Atjauno unikālu dabas vērtību 2
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) gandrīz 70 hektāru kopplatībā divās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās “Natura 2000” – dabas liegumā “Užava” un “Ovīši” Ziemeļkurzemes reģionā – atjauno Eiropas Savienības nozīmes prioritāru, retu un aizsargājamu piejūras kāpu biotopu – pelēkās kāpas. Šāda apjoma un sarežģītības pelēko kāpu pilna atjaunošana Latvijā tiek īstenota pirmo reizi.
Kas ir pelēkā kāpa, un ar ko tā atšķiras no parastās? “Pelēkās jeb sekundārās kāpas ir daļēji nostiprinājušās (ar mazāk kustīgām smiltīm) piejūras kāpas, kas atrodas jūru un okeānu piekrastē. “Pelēkās” nosaka dominējošais substrāts vai veģetācijas tonis, ko veido kāpu graudzāles, ķērpji un sūnas,” skaidro “LVM” vides projektu vadītāja Ieva Rove, piebilstot, ka atklātās piejūras kāpas atjauno gadījumos, kad tās aizaug vai jau ir aizaugušas.
“Kāpas ir tā dēvētās traucējumu atkarīgas ekosistēmas, kuru pastāvēšanai nepieciešami regulāri traucējumi, kā arī – tur ir maz barības vielu. Tas ir teju otrādi, nekā tipiski esam pieraduši iekšzemē. Kāpa aizaug, jo uzkrājas barības vielas, ilgstoši nav bijusi spēcīga vētra un trūkst nepieciešamā traucējuma zemsedzē. Latvijā pelēkās kāpas ir teju visā Baltijas jūras piekrastes posmā (490 km), un lielākā daļa no tām ir vai nu pārveidotas – apbūvētas, nostaigātas, vai tieši pretēji – aizaug un ir aizaugušas. Vien atklātās jūras stāvkrastu posmā un piejūras zālāju platībās Bērzciemā un starp Salacgrīvu un Ainažiem (randu pļavās) jūras krastā pelēko kāpu nav. Arī ārpus Latvijas smilts uzkrāšanās jeb akumulācijas krastos ir sastopamas piejūras kāpas, tajā skaitā pelēkās. Ja aizaug – tad aiziet postā, un pazūd dzīvesvietas ļoti retām augu un dzīvnieku sugām,” stāsta Ieva.Viņa arī atklāj, ka “Ovīšu” teritorijā darbu gaitu ietekmējis militārais piesārņojums – padomijas laikos te bijusi militārās piejūras zonas sakaru līnija, līdz ar to visa objekta garumā stiepusies kabeļu līnija. Lai darbus varētu veikt kvalitatīvi un stieples neietekmētu tehnikas darbību, pirms darbu sākšanas tika savākti un izvesti telefonvadi aptuveni 500 metru garumā.
“Jāsaka, ka arī iepriekš ir veikti mēģinājumi atjaunot pelēkās kāpas, izņemot mazākos kokus un krūmus nelielās platībās, veicot daļēju atjaunošanu. Užavā divu hektāru platībā ir veikta arī lielāku koku ciršana, diemžēl – nocērtot arī lielās priedes un nesadedzinot, neizvācot priežu skujas, kā rezultātā pašreiz šajā barības vielu slānī sākušas augt kāpām netipiskas sugas. Ir arī pozitīvs aspekts, tika precizēts pelēko kāpu biotopa apraksts, iekļaujot teikumus par bioloģiski vecu, smiltīs ieputinātu priežu saglabāšanas nozīmīgumu pelēkajās kāpās,” norāda Ieva.
Pelēko kāpu biotopa vērtība ir arī īpašā piejūras ainava – atklāta un plaša, ar retām priedēm un atklātiem smilts laukumiem. Darbu gaitā saglabātas smiltīs ieputinātās, bioloģiski vecās un lielās priedes un to grupas, kadiķi, kā arī citi parkveida ainavas struktūru elementi. Turklāt atstātās priedes ir ne vien nozīmīgas no dabas daudzveidības viedokļa, bet arī ar lielu ainavisko vērtību.
Jāpiebilst, ka “Ovīši” un “Užava” ir tikai divas no 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur “LVM” līdz 2023. gada nogalei ES līdzfinansēta Kohēzijas fonda projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros uzlabos un atjaunos dažādus ES nozīmes biotopus.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
