemēram, hipokampa un prefrontālās garozas, efektīvas darbības, kā arī no veselīga dzīvesveida un prāta treniņiem.
Un lai tas viss raiti darbotos visa mūža garumā, arī sirmā vecumā, ir pie šīs lietas jāpiestrādā. Lūk, 10 ieteikumi.
