Jau šī gada rudenī sāks ieplūst pirmie līdzekļi: Latvijas ANM plāna iespējas, izaicinājumi un riski 3
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau šovasar tiks apstiprināts Latvijas plāns līdzekļu izmantojumam Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros un jau šī gada rudenī sāks ieplūst pirmie līdzekļi.
Šis plāns rada lielas iespējas ekonomikas attīstībai un nes sev līdzi arī virkni risku un izaicinājumu.
Vispirms par kontekstu – ANM plāna ietvaros Latvija saņems vismaz 1,82 miljardus eiro grantu (dāvinājumu) veidā. Nav izslēgta vēl papildu līdzekļu saņemšana grantu un/vai aizņēmumu veidā, taču par šo jautājumu valdība pagaidām noslēpumaini klusē.
Ja skatās apmēram tuvāko septiņu vai astoņu gadu perspektīvā, tad šie 1,82 miljardi eiro ir apmēram piektā daļa no visiem Eiropas Savienības līdzekļiem, kas šajā periodā ieplūdīs Latvijas ekonomikā, jo 1,82 miljardus ANM līdzekļu papildinās vēl apmēram astoņi miljardi Eiropas daudzgadu budžeta un Eiropas fondu līdzekļu.
Taču būtiskā ANM līdzekļu atšķirība ir tā, ka šie līdzekļi ir “ātrā nauda” – atšķirībā no struktūrfondiem un ES budžeta līdzekļiem, kas pa porcijām ieplūdīs valsts ekonomikā, sākot no apmēram 2023. līdz 2030. gadam, ANM nauda sāks ienākt jau šoruden un visiem ar ANM saistītajiem projektiem jābūt pabeigtiem jau līdz 2026. gada vidum.
Tas nozīmē divas lietas – pirmkārt, to, ka šiem līdzekļiem un to izlietojumam būs izšķiroša nozīme ekonomikas atjaunošanā pēc Covid-19 krīzes un, otrkārt, jādomā, kā izvairīties no finansiālas bedres tad, kad šo līdzekļu apgūšanas aktīvā fāze būs beigusies, tātad ne vēlāk kā 2026. gada otrajā pusgadā.
Starp citām ANM programmas īpatnībām varētu minēt to, ka šiem līdzekļiem nav vajadzīgs valsts, pašvaldības vai uzņēmēju līdzfinansējums, taču līdzekļi pilnībā tiks izmaksāti tikai tad, kad tiks sasniegti plānotie rezultāti, sākumā paredzēts vien apmēram 30% priekšfinansējums.
Savukārt, ja plānotie rezultāti sasniegti netiks, tiek paredzēts sankciju mehānisms līdzekļu atgūšanai.
Un, visbeidzot, ANM programma tiek finansēta no starptautiskajos tirgos aizņemtiem līdzekļiem, kas 30 gados būs jāatdod, līdzekļu atgūšanai paredzēta vairāku ES mēroga nodevu ieviešana.
Visbeidzot, jāatceras, ka ES Zaļā kursa un viedās ekonomikas noteiktie mērķi attiecas arī uz šo programmu – klimata mērķu īstenošanai jāvelta ne mazāk kā 37% līdzekļu, bet digitalizācijai – vismaz 20%.
Finanšu ekspertu vērtējumā, ANM līdzekļu ieplūšana ekonomikā no 2022. līdz 2026. gadam varētu palielināt budžeta ieņēmumus, tātad iekasējamo nodokļu masu, par vairāk nekā 500 miljoniem eiro. Arī uz šo sadaļu attiecas apsvērums par 2026. gada beigām – jādomā, kā izvairīties no valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās par pusmiljardu eiro.
Galvenais – produktivitātes palielināšana
Neskaitot ekonomikas normālas funkcionēšanas atjaunošanu, pandēmijas laikā atklāto veselības aizsardzības un citu sistēmu trūkumu novēršanu, galvenā problēma, kas būtu jārisina ar ANM plāna palīdzību, būtu ekonomikas produktivitātes palielināšana.
Zem šī diezgan novazātā vārda slēpjas vesels murskulis jautājumu – gan digitalizācija un automatizācija, gan pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, gan tam nepieciešamā darbaspēka sagatavošana un apmācība.
Produktivitātes aspektā Latvija atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – visu pēdējo desmitgadi produktivitātes izaugsmes rādītāji nav spējuši pārkāpt 3% slieksnim, un tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vidējās algas Latvijā nu jau par 200 eiro mēnesī atpaliek no vidējām algām Igaunijā un Lietuvā (sk. infografiku 4. lpp.).
Latvijas ANM plānu saskaņā ar ES prasībām vērtēja Fiskālās disciplīnas padome un tās pieaicinātie eksperti. Viņu vērtējumā iespējami divi attīstības scenāriji – sliktākais, kurā iekšzemes kopprodukta izaugsme ceļas līdz 3,9% līmenim tuvākajos gados, bet pēc tam nošļūk līdz pēdējā desmitgadē pierastajiem 2,5%, un labākais, kurā IKP 2021.–2024. gadā aug ar 5,3% tempu gadā un pēc tam samazinās līdz 3,7%.
Skaidrs, ka esam ieinteresēti otrā scenārija īstenošanā.
Paātrinātas izaugsmes scenārijs paredz Latvijas konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, digitalizāciju, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.
Pārāk daudz celtniecības
Tieši ar pēdējo uzskaitījumu varētu rasties problēmas. Lai gan valdība Finanšu ministrijas personā apgalvo, ka no 1,82 miljardiem eiro 1,1 miljards paredzēts Nacionālās industriālās politikas iedzīvināšanai, eksperti apmierināti nav.
Tā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka teic, ka, lai gan formāli tā ir, tomēr pēc būtības 65% visu plāna līdzekļu paredzēti dažādu infrastruktūras objektu būvniecībai, bet tikai 5% aizies ieguldījumiem pētījumos, inovācijās un jaunās tehnoloģijās un tikai 10% – cilvēkkapitāla attīstībai, proti izglītībai, apmācībai un pārkvalifikācijai.
Nav skaidrs, vai ar to būs pietiekami.
“Jebkuri celtniecības projekti ekonomikai rada īstermiņa un varbūt arī vidēja termiņa izaugsmi, taču, kad tie pabeigti, tad izaugsmes rādītāji strauji samazinās,” saka I. Šteinbuka.
“Protams, ņemot vērā, ka ANM ir tikai piektdaļa visu ES līdzekļu, var cerēt, ka valdība pratīs kompensēt nepietiekamos līdzekļus pētījumos, inovācijās un cilvēkresursos no citiem avotiem.”
Cits Latvijas ANM plāna kritiķis – Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle – uzskata, ka valdība to nespēs izdarīt, tāpēc ka gan ES budžeta un fondu, gan valsts budžeta līdzekļu izlietojums ir daudz stingrāk reglamentēts nekā ANM līdzekļu tērēšana.
“Ja valdība nespēja pietiekami daudz līdzekļu novirzīt inovācijām un tehnoloģijām tagad, tad naivi cerēt, ka spēs no citiem līdzekļiem,” viņš saka.
Pārkaršanas risks
Tieši ar ANM ietvaros paredzētajiem celtniecības darbiem, kas sakrīt arī ar “Rail Baltica” būvniecības darbiem – abi jāpabeidz 2026. gadā –, saistīts otrs FDP identificētais risks. Proti, tā ir celtniecības sektora un ar to saistīto sektoru pārkaršana.
Mēs diezgan labi vēl atceramies to, kas notika pirms trīspadsmit gadiem – kā ar milzīgiem apgriezieniem strādājošā celtniecības nozare izsūca darbaspēku no citām, sadzina augšā algas visā tautsaimniecībā un tas viss beidzās ar grandiozu krahu, kā jau bija jānotiek jebkura “burbuļa” apstākļos.
Kā tolaik autoram stāstīja kāds celtniecības veikala vadītājs, parasta parādība esot tas, ka vienkārši celtnieki, nevis vadītāji pērkot “Porsche Carrera” džipus un tad ar tiem braucot uz celtniecības veikalu pēc cementa maisiem.
Visa Latvijas ekonomika cer, ka otrreiz nekas tāds vairs neatkārtosies, taču tas ir tieši atkarīgs no valdības spējas sarindot celtniecības projektus tā, ka tie attīstās viens pēc otra, nevis visi vienlaikus. Vai valdība to spēs, nav zināms, taču īpašu optimismu šī doma nevieš.
Pietrūks darbaspēka
Visbeidzot trešais lielais ANM perioda risks ir darbaspēka trūkums. Jau tagad tiek prognozēts darbaspēka deficīts.
Gatavojoties tam, būtu nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomām uz augošām nozarēm.
Taču, kā jau teikts, cilvēkresursu attīstībai paredzēti vien 10% līdzekļu. Protams, var cerēt uz to, ka automatizācija, digitalizācija un pašvaldību reforma spēs atbrīvot pietiekami daudz darbaroku, lai novirzītu tās vajadzīgajos sektoros. Tomēr jāšaubās, vai šie procesi, kas neapšaubāmi notiks, darbosies tik ātri.
Lai kā būtu – Latvijai priekšā ir ļoti aizraujoša desmitgade, kuras laikā ieplūdīs vēsturiski lielākais līdzekļu daudzums, notiks vērienīgi būvdarbi un attīstība, celsies algas un dzīves līmenis. Dzīvot būs interesanti!
