Būvniecības valsts kontroles birojs sāks uzraudzīt sabiedriskās ēkas 2
Patlaban Ekonomikas ministrijā (EM) veido jaunu Būvniecības valsts kontroles biroju, kas veiks aptuveni tās pašas funkcijas, ko veica 2009. gadā reorganizētā Valsts būvinspekcija. Proti, uzraudzīs visu lielāko sabiedriskās nozīmes ēku celtniecību un pārbūvi. Regulējums attieksies uz ēkām, kurās ikdienā uzturas vairāk nekā 100 cilvēku. Valsts būvinspektori pārbaudīs arī vietējo pašvaldību pasūtītos būvdarbus jaunceltnēs vai pārbūvētās ēkās, kuru līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka. Likums par biroju jau ir apstiprināts un darbības uzsākšanai nepieciešamie naudas līdzekļi piešķirti. Kā birojs top, un ko vēlas sociālie partneri?
EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs ir konkrēts: “Savu mērķu īstenošanai jaunais birojs darbosies precīzi Saeimā pieņemto likumu ietvaros un tā darbība nedublēs veco valsts būvinspekciju. Tā būs principā jauna organizācija, kas darbību sāks no pamatiem. Patlaban izveidotas amata prasības biroja vadītājam un tuvākajā laikā izsludinās atklātu, 20 dienu ilgu konkursu uz vadītāja posteni, kurā var pieteikties ikviens. Biroja nolikumu publicēsim interneta vietnē, un ar to varēs brīvi iepazīties. Biroja vadītājam būs jāsakomplektē darbinieki, jāsadala to rīcības un atbildības sfēras. Birojam attīstoties un darbinieku skaitam pakāpeniski pieaugot, tas tuvosies 65 cilvēkiem. Reģionālās nodaļas neatjaunos, nepieciešamības gadījumā uz objektiem komandēs darbiniekus. Kādreizējās Valsts būvinspekcijas funkcijas, kuras nodeva Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Iekšlietu ministrijai, tiks saglabātas to pašreizējā izpildes vietā.”
Savukārt ekspertiem ir daudz ieteikumu un neatbildētu jautājumu. Arhitekte Inese Aizstrauta, 11. Saeimas deputāte: “Agrāk būvniecības kontroli veica Valsts būvinspekcija, to likvidēja, lai taupītu resursus. Tomēr naudu nedrīkst taupīt uz cilvēku drošības rēķina un Būvniecības valsts kontroles biroja izveidošana ir likumsakarīgs solis, lai labotu iepriekš pieļautās kļūdas. Biroja uzdevums būs kontrolēt būvniecības procesu kvalitāti ikvienā būvniecības stadijā – sākot no projekta līdz nodošanai ekspluatācijā, kā arī uzraudzīt būvju un ēku drošību ekspluatācijā. Biroja darbība būs tik rezultatīva, cik precīzi tiks noteiktas tā darbības funkcijas, tāpēc jāprecizē biroja veicamo funkciju loks. Lai sekmīgi veiktu tam deleģētos uzdevumus, birojam jānodrošina kompetenta un pieredzes bagāta darbinieku komanda. Tai būs jāstrādā ciešā sadarbībā ar daudzu būvniecībā iesaistīto institūciju speciālistiem. Bet, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvniecību, Ekonomikas ministrijas vissvarīgākais uzdevums būtu vistuvākajā laikā sakārtot būvniecības politiku, izstrādājot un apstiprinot būvniecībai nepieciešamos normatīvos aktus. Patlaban ar Ministru kabineta akceptu ir sagatavota tikai biroja darbības teorētiskā daļa. Tomēr birojam ir jāsāk darboties, un tad, iespējams, iezīmēsies papildu uzlabojumi, kurus var īstenot. Piemēram, esmu cieši pārliecināta, ka ir jāatjauno reģionālo nodaļu darbība.”
Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: “Biroja izveide vērtējama pozitīvi, tomēr, lai rezultāti būtu pozitīvi, jāprecizē biroja veicamo funkciju piepildījums. Mūsuprāt, biroja vissvarīgākajai funkcijai ir jābūt vienotas valsts būvniecības politikas īstenošanai. Lai to izveidotu, ar biroja palīdzību ir jāizveido pašvaldību būvinspektoru apmācības sistēma. Turklāt jānosaka, ka par pašvaldību būvinspektoriem var pieņemt cilvēkus tikai ar profesionālu būvnieka izglītību. Lai īstenotu būvniecības kvalitātes politiku, jāsakārto normatīvie akti – kvalitātes standarti. Paredzot biroja darbinieku kontroli tikai pār būvniecības procesiem un ar būvniecību saistītajiem dokumentiem būs par maz. Kvalitatīviem, ar nepieciešamo informāciju piepildītiem un iekšēji pārbaudītiem vispirms jau jābūt būvprojektiem. Lai sekmīgi veiktu tam deleģētos uzdevumus, kontroles birojam neapšaubāmi ir cieši jāsadarbojas ar būvspeciālistu sertificēšanas institūcijām. Ceram, vienota iestāde ļaus labāk īstenot vienotas valsts politikas realizāciju, apmācības, uzraudzību un piedalīšanos sabiedriski nozīmīgu objektu pieņemšanā ekspluatācijā. Tāpat ceram, ka šī iestāde arī veicinās lietoto būvmateriālu un konstrukciju uzraudzību, tajā skaitā par augstsprieguma līnijām un mazajām hidroelektrostacijām.”
Latvijas būvmateriālu ražošanas asociācijas izpilddirektors Leonids Jēkabsons: “Lai izprastu, cik jaunais projekts ir lietderīgs, jāredz tā Nolikums un struktūra, kas likumā vēl nav uzrādīti. Ja precīzi, tad darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība. Tieši pareizi izveidota struktūra var nodrošināt efektīvāku darbu. Ja kāds domā efektīvi kontrolēt reģionālo objektu būvniecības gaitu, pieņemšanu ekspluatācijā utt., piemēram, Daugavpilī, no Rīgas tas maldās. Tikai reģionā pastāvīgi strādājoši darbinieki spēs šo darbu paveikt. Likumā vēl nav precīzi noteikts, kā īstenos publisko ēku uzraudzību. Cik šai publiskajai daļai jābūt lielai? Jābūt precīzi noteiktam, kā, kādā laika posmā jāveic ēkas uzraudzība. Vai pietiek ar vizuālo apsekošanu? Ko darīt, ja šaubu gadījumā nepieciešams konstrukciju atsegums un ar to saistītie remontdarbi? Kas šos darbus veiks, kas finansēs?
Vai birojam ir tiesības izskatīt sūdzības, kādā veidā tas pieņem lēmumu? Jāņem vērā tas, ka liela daļa sūdzību ir tieši par pašvaldību darbību. Kādā veidā sūdzības varēs pārsūdzēt? Ja birojs atbild par kontroli, kādu atbildību kurš darbinieks nes? Jau pirms likuma pieņemšanas bija jābūt projektam, kurā precīzi tiktu atšifrēti vispārējie principi. Nauda (nodokļu maksātāju) biroja finansēšanai atradusies, un tā ir līdzīga summai, ko reiz tērēja būvinspekcija. Mazliet nesaimnieciski kaut kā sanāk, toreiz viss tehniskais aprīkojums tika norakstīts un izmests, tagad jāpērk no jauna. Starp citu, laikā, kad Latvijā likvidēja Valsts būvinspekciju, Lietuvā izveidoja centralizēto valsts būvinspekciju, apvienojot reģionālās iestādes un to resursus. Tomēr labāk kļūdu kādreiz labot, nekā nelabot vispār. Ja vecā inspekcija gada laikā anulēja 20 būvatļaujas un apturēja darbu 60 būvobjektos, kā veiksies birojam? Piedevām valsts būvuzraudzība pielīdzināma futbola tiesnesim. Ja tas ir pārmērīgi piekasīgs, spēle apstājas, nelaimīgi ir skatītāji un spēlētāji. Būvuzraugam jābūt saprātīgam. Kā šādu pieredzējušu, izglītotu un atbildīgu būvekspertu komandu veidos? Kādas būs algas, kādas prasības pret pieredzi un izglītību? Likumā minētajām funkcijām, piemēram, informācijas nodrošināšanai, jābūt skaidri definētām, kur, no kurienes, kādā veidā, lai lai viss pasākums nekļūtu deklaratīvs.”
