Turpmākos sešus mēnešus vadības grožus ar saukli “Atjaunotne, spēks, piederība” ES Padomē turēs Francija 8
Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gluži kā katra jauna gada sākums, arī šis gads ir iesācies ar rotāciju Eiropas Savienības Padomes prezidentūrā. Turpmākos sešus mēnešus vadības grožus ar saukli “Atjaunotne, spēks, piederība” ES Padomē turēs Francija. Kā tas parasti notiek, izstrādātā darbakārtība ir grandioza un sešos mēnešos teju neīstenojama. Tomēr vairāki punkti ir aktuāli un īsā laikā ieviešami. To tapšanas procesam ir vērts sekot līdzi turpmākā pusgada laikā arī mums Latvijā.
Gan jau plaši diskutētā Zaļā kursa likumu pakotne (“Fit for 55”), gan ES minimālās algas standarti, gan digitālā tirgus un pakalpojumu regulācija ir iniciatīvas, kuras var un vajag pieņemt jau tuvāko mēnešu laikā neatkarīgi no tā, kura valsts prezidē ES Padomē.
Cits jautājums, ciktāl Francijai savas prezidentūras laikā izdosies priekšplānā izvirzīt arī savas intereses turpmākajā ES attīstībā un darbakārtībā. To rādīs tikai laiks, kā arī tas, ar ko aprīlī noslēgsies Francijas prezidenta vēlēšanas un iekšpolitiskie procesi to sakarā.
ES minimālā alga un nevienlīdzības mazināšana
Konceptuālā vienošanās par to, ka Eiropas Savienībā ir jābūt minimālajiem algas standartiem, jau ir panākta. Ņemot vērā, ka jau 2019. gadā prezidents Emanuels Makrons aktīvi virzīja priekšlikumu par minimālās algas noteikšanas principiem, ir sagaidāms, ka šo principu apstiprināšana ES Padomē 2022. gada pirmajā pusgadā būs prioritāte un to, visticamāk, arī izdosies panākt.
Protams, par šo tēmu vēl būs karstas diskusijas, jo jau sākotnēji vairākas dalībvalstis, it īpaši ziemeļvalstis, bija skeptiskas par šī priekšlikuma praktisko pusi un to, vai tas neiejauktos dalībvalstu kompetencēs. Tāpat vēl nav pilnīgas skaidrības par to, tieši kādi principi tiks ieviesti minimālās algas aprēķināšanai – vai tie varētu būt 60% no mediālās bruto algas vai 50% no vidējās bruto algas, vai varbūt kāds cits, jauns princips.
Tomēr, ņemot vērā, ka priekšlikumu kopumā ir atbalstījusi gan Eiropas Komisija, gan Eiropas Parlaments, kā arī tam ir atbalsts dalībvalstu vidū, šobrīd tas ir tikai laika jautājums, kad mēs sagaidīsim šī normatīvā regulējuma gala pieņemšanu, kas ļautu ilgtermiņā mazināt pašlaik tik ļoti lielo nevienlīdzību minimālajā atalgojumā starp dalībvalstīm.
Sociālās nevienlīdzības mazināšana arī ir viens no virsmērķiem, ko Francija izvirzījusi savam prezidentūras laikam. Makrons aicināja savus Eiropas kolēģus “iedomāties jaunu Eiropas modeli”, kura ietvaros kā galvenie mērķi būtu cīņa pret bezdarbu un “labo darba vietu” radīšana Eiropas Savienībā. Tāpat viņš kā svarīgu uzsvēra dzimumu nevienlīdzības izskaušanu. Protams, būtu naivi domāt, ka šos mērķus varētu sasniegt Francijas prezidentūras vai pat tuvāko pāris gadu laikā. Tomēr fakts, ka šie jautājumi tiks diskutēti ES darbakārtībā, jau ir liels solis uz priekšu vienlīdzīgākas un taisnīgākas Eiropas veidošanā.
Zaļais kurss un klimata krīze
Šobrīd noris karstas diskusijas par Eiropas Komisijas pērn prezentēto “Fit for 55” pakotni. Vienprātības dalībvalstu vidū par to vēl nav, un ir skaidrs, ka Francijas prezidentūras laikā to pieņemt neizdosies, taču franču mērķis ir pavirzīt diskusijas uz priekšu, lai līdz šī gada beigām pakotni varētu apstiprināt. Svarīgs gan ir arī konteksts, kura ietvaros debates par šo pakotni notiks.
Šobrīd visa Eiropa piedzīvo rekordaugstas enerģijas cenas, kā rezultātā valstu vadītājiem varētu būt mazāka motivācija pieņemt ambiciozus ilgtermiņa lēmumus zaļajā politikā, kas īstermiņā nespēs palīdzēt ar enerģijas cenu samazināšanu. Ja klimata jautājumos netiks pieņemti stingri lēmumi, tad sekas un “nākotnes rēķini” nākotnē būs nesamērojami lielāki nekā šodien maksātie.
Francijas prezidents ir apņēmības pilns par to, ka prezidentūras laikā izdosies pieņemt jauno oglekļa “muitas nodevu” (Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu). Tā ļautu iekasēt samaksu par izmantotu CO2 no citām valstīm importēto preču ražošanā, tādējādi tuvinot to cenas ES ražotāju cenām, lai nemazinātu Eiropas ražotāju konkurētspēju. Maz ticams, ka šo mehānismu izdosies iedarbināt jau tik īsā termiņā, tomēr ar pietiekamu politisko gribu un raitu diskusiju līdz šī gada beigām to apstiprināt ir iespējams.
Digitālā regulācija un nodokļi korporācijām
Svarīgs Francijas prezidentūras darbakārtības punkts ir ES digitālā tirgus un digitālo pakalpojumu aktu pieņemšana, kas beidzot radītu juridisku ietvaru gan digitālajam saturam, gan digitālajai biznesa videi. Tas ļautu Eiropai atgūt relatīvu digitālo neatkarību, kā arī padarītu tīmekļa vidi drošāku un godīgāku. Ņemot vērā, ka dalībvalstis abus likumus jau ir atbalstījušas un, visticamāk, tie tiks atbalstīti arī Eiropas Parlamentā, šie likumi var stāties spēkā jau pirmajos pāris Francijas prezidentūras mēnešos.
Turpinās arī digitālo gigantu nodokļu sistēmas izstrāde. Tā ļaus beidzot iekasēt taisnīgākus nodokļus (vismaz 15% apmērā) no tādiem tehnoloģiju grandiem kā “Google” un “Apple”, kā arī uzliktu tiem par pienākumu maksāt nodokļus valstīs, kurās tie sniedz pakalpojumus.
Tas līdz šim tā nenotiek, jo kompānijām ir iespēja patverties beznodokļu zonās. Formāli abiem šiem priekšlikumiem ir atbalsts dalībvalstu vidū. Grūtības to pieņemšanai Francijas prezidentūras laikā radīs tas, ka nodokļa ieviešana ir saistīta ar lēmumu, ko pieņem 120 valstu grupa OECD vadībā, un lēmums galīgajā veidolā ir gaidāms tikai 2022. gada jūnijā. Abas reformas visdrīzāk tiks pieņemtas jau nākamajā – Čehijas – prezidentūras laikā.
Vai Eiropa kļūs pašpietiekami droša?
Prezidents Makrons jau vairākus gadus ir bijis aktīvākais Eiropas stratēģiskās autonomijas un jaunas drošības koncepcijas aizstāvis un idejas virzītājs. Ir skaidrs, ka savas prezidentūras laikā Francija ļoti vēlēsies, lai Eiropas drošība un aizsardzība, jauna Šengenas zonas kārtība un Eiropas kopējās autonomijas jautājumi būtu darbakārtības galvgalī. Tāpat būs centieni pieņemt komisijas izstrādāto “Stratēģisko kompasu”, kas definētu Eiropas drošības prioritātes.
Tomēr skepse dalībvalstu vidū par šīm idejām ir nemainīgi liela un pašreizējie saspīlējumi Ukrainā un hibrīduzbrukumi uz Baltkrievijas robežas to tikai pastiprina. Vai kādu stratēģisko dokumentu izdosies pieņemt? Visticamāk jā, bet tā praktiskā nozīme nebūs liela.
Jāņem vērā, ka aprīlī notiks Francijas prezidenta vēlēšanas, un to rezultātam, iespējams, būs pat lielāka reālā ietekme uz ES attīstību nekā Francijas prezidentūrai ES. Emanuels Makrons ar savu partiju Eiropā pieder mūsu liberālo un centrisko spēku apvienībai Eiropas Parlamentā – “Renew Europe”. Tā ir izveidojusies par nopietnu politisku spēku, bez kura iesaistes faktiski nevar pieņemt nevienu lielu lēmumu parlamentā.
Un arī Eiropadomē, kurā lemj valstu un valdību līderi, “Renew Europe” ir otra ietekmīgākā alianse. Ja Makrons tiks pārvēlēts, viņam būs nopietns politisks pamats tuvākajos gados aizstāt Angelu Merkeli Eiropas Savienības faktiskā politiskā līdera lomā. Neraugoties uz domstarpībām, kuras Eiropā dažkārt rada franču iniciatīvas, teiksim, drošības un sociālajā jomā, ar šo faktu mums būs jārēķinās.
