Atis Klimovičs: Nepieciešamais karastāvoklis Ukrainā 0
Ukrainas prezidenta izšķiršanās par karastāvokļa pasludināšanu desmit valsts apgabalos uzskatāma par ārkārtēji nopietnu situācijas vērtējumu, uz ko nepārprotami pamudinājis agresīvais uzbrukums ukraiņu jūrniekiem.
Tas bijis atklāts Krievijas bruņoto spēku agresijas akts, ko šīs valsts vadītājs ne vismazākā mērā nav centies slēpt, ļaujot noprast, ka Vladimirs Putins vairs nedomā “kautrēties” no šādas rīcības. Iespējams, gatavojoties to turpināt jebkurā citā vietā un citā laikā.
Ja tā, tad paaugstināta gatavība Ukrainas bruņotajos spēkos ir pilnībā atbilstošs solis.
Turklāt uz nopietnu rīcību noteikti aicina arī krievu darbošanās pie Ukrainas robežas, kuras tuvumā izvietoti 80 tūkstoši karavīru un ārkārtīgi liels daudzums kara tehnikas, tajā skaitā tanki un aviācija.
Ukraiņu lēmums par pastiprinātu robežas apsardzību, pirmajā operatīvajā rezervē esošo personu iesaukšana un atrašanās armijas vienībās līdz 24. decembrim, intensīvu kaujas apmācību sarīkošana ir svarīgi militāri pasākumi. Tie, no vienas puses, apstiprina Ukrainas aizsardzības sektora gatavību viskritiskākajiem notikumiem, bet, no otras puses, liecina par spējām pieņemt patstāvīgu lēmumu pretēji padomdevējiem Rietumos.
Nav šaubu, ka visus Krievijas agresijas gadus, it īpaši intensīvās karadarbības laikā 2014. un 2015. g., tieši Rietumi uzstāja, lai Kijeva atturas no šāda lēmuma. Arī tagad ukraiņu izšķiršanās nav patikusi Berlīnē un Parīzē, kuru spiediena dēļ karastāvoklis pasludināts nevis uz 60, bet gan 30 dienām.
Visdrīzāk, Ukrainas prezidenta komanda nākusi pie atziņas, ka neatkarīgi no Rietumu sabiedroto tāda vai citāda atbalsta, valstij jābūt gatavai vienatnē militāri aizsargāties pret Krieviju. Var pieņemt, ka Ukraina varētu saņemt vēl dažādus ieročus, uz ko visaktīvāk mudina ASV politiskās elites pārstāvji, taču nav ne mazāko pazīmju, ka NATO varētu kaut vai nosūtīt papildu karakuģus uz Melno jūru. Par to paziņojusi vienīgi Vašingtona.
Notikumi Ukrainā ar tās centieniem izrauties no Maskavas kontroles ir ārkārtīgi nozīmīgi.
Vēsturiski norisēm šajā valstī bijis liels iespaids ne tikai uz pašu Ukrainu un Krieviju, bet arī lielu daļu Eiropas. Tāpat arī tagad – neatkarīgas Ukrainas valsts nostiprināšanās un pievienošanās Eiropas tautu saimei neapšaubāmi iezīmēs milzīgas pārmaiņas. Tas pats sakāms par Krieviju, kas, pēc senā atzinuma, vairs nespēs kļūt par impēriju. Bailes no tik ārkārtējiem notikumiem, kā arī neizpratne par Ukrainas iespaidu uz Eiropas tuvāko nākotni liedz Rietumiem rīkoties izlēmīgi – kā Eiropas Savienībai, tā arī NATO.
Ir pienācis laiks aliansei rīkoties daudz enerģiskāk, piemēram, ieklausīties Kijevas uzaicinājumā par ciešāku militāru sadarbību. Tā varētu būt palīdzība gaisa telpas aizsardzības pastiprināšanā – nav nekādu iemeslu nenoslēgt šādu sadarbības līgumu starp Ukrainu un NATO.
Nodrošinot gaisa telpas drošību, lielā mērā būtu panākts galvenais – tas atturētu agresoru no pārsteidzīga lēmuma.
Kritiķiem alianses ietvaros svarīgi norādīt, ka miera uzturēšana Ukrainā var nozīmēt miera nodrošināšanu arī pārējā Eiropā un tas ir mērķis, kura sasniegšanai beidzot varētu rīkoties arī gluži negaidīti. Tas būtu vispirms Baltijas un Polijas, bet līdz ar to arī visas brīvās Eiropas interesēs.
