Talsu novada Vandzenes mežos atjaunots mežabrāļu bunkurs 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piektdien, 6. augustā, Talsu novada Vandzenes mežos tiks atklāts jaunā kvalitātē atjaunotais Pētera Čevera nacionālo partizānu grupas bunkurs, kas atrodas ap 4 km no Upesgrīvas – Talsu šosejas malā uzstādītā piemiņas akmens Čevera grupas partizāniem, braucot pa meža ceļu.
Bunkura atjaunošana notikusi AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) uzraudzībā, izmantojot valsts finansējumu no Zemkopības ministrijas līdzekļiem 42 tūkstošu eiro apmērā. 31 kvadrātmetru lielā būve ilgmūžības un ērtākas pieejamības vārdā veidota no betona un citiem mūsdienīgiem materiāliem, taču apdarināta apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu autentiskuma sajūtu.
Novadpētnieks un viens no atjaunošanas iniciatoriem Jānis Vasiļevskis uzsver, ka bunkura iekšpuse izveidota maksimāli tuvu tam, kāda tā izskatījās 1949./1950. gada ziemā, kad te uzturējās P. Čevera grupas 19 dalībnieki, tostarp divas sievietes.
Vasiļevskis stāsta, ka vēl atmodas laikos paspējis pierakstīt trīs tobrīd vēl dzīvo Čevera grupas partizānu stāstu par bunkura iekārtojumu.
Vēl viena svarīga liecība ir trīs fotogrāfijas no Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas (VDM) P. Čevera krimināllietas, kur redzams bunkura iekšskats un sadzīviskas detaļas.
Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā dzimušais Pēteris Čevers (1914–1951) bija Latvijas armijas virsnieks, radikāli nacionāli noskaņotās organizācijas “Pērkoņkrusts” biedrs. Viņam izdevās izvairīties no 1941. gada 14. jūnija represijām un Otrā pasaules kara gaitā P. Čevers kapteiņa pakāpē karoja Latviešu leģiona 19. divīzijas rindās.
Vēl pirms tam 1942./1943. gadā viņš bija izgājis speciālo apmācību kursu vācu īpašo uzdevumu pulkā “Brandenburga 800”, kura dalībnieki darbojās kā izlūki un diversanti Austrumu frontes aizmugurē, padomju teritorijā.
Čevers kara beigas sagaidīja Kurzemē, taču 1945. gada 9. maijā devās nevis padoties, bet gan kopā ar vairākiem leģionāriem mežā. Grupa pievienojās leģiona kapteiņa Nikolaja Straumes vienībai, kas līdz 1948. gada pavasarim darbojās Engures–Zentenes apkārtnē. 1948. gada maijā par grupas komandieri kļuva P. Čevers.
Partizāni dislocējās Talsu apriņķa Vandzenes un citu apkārtējo pagastu teritorijā.
1949. gada oktobrī celtais bunkurs bija grupas pēdējā ziemošanas vieta.
1950. gada 3. martā pēc nodevēja norādes tam uzbruka VDM karaspēka vienība. Seši Čevera grupas dalībnieki gāja bojā, taču pārējiem izdevās izlauzties no aplenkuma un vismaz daļa partizānu turpināja darbību Tukuma apriņķī.
Atkal jau čekas provokatoru dēļ 1950. gada 1.–2. novembra naktī P. Čevers un vēl seši grupas dalībnieki tika sazāļoti un sagūstīti. Baltijas kara apgabala Kara tribunāls P. Čeveram piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1951. gada 24. jūlijā.
Vandzenes meža bunkurs ilgus gadus bija saglabājies vienkārši kā ar ūdeni pieplūdusi bedre. Ideju par tā atjaunošanu 2017. gadā sāka virzīt Latvijas Nacionālo partizānu apvienība. Reāls būvniecības darbs sākās šopavasar.
“Ir doma, ka bunkurā varētu notikt dažādi patriotiskās audzināšanas pasākumi zemessargiem, jaunsardzei, skolēniem. Tā varētu darboties kā uzskatāma vieta, lai cilvēkiem rastos priekšstats, kāds bija mežabrāļu bunkurs, kāda bija dzīve tajā,” teic Jānis Vasiļevskis.
Zemnīcas interjers tikšot veidots pamazām, apgādājot to ar dažādiem sadzīves priekšmetiem, “lai nebūtu tikai plikas sienas”.
“LVM”, kas organizē atklāšanas pasākumu, norāda, ka bunkura apskate atklāšanas dienā būs ļauta tikai ar Covid-19 sertifikātu.
