Atjaunos Cēsu pils dienvidu torni 0
Sākušies Cēsu pils dienvidu torņa, saukta arī par Garo Hermani, atjaunošanas darbi, kurus iecerēts pabeigt līdz 2020.gadam, aģentūra LETA uzzināja Cēsu novada pašvaldībā.
Cēsu pils dienvidu tornis ir viens no ievērojamākajiem viduslaiku militārās arhitektūras paraugiem Baltijā.
Cēsu pilsētas valdes centienus veikt torņa restaurāciju pārtrauca Otrais pasaules karš. Tagad pēc 80 gadiem Garā Hermaņa atjaunošana ir atsākusies.
Pagājušajā vasarā torni ieskāva sastatnes un restauratori rūpīgi veica tā ārsienu konservāciju. Gada nogalē sākti darbi torņa iekštelpās, bet šobrīd tiek atjaunoti zudušie vītņu kāpņu pakāpieni un starpstāvu pārsegumi, kā arī noris gadsimtu gaitā sairušā sienu mūrējuma nostiprināšana.
Lai neizmainītu Cēsu pilsdrupu siluetu, pirms četriem gadsimtiem zudušo torņa konusveida jumtu nav paredzēts atjaunot. Tā vietā jau izveidots horizontāls, torņa būvapjomā iedziļināts pārsegums, ko var redzēt tikai no putna lidojuma.
Garais Hermanis 15.gadsimtā tika celts kā moderns, ugunsieročiem piemērots aizsardzības tornis. Tā biezajās mūra sienās bija ierīkotas apmēram 60 šaujamlūkas, kā arī īpaši dūmu novadīšanas kanāli. Taču aizsargtornis livoniešiem galvenokārt bija zināms kā Livonijas ordeņa nelabvēļu ieslodzījuma vieta.
Nodevējs un spiegs Hanss Ginters, sazvērestībā pret ordeni apsūdzētais muižnieks Dītrihs Butlars un ievērojamais vācu dzejnieks Burkards Valdiss ir tikai daži no tiem, kas savulaik pabijuši Garā Hermaņa pagrabā ierīkotajā cietumā.
Par torni kā ieslodzījuma vietu un vienlaikus izcilu aizsargbūvi vēstīs tajā iekārtotā multimediālā ekspozīcijā, ko paredzēts atklāt 2020.gada maijā.
Garā Hermaņa un citu Cēsu pils daļu saglabāšanas darbi tiek īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadarbības projektā “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”.
Cēsu novada pašvaldība projektu īsteno sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, kas ir projekta vadošais partneris. Darbi noris pēc arhitekta Artūra Lapiņa projekta un tos veic pilnsabiedrība “ReRe Būve 1”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “Flager”.
Cēsu viduslaiku pilī īstenojamo būvdarbu izmaksas ir 1 374 583 eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 892 050 eiro apmērā.
Projekta gaitā līdz šim jau pabeigta gājēju tilta un Seno rotu kalves ēkas atjaunošana, pils apmeklētāju centrs ieguvis jaunas ārdurvis, bet ap priekšpils rietumu torni izbūvētas koka sastatnes turpmāko konservācijas darbu veikšanai. Šā gada pavasarī noslēgsies Cēsu pils amatnieku darbnīcu būvdarbi un jau nākamajā tūrisma sezonā tās būs pieejamas ikvienam pils viesim.
