Atjaunot “psihiatrijas upuru” godu un cieņu nebūs vienkārši 0
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, sagatavojot likumprojektu “Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” 3. lasījumam, beidzot vienojušies, ka cilvēkiem, kas par pretpadomju uzskatiem tika ievietoti psihiatriskajās slimnīcās, nebūs vēlreiz jāiziet pazemojošā ārstu ekspertīze, lai atjaunotu godu un cieņu.
Kaut gan paredzama birokrātiska un ilga procedūra, tomēr, visticamāk, deputāti par šo likumprojektu nobalsos. Tiesa, to varēja izdarīt jau pirms pusgada, jo bija izstrādāts vienkāršāks un saprotamāks “Vienotības” juristu likumprojekts, bet Nacionālā apvienība politiskā kapitāla vairošanai nolēma, ka spēšot piedāvāt vēl labāku.
Atgādināšu, ka likuma mērķis ir atjaunot to personu godu un cieņu, kā arī likvidēt nelabvēlīgās tiesiskās sekas cilvēkiem, kuri no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietoti PSRS vai Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs savas politiskās pārliecības, politiskās darbības dēļ, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, reliģiskajiem uzskatiem, rases vai nacionālo piederību, kā arī par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras. Šiem cilvēkiem psihiatriskajās slimnīcās visbiežāk piešķīra diagnozi paranoīdā šizofrēnija, kuras dēļ viņiem liegta iespēja iegūt autovadītāja un ieroču nēsāšanas tiesības, pastāv profesiju ierobežojumi, kā arī citas nelabvēlīgas sekas.
Likumprojektā noteikts, ka personai vai viņas aizgādnim, radiniekam vai dzīvesbiedram, ja cilvēks miris, būs jādodas uz prokuratūru pēc deklarētās dzīvesvietas ar iesniegumu par personas statusa atjaunošanu. Cilvēka psihiskā veselība vērtēta un diagnoze noņemta netiks, jo to regulē Ārstniecības likums.
Prokuratūra vērtēs tikai faktu, vai persona piespiedu kārtā savas politiskās pārliecības vai citu pieminēto iemeslu dēļ ir bijusi ievietota psihiatriskajā slimnīcā. Ja cilvēks gribēs, lai viņu izņem no noteiktu slimību pacientu reģistra, viņam tas būs jālūdz iesniegumā. No reģistra izņems, ja cilvēks neatkarīgās Latvijas laikā ne reizi nav vērsies pie psihiatra. Tas gan nenozīmē, ka tiks noņemta diagnoze. Saeimas komisijas vadītāja Ināra Mūrniece un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cilupe uzskata, ka diagnoze ir konfidenciāla un ka tā netraucējot dzīvot.
Likumprojekts paredz, ka prokuratūra nerīkosies vienpersoniski. Lai pieņemtu lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu to darīt, prokuratūrai būs jāpieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinums. Ekspertu darbu organizēs Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Komisijas sastāvā būs jābūt ne mazāk kā trim sertificētiem psihiatriem un netiks iekļauts ārsts, kurš veicis ekspertējamās personas ārstniecību. Ekspertīze tiks izdarīta bez personas klātbūtnes, izmantojot medicīnisko dokumentāciju un citus materiālus, ko komisijai būs nodevusi prokuratūra.
I. Mūrniece neslēpa, ka minētās ārstniecības iestādes iesaistīšana ir ļoti jūtīgs jautājums, jo padomju laikā tur piespiedu kārtā tika ievietoti citādi domājošie un Latvijas psihiatri joprojām nav gatavi runāt par šiem notikumiem. Tāpēc likumprojekts papildināts ar prokuroram dotu iespēju vajadzības gadījumā pieprasīt citu ekspertu atzinumu, kas pieļauj piesaistīt arī ārvalstu ekspertus.
Savukārt L. Cipule norādīja, ka nevajadzētu “sasiet” padomju laiku un mūsdienu psihiatriju un ka ārstu iesaistīšanās likuma īstenošanā esot apliecinājums tam, ka viņi nenoliedz cilvēku piespiedu ārstēšanu no viņu politiskajiem uzskatiem psihiatriskajās slimnīcās.
Sabiedriskās organizācijas “Zelda” (cita starpā nodarbojas arī ar juridisko interešu aizstāvību cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem) juriste Annija Mazapša komisijas deputātiem sacīja, ka ekspertu komisijas veidošana no tā centra ārstiem, kuri strādā iestādē, kur šie cilvēki tika ievietoti, liek šaubīties par komisijas objektivitāti. A. Mazapša: “Pēc analoģijas ar to, kā skata policistu pārkāpumu lietas – pastāv princips, ka izmeklēšana nedrīkst notikt tajā pašā iestādē, kurā pārkāpums noticis. Tiesa, komisija nedaudz iekļāva likumprojektā normu, ka Psihiatrijas un narkoloģijas centrs tikai organizē ekspertīzi, kas dod prokuratūrai iespējas uzaicināt arī citus ekspertus. Būtu vēl labāk, ja tiktu iesaistīti ārvalstu eksperti, kuriem ir daudz lielāka pieredze šādu jautājumu izskatīšanā, kā, piemēram, Lietuvā un Ukrainā. Tas nav lēti, bet mums jāapzinās: vai nu mēs to darām labi, ļoti labi vai nekā. Mēs varam aizbildināties, ka tas ir dārgi, bet tie ir dzīvi cilvēki, viņi ir cietuši un vēl joprojām cieš.”
Ekspertu komisijai atzinums prokuratūrai būs jāsniedz trīs mēnešu laikā, bet prokuratūra lēmumu pieņems pusgada laikā. Ja nepieciešams, prokuratūra minēto termiņu varēs pagarināt līdz gadam, bet ar personas rakstveida piekrišanu – līdz diviem gadiem.
Ja likumprojektu pieņems, tas stāsies spēkā 1. augustā, un paredzēts, ka prokuratūrai jauno uzdevumu veikšanai šogad tiks piešķirti seši tūkstoši latu.
