Atis Klimovičs: Vai attaisnojas patiesības noklusēšana? Donbasā nopietnas apšaudes, bet neviens par to neziņo 24
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ilgtermiņā, skatoties stratēģiski, patiesības noklusēšana bieži sagādā daudz nepatīkamu seku. Tā vajadzētu vērtēt ASV vadītās koalīcijas pārstāvju, augsta ranga militārpersonu, kā arī rietumvalstu vadītāju daudzu gadu garumā teikto medijiem par situāciju Afganistānā.
Pēc tam kad bijusī šīs valsts vara ar armiju un policiju sabruka kā kāršu namiņš, tas tapis redzams pavisam skaidri. Diezin vai lielvalstu prezidentiem un izlūkdienestu šefiem par to nāktos būt pārsteigtiem, jo lai nu kam, bet viņiem bagātīgas informācijas diezin vai bijis par maz.
Cita lieta šo valstu sabiedrības, kurām tagad vēl jo grūtāk izskaidrot divdesmit gadu laikā šajā nemierīgajā valstī paveikto, it īpaši tiem, kuri nav sagaidījuši atgriežamies no turienes savus tuviniekus.
Augusta vidū pasauli apceļojušie TV kadri no Kabulas lidostas ar izmisuma pārņemtajiem cilvēkiem, kas cenšas iekļūt lidmašīnā, spilgti apliecinājuši, cik nesagatavota un sasteigta bijusi Rietumu karavīru izvešana, liedzot laikus atstāt valsti tiem afgāņiem, kam bija pamats bažīties par savu drošību.
Atšķirībā no ģenerāļiem, kuru amati bieži liek runāt par to, kā vajadzētu būt, nevis atklāt reālo ainu, uz “zemes” jeb no karavīriem daudzu gadu garumā lielākoties dzirdēti krietni atšķirīgāki stāsti. Tajos bijis daudz ironijas par afgāņu armiju.
Latviešu karavīri viņus apmācījuši un arī kopīgi piedalījušies kaujās, no kurām daudzas bija ļoti smagas. Nereti vietējie karavīri vienkārši “pazuduši” vai atstājuši kaujas vietu. Tā pamazām izveidojies izteikti negatīvs viedoklis par Afganistānas armijas spējām, un, kā nesen kļuvis redzams, tas izrādījies patiess.
Visticamāk, ziņojumu veidā šāda informācija nosūtīta nacionālo kontingentu un arī bruņoto spēku štābā, taču tur arī palikusi. Nav zināms, vai ticis nopietni mēģināts analizēt šo situāciju un mudināt Afganistānas līderus veikt izmaiņas savā armijā. Līdz ar beidzamajiem notikumiem stāsts par daudzu gadu garumā veidoto afgāņu armiju un policiju nu ir galā.
Arī Ukrainā šīs valsts vadība izvēlējusies līdzīgu izturēšanās modeli – cenšoties noslēpt no savas sabiedrības un citām valstīm patiesību par situāciju pie frontes līnijas Donbasā. Beidzamajā laikā tur ievērojami palielinājušās apšaudes, taču par to neziņo.
Saskaņā ar neafišēto rīkojumu, Ukrainas armijas daļām pat noliegts atbildēt uz krievu okupantu uguni. Var pieļaut, ka šādā veidā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kas saviem vēlētājiem solīja izbeigt karu, cenšas pielabināt Kremļa saimnieku.
Taču šādā veidā to nav iespējams paveikt, tieši pretēji – tam nepieciešama aizvien spēcīgāka Ukrainas armija. Patiesības noklusēšana liedz arī Kijevas sabiedrotajiem īstenot stingrāku politiku pret Kremli, jo it kā nekas “šausmīgs” Donbasā taču nenotiek.
Kā tur nesen varēja pārliecināties pielikums “Zemessargs”, smagie ieroči aizvien biežāk apdraud gan ukraiņu karavīrus, gan civiliedzīvotājus.
