Valsts būvinspekcijas vietā būs Būvniecības valsts kontroles birojs 0
Pirms trim gadiem likvidētās Valsts būvinspekcijas vietā būs Būvniecības valsts kontroles birojs, kurā strādājošajiem valsts būvinspektoriem turpmāk būs liela vara uzraudzīt visu lielāko sabiedriskas nozīmes ēku celtniecību vai tajās veiktās pārbūves.
To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrajam lasījumam gatavotie Būvniecības likuma grozījumi. Kā zināms, tie radās sabiedrības spiediena ietekmē pēc pērn piedzīvotās traģēdijas Zolitūdē, kurā, sabrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki un kuras cēloņi vēl šobaltdien nav noskaidroti.
Būvinspektoru reģistrā reģistrētajiem valsts būvinspektoriem būs tiesības pārbaudīt, kā tiek pārbūvētas vecās sabiedriskas nozīmes ēkas un kā būvē tās jaunceltnes, kurās paredz ikdienā uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. Valsts būvinspektori pārbaudīs arī vietējo pašvaldību pasūtītos būvdarbus tajās jaunceltnēs vai pārbūves vecajās, kuru līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka. Būvinspektoriem paredz arī pienākumu ne tikai pieņemt jaunceltnes ekspluatācijā, bet arī pārbaudīt to turpmāku izmantošanu pēc nodošanas ekspluatācijā. Kā jau paskaidrojis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, birojs neatņems būvvaldēm noteiktās tiesības un pienākumus. Bet, ja būšot šaubas par projekta drošību, tad birojam būs tiesības pieprasīt būvniecībā iesaistītajām pusēm papildu informāciju – tādu, ko pašlaik nevar būvvaldes.
Birojs cita starpā varēs pieprasīt dokumentus, tostarp izstrādātos būvprojektus, atkārtoti rīkot būvprojekta vai būves ekspertīzi, kā arī apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par likumu neievērošanu vai pārkāpumiem būvniecības procesā.
Būvniecības valsts kontroles birojs varēs pieprasīt ekspertīzes būvprojektiem un būvēm, kuru pasūtītājs ir publisko tiesību juridiska persona vai tās pakļautības iestāde. Ar ekspertīzes palīdzību birojs mēģinās izšķirt arī strīdus būvniecības dalībnieku starpā. Ja birojs atklās kāda būvniecībā iesaistītā speciālista profesionālās darbības pārkāpumu, tiks lemts par viņa tiesībām strādāt nozarē.
Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors, bijušais Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons nešaubās, ka šāda valsts uzraudzības iestāde noteikti ir vajadzīga. “Valsts būvinspekcijas likvidēšana bija liela kļūda, kas, iespējams, netiktu labota, ja nenotiktu Zolitūdes traģēdija,” viņš atzīst.
Viņaprāt, cilvēkiem, kuri strādās par valsts būvinspektoriem, vajadzēs stingru mugurkaulu, lai spētu turēties pretim dažādiem kārdinājumiem. Piemēram, izturēt pašvaldību spiedienu, lai kādu tās pasūtīto projektu pieņemtu ekspluatācijā, nenovēršot atklātos trūkumus pēc iespējas ātrāk. Sevišķi tādu, kuros ieguldītas prāvas Eiropas fondu vai vietējās pašvaldības budžeta naudas summas.
Leonīds Jākobsons piebilst, ka Būvniecības valsts kontroles birojam paredzētās tiesības un pienākumi būtībā ir tie paši, kas agrāk jau bija Valsts būvinspekcijai. “Ik gadu, atklājot pārkāpumus, apturējām vairākus desmitus iesāktu būvprojektu, anulējām izsniegtās būvatļaujas. Tas nebija nekas neparasts vai briesmīgs,” viņš saka. Pēc viņa domām, pats lielākais likumprojektā ierakstītais jaunums un reizē pats grūtākais valsts būvinspektoru pienākums ir tas, ka turpmāk būs jāpārbauda, kā sabiedriskas nozīmes ēku izmanto.
Grozījumus jaunajā Būvniecības likumā, kas cita starpā paredz Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi, Tautsaimniecības komisijā skata pirms otrā lasījuma Saeimā. Komisija pavisam saņēmusi ap 70 dažādu priekšlikumu, bet par aptuveni pusi deputāti vēl nav spējuši vienoties. Likuma grozījumu pieņemšanu pašlaik kavē tas, ka Ekonomikas ministrija nav paguvusi sagatavot vairākus ar likumu saistītus Ministru kabineta noteikumu projektus. Saeimā tāpēc šaubās, vai līdz 1. maijam, kad jaunajam Būvniecības likumam būtu jāstājas spēkā, šos grozījumus varēs izskatīt un pieņemt otrajā un trešajā lasījumā.
Komentārs
Būvuzņēmuma “Merks” valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš: “Būvniecības valsts kontroles biroja izveidošana nav lietderīga, jo kontroles pārcelšana no pašvaldības iestādes uz valsts pārvaldes iestādi pati par sevi vēl negarantē izvirzītā mērķa sasniegšanu. Tā vietā pareizāk būtu nostiprināt esošo būvvalžu iespējas – gan ar papildu finansējumu, gan ar likumos nostiprinātām pilnvarām, reizē uzticot tos pienākumus, kuri pašlaik izvirzīti šim birojam. Valsts budžeta naudu, ko piešķirtu biroja izveidei un uzturēšanai, varētu novirzīt pašvaldībām kā īpašu mērķdotāciju pašvaldību būvvalžu darbības nodrošināšanai.”
