Atjaunot oriģinālu vai ļaut sabrukt? 0
Lai gan citur Eiropā vēsturisko ēku atjaunošana prasa tikai daļēju tās vēsturisko iezīmju saglabāšanu un krietni mazāk formalitāšu, Latvijas likumi nav pretimnākoši īpašumu attīstītājiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzviet vērojams visai baiss un nepievilcīgs skats uz kritiskā stāvoklī esošo vēsturisko mantojumu.
Nekad nevar visu paredzēt
Nekustamo īpašumu attīstītāja “Pillar Management” izpilddirektors Edgars Miļūns atzīst, ka, nodarbojoties ar restaurāciju, rekonstrukciju vai renovāciju, attīstītājam esot jāsaskaras ar dažādiem atjaunojamo objektu juridiskajiem statusiem, piemēram, ēka kultūras pieminekļa zonā, vēsturiski vērtīga ēka, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts nozīmes kultūras piemineklis. Katram no šiem statusiem pakārtots arī projekta detalizācijas, pieļaujamo risinājumu un saglabājamo elementu apjoms, kā arī projekta saskaņošanas kārtība. Jo nozīmīgāks piemineklis, jo ilgāks un sarežģītāks projektēšanas un projekta saskaņošanas posms, garāks saglabājamo un atjaunojamo elementu saraksts, kā arī augstākas izmaksas.
Lai arī cik pragmatiski attīstītājs darbotos, lai arī kādas ekspertīzes pasūtītu pirms projekta uzsākšanas, uzsākot būvdarbus, joprojām ir iespējami pārsteigumi, kas vienmēr palielina izmaksas.
Rekonstruēt vai būvēt jaunu
Šie apstākļi un ierobežotā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja attīstītājus noliekot būtiskas izvēles priekšā – attīstīt jaunu projektu vai nodarboties ar rekonstrukciju? Izvēli bieži sarežģījot bezkompromisa attieksme no kultūras mantojuma sargātāju puses – atjaunojiet oriģinālu vai arī lai ēka sabrūk! Veiksmes stāsti visbiežāk sastopami projektos, kur attīstītājs ar cieņu ir izturējies pret tiešām vērtīgiem publiski pieejamiem būves elementiem, savukārt uzraugošās iestādes ar izpratni izturējušās pret vecu un nolietotu funkcionālo elementu aizvietošanu ar jauniem.
“Vēsturiskajās ēkās ir grūtāk izveidot modernas inženierkomunikācijas, radīt mūsdienām atbilstošus plānojumus. Tādēļ liela nozīme ir investoru vēlmei rekonstruēt vēsturisko ēku, nevis ieguldīt līdzekļus no jauna būvējamā ēkā, kas attīstāma ātrāk un lētāk. Protams, vēsturisko ēku attīstību ir grūti pamatot ar prognozējamiem ienākumiem pēc to rekonstrukcijas. Tomēr, kā liecina tirgus tendences, šādu investoru un attīstītāju skaits ik gadu pieaug un arvien vairāk mēs redzam veiksmīgus vēsturisko ēku rekonstrukcijas projektus. Lielākā šādu ēku koncentrācija ir Rīgas vēsturiskajā centrā un tai piegulošajā teritorijā, tomēr netrūkst arī labu piemēru Latvijas reģionu pilsētās,” norāda E. Miļūns.
Vācijā ļauj, Latvijā ne
Arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis, kurš ir uzņēmējs un profesionāls investors, ir saskāries ar Latvijas likumdošanas skaudro pusi. “Atgriezies no darba Maskavā, kur vairākus gadus vadīju “Hansabankas” pārstāvniecību, mēģināju investēt dažādās nozarēs. Viens no tādiem projektiem bija problemātisks bankas aktīvs – māja Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī, kuru pārņēmu un nolēmu atjaunot. Un te jāatzīmē, ka Latvijā un Vācijā ir pilnīgi atšķirīga pieeja vēsturisko namu atjaunošanā,” viņš stāsta.
“Berlīnes centrā vēsturiskajai mājai atļauj mainīt fasādes materiālu, fasādes krāsu, ļauj sētas pusē pielikt balkonus un ierīkot liftu. Latvijā turpretī valda milzīgs formālisms – projekts var būt saskaņots ar kultūras pieminekļu aizsargātājiem, bet vienalga var ierasties kaut kādi muzeju aktīvisti, kas var sacelt lielu brēku par kaut kādām flīzēm un apturēt būvdarbus. Brēku, starp citu, pilnīgi nepamatotu, jo konkrētās mājas atjaunošanai tika veikts pamatīgs vēsturiskās izpētes darbs. Lai gan nama atjaunošanu izdevās pabeigt, tomēr kopumā vīlos Latvijas nekustamo īpašumu tirgū – pārāk sarežģīta saskaņošana un pārāk liela iespēja, ka pat pēc projekta saskaņošanas var notikt uzbrukumi no dažādu dienestu puses, pamatīgi apgrūtinot turpmāko darbu,” salīdzina investors.
Vēsturiskās vērtībās – mūsdienu ērtības
Raugoties uz to, ka restaurētu vēsturisko ēku kopumā nav daudz, pieprasījums pēc dzīvokļiem šādās vietās ir gana liels. Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Vestabalt” pārdošanas daļas vadītāja Raimonda Omule zina teikt, ka Latvijā iedzīvotāji augstu vērtējot vēsturiskās vērtības, bet viņiem ir svarīgas arī mūsdienu ērtības. Līdzīgās domās ir nekustamo īpašumu uzņēmuma “Ober Haus Real Estate Latvia” dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane. Viņa novērojusi, ka klienti labprāt izvēloties iegādāties īpašumus šādos namos, jo lielākoties tās ir biezu mūru ēkas ar pievienotu arhitektonisko vērtību, auru, stāstu par pagātni, kā arī šīs ēkas bieži vien atrodas pilsētas centrā vai tuvu centram ar labu infrastruktūru, sabiedriskā transporta tīklu.
Lai gan cilvēku interese par dzīvokļu iegādi restaurētos vēsturiskajos īpašumos ir gana liela, pircēju loks tomēr ir salīdzinoši šaurs, jo cenas par kvadrātmetru šādā īpašumā ir robežās no 2000 līdz 5000 eiro, kas lielākoties interesē šeit strādājošus ārzemniekus.
