Atjaunots hercogienes Sofijas sarkofāgs 0
Ar Apvienoto Kurzemes fondu finansiālu palīdzību Rundāles pils muzeja restauratori atjaunojuši Kurzemes hercoga Jēkaba mātes hercogienes Sofijas sarkofāgu.
Svinīgajā ceremonijā, klātesot Apvienoto Kurzemes fondu pārstāvjiem, Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ojāram Spārītim un citiem, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags 2. jūlijā Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī iesvētīja hercogienes Sofijas sarkofāgu un vēlēja tai mūžīgu dzīvi. Arhibīskaps savā runā pievērsās Sofijas īsajam mūžam, mūsdienu ģimeniskajām vērtībām un to maznozīmībai. Viņš uzsvēra, ka pat tad, ja dzīvē netiek paveikts nekas cits, būšana par māti vai tēvu ir augstākais sasniegums un liela svētība.
Imants Lancmanis savā runā pateicās Kurzemes bruņniecībai ne tikai par finansiālo atbalstu, bet arī par vēsturisko “izlīdzināšanos” kādreizējo vēsturisko nesaskaņu dēļ. Viņaprāt, šī sadarbība veido demokrātijas un humānisma izpratni. I. Lancmanis norādīja, ka sākotnēji projekts licies bezcerīgs. “Sofijas sarkofāgs bija katastrofālā stāvoklī, bet, pateicoties restauratoru pūlēm, sarkofāgam piešķirts atpakaļ viss, kas hercogienei sniedz īstas Dieva mājas un pilnvērtīgu atdusas vietu,” pastāstīja I. Lancmanis. Rundāles pils muzeja direktors piebilda, ka restaurācija ilgusi gadu.
Kurzemes bruņniecības pārstāvji kopš 2005. gada piedalījušies jau septiņu Ketleru dzimtas sarkofāgu restaurācijā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot vēl četrus lielus un piecus mazākus
sarkofāgus, taču sarkofāgu atjaunošana nav vienīgā palīdzība, ko sniedz Apvienotie Kurzemes fondi. Vairāk nekā desmit gadu laikā ar Vācijas valdības atbalstu atjaunoti arī vairāku baznīcu jumti un veikti citi vēsturisku būvju atjaunošanas darbi. Projektu vadītājs barons Oto fon Grothuss, kurš Sofijas sarkofāga iesvētīšanas ceremonijā pateicās visiem iesaistītajiem, dienu vēlāk kopā ar citu Apvienoto Kurzemes fondu pārstāvi baronu Peteru van der Hovenu Melngalvju namā no Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņēma ceturtās šķiras Atzinības krustu par viņu paveikto Latvijas sabiedrības labā. Pēc Atzinības krusta saņemšanas barons fon Grothuss neslēpa prieku par saņemto apbalvojumu, norādot, ka jūt lepnumu un saviļņojumu.
Barons uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas sadarbība ir ļoti svarīga kopīgās vēstures apliecināšanai. Kurzemes bruņniecības pārstāvis norādīja, ka ilggadējā sadarbība ar Rundāles pils muzeju ir lieliska un muzeja direktora I. Lancmaņa vārds ir labi zināms arī Vācijā, kur viņš tiek ļoti respektēts un viņa viedoklī vienmēr ieklausās. Pēc Sofijas sarkofāga restaurācijas viņš jūtoties laimīgs, taču netaisoties gulēt uz lauriem, jo tuvākajās dienās jābrauc lūkot nākamie projekti Kurzemē.
Uzziņa
Kurzemes hercogiene Sofija nākusi no ļoti dižciltīgas un ievērojamas dzimtas. Vectēvs Albrehts Hohencollerns (1490 – 1568) bija pēdējais Teitoņu ordeņa valsts lielmestrs, vēlāk kļuva par Prūsijas hercogistes pirmo hercogu (1525 – 1568). Viņa dēls Albrehts Frīdrihs 1573. gadā apprecējās ar Mariju Eleonoru, Jīlihas–Klēves princesi, un šajā laulībā piedzima septiņi bērni, arī nākamā Kurzemes hercogiene Sofija (1582 – 1610). 1609. gadā Sofija apprecējās ar Kurzemes hercogu Vilhelmu Ketleru (1574 – 1640) un ieguva Kurzemes hercogienes titulu. 1610. gada 28. oktobrī Sofijai piedzima dēls Jēkabs, kas vēlāk kļuva par pazīstamāko Kurzemes hercogu visā hercogistes pastāvēšanas vēsturē. Sofija pēc dzemdībām neatlaba un pēc nepilna mēneša nomira. Sākotnēji hercogieni apglabāja Kuldīgas pilī, bet sarkofāgu ar viņas mirstīgajām atliekām uz hercogu kapenēm Mītavā pārveda tikai 1643. gadā kopā ar hercoga Vilhelma sarkofāgu.
Hercogiene Sofija (1582 – 1610) apbedīta alvas sarkofāgā, kas sākotnēji bijis krāsots un zeltīts. No alvas dekora rotājumiem raksturīgas hermas, eņģeļu galviņas un tradicionāli lauvu galvas ar riņķiem mutēs. Uz sarkofāga vāka virsmas ar pāreju uz sāniem bijis piestiprināts krucifikss, bet virzienā uz galvgali iestiprināts stikla lodziņš, caur kuru varēja redzēt pāragri mirušo hercogieni ar plīvuru un zīda vainadziņu. Uz sarkofāga sāniem ir iegravēti četri ģerboņi. Starp ģerboņiem – gravēti Bībeles teksti vācu valodā, ko izceļ ornamentālās gravētās joslas.
Visi interesenti līdz Kurzemes hercogu kapeņu apskates sezonas beigām (31. oktobrim) aicināti apskatīt restaurēto sarkofāgu un pārējo ekspozīciju.
Dati: Rundāles pils
