Kā atjaunot runasspējas pēc insulta 8
Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Jo agrīnāk pēc insulta pacients ar runas traucējumiem sāks pildīt speciālus vingrinājumus, jo agrāk un labāk viņam izdosies atgūt valodu,” ir pārliecināta Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centra sertificēta audiologopēde ĒRIKA LECE.
Komandas darbs
Pēc insulta vai galvas traumas cilvēkam var būt dažādi traucējumi: kustību, ikdienas aktivitāšu, ar domāšanu un atmiņu saistītu funkciju, runasspēju. Daļa no nervu šūnām var būt neatgriezeniski aizgājušas bojā. Lai neskartās smadzeņu šūnas pārņemtu zudušo pienākumus, nepieciešama individuāli piemērota rehabilitācija, kas palīdzētu maksimāli atgūt zudušās kustības, veiklību, koordināciju, runu un citas spējas.
Ne velti slimnīcās insulta vienībā vienā komandā darbojas tādi rehabilitācijas speciālisti kā audiologopēds (rūpējas par komunikatīvo jeb saziņas, valodas un runasspēju atjaunošanu), ergoterapeits (palīdz roku kustību un sadzīves iemaņu atjaunošanā), fizioterapeits (rūpējas par lielo motoriku). Tieši audiologopēds jeb runas speciālists iesaistās to pacientu atveseļošanā, kuriem insults skāris galvas smadzeņu kreiso puslodi – vietu, kur atrodas runas centri un ir valodas traucējumi. Kopumā šādas problēmas ir aptuveni trešdaļai insulta pacientu.
Kad palīdz runas speciālists
Pēc insulta vai smadzeņu traumas mēdz būt dažādi traucējumi, piemēram, afāzija – grūtības runāt, izprast, lasīt, rakstīt, apraksija – nespēja mērķtiecīgi darboties, piemēram, apģērbties, bezpalīdzība, dizartrija – neskaidra, grūti saprotama, ļoti klusa runa muskuļu vājuma vai saspringuma dēļ. Smaga problēma ir disfāgija jeb rīšanas grūtības. Tas traucē normāli paēst, pastāv iespēja aizrīties un kā komplikācija – aspirācijas pneimonija (aspirācija – svešu vielu iekļūšana elpošanas orgānos ieelpas laikā). Tad audiologopēds māca pacientam elpošanas un rīšanas procesā iesaistīto muskuļu nostiprināšanas vingrinājumus.
Ja insulta dēļ radusies afāzija (daļēja vai nespēja runāt), tuvinieki mēdz domāt, ka cilvēks vairs neko nesaprot, jo nespēj izteikties. “Patiesībā tā nav. Vienkārši viņam sliktāk darbojas mēles, lūpu, žokļu muskulatūra, un tas ierobežo izteikšanās spējas, un ir grūtības atrast vārdus.
Vēl nereti tuvinieki domā, ka cilvēkam ir cietusi arī dzirde. Tomēr viņš dzird gan to, kā pūš vējš, gan to, kā pil ūdens no krāna, tikai nespēj par to pastāstīt. Piemēram, ir metode, kad liekam klausīties skaņu un rādām attēlu, kas ilustrē to, ko viņš dzird. Ja viņš dzird smieklus, tad norāda uz attēlu, kur kāds smejas. Tas ir dzirdes treniņš valodas uztveres atjaunošanai,” stāsta Ērika Lece.
Palīdz, veidojot apvedceļus
“Atjaunojot sapratni, runu, uztveri, atmiņu, ņemam vērā, tieši kurā smadzeņu daļā ir bojājums. Piemēram, Vernikes apgabala bojājuma sekas ir grūtības ar dzirdētā izpratni – cilvēkam šķiet, ka apkārtējo valoda ir citāda. Šādās situācijās, lai atjaunotu valodas funkcijas, strādājam pie apvedceļu veidošanas viņa smadzenēs. To panākam, mudinot cilvēku darīt lietas, kas nav tieši saistītas ar runu, piemēram, ar zīmēšanu.
Tas palīdz domās vizualizēt to, ko zīmē, piemēram, koku, viņa redzes atmiņa to atceras, līdz ar to arī koka vārds atgriežas atmiņā. Lūdzam arī rakstīt, jo tad automātiski cilvēks uzraksta savu adresi, vārdu… Darīt lietas, kas netieši saistītas ar valodu. Lai arī par valodu atbild runas centrs kreisajā smadzeņu puslodē, tam ir saistība arī ar citiem smadzeņu centriem, piemēram, īstermiņa atmiņa, uzmanība un kognitīvais elastīgums ir citās smadzeņu daivās,” paskaidro audiologopēde.
Lai atsauktu atmiņā sadzīves priekšmetu nosaukumus, noder attēlu komplekti, kur attēlots gan priekšmets, gan tā nosaukums. “Ja cilvēks pats nespēj savienot vienu ar otru, manuāli palīdzam, norādot ar žestu. Varam arī uzdot motivējošus jautājumus, piemēram: vai šis priekšmets ir krūze?”
Vispirms jāsaprot vienkāršāko, sadzīvē lietojamo priekšmetu, piemēram, krūzes, ķemmes, un to vārdu saistība. Svarīgi nerunāt gariem teikumiem, nerunāt skaļi. Labi pirmie uzdevumi ir skaitļu savienošana pieaugošā secībā, nedēļas dienu nosaukšana.
Zīmējumu izkrāsošana, iesaistot sīko motoriku, palīdz aktivizēt par domāšanu, uzmanību un atmiņu atbildīgās smadzeņu daļas, veicina arī vizuāli telpisko uztveri, atsauc atmiņā krāsu nosaukumus. Rehabilitācijas sākumā tie ir vienkārši zīmējumi, vēlākā posmā var būt mandalas. Protams, jāņem vērā, cik labi klausa roka, jo pēc insulta bieži vien labās rokas kustības ir ierobežotas.
Bērnu krāsojamās grāmatiņas gan nav labākā izvēle. “Nedrīkst aizmirst, ka, neraugoties uz insultu, cilvēks nezaudē savu personību. Nepiemēroti darba materiāli var izraisīt pacientā nevēlēšanos sadarboties. Pareizi uzskates līdzekļus piemeklēt atbilstīgi pacienta interesēm, piemēram, par puķēm, dārza darbiem, iemīļotāko vaļasprieku,” norāda speciāliste.
Mūzikas terapija labi palīdz atjaunot un kontrolēt valodas ritmu – ātrāku, lēnāku. Ja cilvēks nespēj runāt, viņš, izmantojot bundziņas vai vienkārši zīmuli, sit līdzi ritmu. Tie, kas nespēj izrunāt dziesmas vārdus, var dungot līdzi melodiju. Turklāt mūzika rada pozitīvas emocijas.
Galvenais turpināt darboties
Jārēķinās, ka runasspēju atgūšana pēc insulta var prasīt ilgu laiku. Protams, tas atkarīgs no bojājuma veida galvas smadzenēs. Tāpēc svarīgi, lai atveseļošanās terapija ir ilgstoša un uzturoša. Cilvēkam jābūt dinamiskā novērošanā – ik pēc laika jānovērtē, ko vēl iespējams uzlabot, ko vēl viņš var darīt atbilstīgi savām spējām.
Speciāliste iesaka izveidot darba mapi, kurā insulta pacients sāk savu valodas rehabilitāciju ar kalendāra, pulksteņa atpazīšanu, vārda uzrakstīšanu, un tā katras nodarbības garumā mape kļūst arvien biezāka. Tas dod iespēju arī pašam reāli novērtēt, kā bija sākumā un kā ir tagad. “Galvenais ir turpināt darbošanos, jo tam ir rezultāti, un nav nemaz tik reti gadījumi, kad cilvēks spēj atgriezties darba dzīvē,” iedrošina audiologopēde Ērika Lece.
Ņem vērā
Runasspēju atjaunošanās laikā mājās jāizvairās no fona trokšņiem, ko rada visu laiku ieslēgts radio vai televizors. Cilvēks jau tā sasprindzina savu uzmanību, lai varētu labāk uztvert citu teikto un atbildēt, bet fona troksnis tam traucē.
Padoms
Noderēs palīglīdzeklis
Kad daļēji zaudētas runasspējas, cilvēkam var būt runas stress – runājot viņš uztraucas un nespēj pateikt, ko vēlas. Šādās situācijās noder attēlu jeb vizuālais atbalsts, piemēram, maza albuma veidā ar viņa vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, vajadzībām, piemēram, “gribu tikt uz medicīnas centru, man sāp mugura”. Šādu uzskates līdzekli var izveidot kopā ar audiologopēdu, ģimenes locekļiem.
Jācenšas runāt lēnāk, lai pacientam valoda būtu labāk uztverama
