Atjauno Latvijas dievnamus 0
Pagājušogad radusies iespēja ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu palīdzēt trim ļoti ievērojamiem Latvijas dievnamiem: Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcai, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcai un Liepājas Svētās Trīsvienības luterāņu dievnamam.
Ņevas Aleksandra baznīca atkal koša
Pēc vairāku mēnešu tērpšanās “remontmētelī” visā krāšņumā Rīgas centrā atkal redzama svētā Ņevas Aleksandra baznīca. Dievnama remonta un restaurācijas darbu norisi uzmana baznīcas pārzinis igumens Jānis (Sičevskis). Apjomīgs darbs jau ir paveikts – pašu spēkiem veikta pamatu hidroizolācija un restaurēti logi, trīs gadu laikā pakāpeniski atjaunotas skaistās kolonnas, kas grezno baznīcu. Ir nomainīts jumta segums, tostarp kupolam, veikta arī jumta siltumizolācija un ventilācija. Savukārt projekts, kura kopējās izmaksas ir 267 450,99 lati (no tā ERAF līdzfinansējums ir 40 procenti), paredz atjaunot baznīcas un zvanu torņa fasādes, kā arī restaurēt iekštelpas.
Pēdējo gadu desmitu laikā dievnams cietis no dzīvās satiksmes Rīgas centra ielās, kas rada pastāvīgu vibrāciju, gaisa piesārņojumu un nosēdumus uz logiem un sienām. Ne velti baznīcas sienas iekšpusē regulāri tiek mazgātas. Tagad dievnams kļuvis gaišs arī no ārpuses: noņemts vecais bojātais krāsas slānis, ko gadu garumā veidoja 25 kārtas, atjaunots apmetums un sienas atkal nokrāsotas saulaini dzeltenas, turklāt jaunā krāsa atšķirībā no vecās ir elpojoša un mitrumcaurlaidīga.
Rudenī nopietni darbi sākušies pie zvanu torņa atjaunošanas, kas stipri cietis agrākajos gados nepareizi uzliktā cementa apmetuma dēļ. Tagad fasādes un karnīžu bojātās daļas ir atjaunotas, uzlikts jauns apmetums, kuram līdz pavasarim jāžūst, lai pēc tam to varētu krāsot. Lai sargātu svaigi uzlikto apmetumu un nodrošinātu tam optimālu žūšanas mikroklimatu, torni ieskauj stalažas un speciāls pārklājs.
Baznīcā plāno gādāt par jaunu elektroinstalāciju, apkures sistēmas pārbūvi un arī nopietnu ventilācijas sistēmu, kā arī sienu klājuma un kupola iekšienes renovāciju un sienu gleznojumu atjaunošanu.
Baznīcas draudze ir pateicīga visām celtniecības un remontdarbos iesaistītajām firmām, konsultantiem no Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kā arī visiem ziedotājiem un labdariem, kuri ar savu artavu palīdz remonta un restaurācijas darbos, lai 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Sv. Ņevas Aleksandra baznīca būtu viena no Rīgas vēsturiskā centra rotām.
Liepājas pērlei būs stipri pamati
Viena no greznākajām celtnēm Liepājā ir Svētās Trīsvienības katedrāle, kuras pamatakmens likts 1742. gadā. Līdzekļus būvei ziedoja gan latvieši, gan vācieši, kuru Liepājā tolaik bija ļoti daudz. Sākotnēji tā bijusi vāciešu baznīca, arī tagad dievkalpojumi vācu valodā te notiek vienreiz mēnesī, bet vasarās, kad atbrauc viesmācītāji, arī biežāk. Liepājā, Stendera ielā, atrodas vācu draudzes nams, ko apmeklē aptuveni 50 draudzes locekļi, stāsta Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Ilze Vitāle.
Sv. Trīsvienības katedrāle īpaši ievērojama ar savām ērģelēm, kas būvētas 1758. gadā un ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. To atjaunošanai tagad tiek vākti ziedojumi.
Pēdējos gadu desmitos baznīcas ēkas tehniskais stāvoklis ir kļuvis ļoti bēdīgs, atzinuši būvinženieri. Ozolkoka pāļi, uz kuriem dievnams būvēts, un koka režģoga baļķi tagad diemžēl sākuši trupēt un, ēkai nevienmērīgi sēžoties, radušās deformācijas un plaisas. Speciālisti ieteikuši steidzami veikt pamatu pastiprināšanu, turklāt izvēlēta ir pāļu injekcijas metode, kas ir dārga, taču ļauj minimāli iejaukties dievnama iekštelpu konstrukcijās un maksimāli saudzē būvi. Pašreizējie laukakmeņu un granīta pamati ir 2,5 metrus dziļi, bet pamatu pastiprināšana ar pāļiem tiks veikta deviņu metru dziļumā, skaidro Ilze Vitāle. Divus pirmos testa urbumus SIA “Mikropāļi” jau veica 29. novembrī, bet no 12. decembra sākts pārējo pāļu urbšanas process. Pavisam kopā būs 468 pamatu pāļi – gan ēkas iekšpusē, gan ārpusē.
Baznīcas renovācijai (pirmkārt paredzot pamatu pastiprināšanu un jumta atjaunošanu) paredzēti 439 204 lati. Nepilna puse no projekta izmaksām ir ERAF līdzfinansējums, bet pārējie līdzekļi savākti, pateicoties Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas atbalstam, kā arī privātpersonu un uzņēmumu ziedojumiem. Savukārt ar Rietumu bankas labdarības fonda un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu paredzēts veikt baznīcas torņa fasādes daļas remontu. Jumta renovāciju plānots sākt pavasarī, pēc tam sekos torņa fasādes un visa dievnama fasādes renovācija, ieskaitot logu atjaunošanu.
Pēta klostera kompleksu
Svētās Marijas Magdalēnas dievnams pieredzējis vairākas tradīcijas, stāsta tā pārzinis, Romas katoļu draudzes prāvests An-dris Kravalis. Sākotnēji tā bijusi viena no pirmajām cisterciešu klostera kapelām, vēlāk kļuva par jezuītu dievnamu, tad nāca reformācija un te iekārtoja naudas kaltuvi. Līdz ar Pētera Pirmā laiku tā kļuva par pareizticīgo baznīcu, līdz 1923. gadā dievnamu nodeva katoļu rīcībā. Padomju laikā baznīcas nozīmi visādi centās mazināt, neļāva to remontēt, tāpēc šobrīd dievnamam un klostera kompleksam nepieciešami ļoti lieli atjaunošanas darbi.
Ar ERAF līdzfinansējumu plānots renovēt dievnama jumtu, fasādi, grīdu un logus, kas saglabājušies no 18. gs. beigām (pat ar vecajiem stikliem). Taču vispirms notiek darbs pie dievnama un klostera kompleksa izpētes, saka tēvs Andris, jo ir ļoti daudz nezināmā: “Mēs mēģinām apsekot apkārtni, runa ir par visu klostera kompleksu, jo baznīca vienmēr bijusi klostera centrs, sirds, un pārējās ēkas bijušas ar baznīcu savienotas, kam spilgta liecība ir arī pagrabu izvietojums. Mēs vēl nezinām, kas atklāsies, kad tiks noņemta grīda. Esam atraduši mūrus, kas pastāvējuši krietni pirms baznīcas celtniecības. Tie ļauj saprast klostera ēku izvietojumu un to, kā klosteris ticis pārveidots. Ir atklāti unikāli 14. gs. zīmējumi baznīcas iekšpusē uz torņa sienas, ko mēģinām izpētīt ar ļoti modernām tehnoloģijām, tostarp ar skenēšanu un trīsdimensiju izpēti. Šajos darbos bija iesaistījies arī ievērojamais franču arheologs Bruno Delānds. Zem grīdas esam atklājuši vairākas aizbērtas ejas, kas bijušas arī apkurināmas, par ko liecina krāsns fragmenti. Ar šā projekta līdzekļiem, protams, nepietiek, lai veiktu padziļinātus izpētes darbus, bet labi ir apzināties, domāt perspektīvā un turpināt darbus. Tagad veicam visas nepieciešamās saskaņošanas, tostarp tehnikas novietošanai un piebraukšanai, lai pavasarī iesāktu pirmos renovācijas darbus pie klostera kompleksa.”
Sv. Marijas Magdalēnas dievnamā ik dienu dievkalpojumi notiek latviski un latgaliski, bet svētdienās baznīcu apmeklē Rīgā dzīvojošie ārzemnieki, jo dievkalpojums notiek arī angļu valodā.
Tepat, klostera ēku kompleksā, atrodas arī Rīgas Metropolijas Romas katoļu baznīcas kūrija un arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča rezidence. Vienotais ēku ansamblis, pateicoties īpašajai arhitektūrai, ir iecienīts ārzemju tūristu apskates objekts, jo pazīstams kā izcils Eiropas nozīmes arhitektūras piemineklis.
