Atis Klimovičs: Laiks mainīt attieksmi! 1
Uzskatīsim šo par individuālu, tomēr oficiālu jautājumu Latvijas sabiedriskajai televīzijai: kad jau vairākus gadus ēterā neesošā bruņotajiem spēkiem veltītā raidījuma “Laiks vīriem” vietā nāks cits – jauns un kvalitatīvs raidījums?
Daudzi aizsardzības tematiku pārzinoši speciālisti, tajā skaitā augsta līmeņa Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku pārstāvji, individuālās sarunās visi kā viens pauduši neizpratni par to, ka mūsu sabiedriskajai TV šis jautājums nav bijis starp nozīmīgākajiem.
Patiesi – LTV aizsardzības tematikai daudzu gadu garumā piegriezusi vien minimālu vērību, un tas zināmā mērā ļauj prasīt no galvenā valsts medija atbildību par atbilstošu sabiedrības interesi, izpratni un iesaistīšanās līmeni Latvijas aizsardzībā. Reizēm pārņem sajūta, ka LTV vadība dzīvo citā valstī, citos ģeopolitiskajos apstākļos. Dažreiz situācija ir gluži vai traģikomiska.
Viens piemērs ilustrācijai par LTV vadītāju īpašo viedokli un attieksmi – prasība aizsardzības resoram apmaksāt 4. maija militārās parādes translāciju. Te jāatsaucas uz bijušā aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa teikto – vai, veidojot nākamā gada budžetu, iepriekš neesot bijis zināms, ka pienāks 4. maijs ar bruņoto spēku parādi kādā no Latvijas pilsētām.
Otrs – tikpat neizprotams gadījums. R. Bergmanim nav atbildes, kā LTV varēja neiekļaut filmēšanas plānos Zemessardzes dibināšanas 25. gadadienas svinību pasākumu, kad Rīgā ieradās visu bataljonu zemessargi – lielākā daļa zemessargu veterānu, kas uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas sargāja Latviju gandrīz vai kailām rokām.
Iespējams, šāda attieksme izriet no neizpratnes par Latvijas bruņoto spēku nozīmi un pastāvēšanas jēgu. Karavīrs formā, ar ieroci, mācībās un ne tikai – arī atpūtas mirkļos, dažādās citās ar aizsardzības pienākumiem pilnīgi nesaistītās nodarbēs – lūk, to tante Kuldīgā un tēvocis Viļakā neredz. Un tādēļ zināma daļa arī nesaprot, kam mums uzsāktā bruņoto spēku straujā modernizācija un attīstība.
Līdz šim galvenais un finansiāli ietekmīgākais Latvijas medijs jeb LTV, maigi izsakoties, nav pārcenties iedziļināties aizsardzības tematos. Ar militāro parāžu translēšanu, lai gan arī tas ir svarīgi, nav bijis pietiekami. Laiks pieņemt domu, ka ar vērību pret saviem karavīriem netiek braukts kaut kādā citā grāvī – tas nav nekāds pārspīlēts militārisms.
Te iespējams atsaukties uz bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu un viņa priekšgājēju Raimondu Graubi, kuri allaž uzsvēruši, ka Latvijas aizsardzība nav tikai un vienīgi šobrīd formās esošo personu atbildība. Ar to nepietiek – savas valsts aizsardzībai jākļūst par regulārām ikdienas rūpēm, ko par savām uzskata ikkatra Latvijas ģimene.
Derētu pamosties un padomāt, kādēļ aizsardzības ministrs Artis Pabriks 14. jūnijā un tagad, mūsu armijas simtajā gadadienā, norāda, ka vairs nevarot atkārtoties 1940. gads. Valsts aizsardzības darbos nevar pārcensties, tur darāmajam nav gala, gluži tāpat kā Latvijas valsts būvniecībā.
