Daļa pacientu vēl ilgi nespēj atgūt iepriekšējo fizisko formu. Kā atgriezties dzīvē pēc Covid-19? 24
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Novērojumi liecina, ka vairāk nekā pusei pacientu pēc vidēji smagi un smagi pārslimotas Covid-19 infekcijas vēl mēnešiem ilgi saglabājas dažādas komplikācijas.
Lai palīdzētu atjaunoties pēc smagās slimības, no šī gada jūlija Latvijas iedzīvotājiem pieejama valsts apmaksāta medicīniskā rehabilitācija ne tikai ambulatori, bet arī dienas stacionārā.
Nav spēka vingrot
“Nogurums, nespēks, elpošanas grūtības, galvassāpes, hronisku slimību paasinājumi, psihoemocionālie un kognitīvie traucējumi, piemēram, prieka zudums, trauksme, atmiņas un miega traucējumi,” biežākās Covid-19 pārslimošanas sekas min Veselības centru apvienības poliklīnikas Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa.
Viņa stāsta, ka ar sūdzībām par dažādām nopietnām veselības problēmām, kas ierobežo ne tikai cilvēka darba spējas vai ikdienas aktivitātes, bet pat pašaprūpi, medicīnas iestādē nereti vēršas pacienti, kuri slimojuši pagājušā gada nogalē.
“Seniori, kuri nepaspēja vakcinēties un salīdzinoši smagi izslimoja Covid-19, stāsta, ka jūt muskuļu, kaulu sāpes. Kāda gados veca paciente pastāstīja, ka pēc mazākās fiziskās aktivitātes, piemēram, griežot kājām nagus, ir viscaur nosvīdusi, jūtas pārgurusi. Lai gan kopš slimošanas brīža pagājis vairāk par pusgadu, pacienti vēl nav spējuši atjaunoties,” viņa stāsta.
Nereti pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vēršas pacienti, kuriem pēc pārslimošanas saglabājušās nopietnas elpošanas problēmas.
Lai gan viņi vēlas saņemt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, viņu veselības stāvoklis pagaidām vēl to neļauj.
Viņu vidū bijuši arī pacienti, kuri uzskatīja, ka varēs gan vingrot, gan saņemt masāžu un citas procedūras, bet dzīve rādīja, ka viņi to nespēj.
Dažiem pacientiem bija jāsamazina slodze, jāpārceļ rehabilitācija uz vēlāku laiku vai pat viņi jānosūta uz stacionāro rehabilitāciju nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”.
“Uzreiz pēc Covid-19 pārslimošanas daudziem pacientiem vajadzīgs laiks – kādam viens, citam divi mēneši, lai trenētu plaušas, veiktu elpošanas vingrinājumus.
Mūsu poliklīnikā “Pļavnieki” atrodas Baltijas valstīs vienīgā elpošanas terapijas medicīnas ierīce “ReOxy”, kas ar individuāli dozētiem skābekļa līmeņiem pakāpeniski atjauno plaušu funkciju un slodzes toleranci.
Pacienti, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj izturēt ambulatoro rehabilitāciju, 45 minūtes vienkārši elpo gaisa maisījumu ar dažādu skābekļa piesātinājumu, tādā veidā trenējot elpošanas sistēmu.
Pēc divām trim procedūrām veic atkārtotu pacienta elpošanas funkciju testēšanu un pielāgo programmu atbilstoši izmaiņām,” atklāj Guna Vītoliņa, piebilstot, ka modernā tehnoloģija tiek veiksmīgi izmantota gan kardioloģijas un pulmonoloģijas pacientu rehabilitācijā (HOPS, hronisks bronhīts, pneimonija), gan senioru aprūpē, piemēram, uzlabojot kognitīvās spējas, atmiņu, miega kvalitāti.
Rehabilitāciju apmaksā valsts
Pacientiem, kuri smagā vai vidēji smagā formā izslimojuši Covid-19 infekciju, kas ir apstiprināts laboratoriski, un kuriem pēc tam radušies funkcionēšanas traucējumi (viegla elpošanas vai kardiovaskulāra mazspēja, neiroloģiski bojājumi, locītavu, muskuļu sāpes vai citi simptomi), kas ierobežo viņu spējas veikt ikdienas aktivitātes, šobrīd ir iespēja saņemt medicīnisko rehabilitāciju, par to maksājot tikai valsts noteikto pacienta iemaksu. Lai saņemtu šo pakalpojumu, nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta.
“Apmēram piektajai daļai Covid-19 pacientu slimība norit smagā, bet pārējiem salīdzinoši vieglā formā. No tā atkarīgs, vai pacients rehabilitācijas pakalpojumus saņems ambulatori, ierodoties uz atsevišķām procedūrām vai nodarbībām, vai dienas stacionārā, kad pacients divu trīs stundu laikā saņem vairākus citu citam sekojošus rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, ārstniecisko vingrošanu, masāžu, fizikālās medicīnas procedūras,” stāsta ārste.
Kad pacients tiekas ar fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārstu, viņš izvērtē pacienta funkcionālo stāvokli un sastāda individuālu atveseļošanās plānu.
Ja rehabilitācija noris dienas stacionārā, ar pacientu divas nedēļas pēc kārtas darbojas speciālistu komanda, kurā ietilpst fizioterapeits, masieris, fizikālās terapijas māsa, vajadzības gadījumā – psihologs vai psihoterapeits.
Ja nepieciešams, tiek pieaicināts arī pneimonologs vai cits speciālists, piemēram, neirologs, audiologopēds.
“Rehabilitācijas mērķis ir uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, pašaprūpi. Svarīgi, lai viņi atgrieztos tādā pašā fiziskajā formā, kāda tā bija pirms saslimšanas,” uzver Guna Vītoliņa.
Ministru kabinets Covid-19 izslimojošo iedzīvotāju rehabilitācijai šogad piešķīra 1 946 132 eiro, no tiem 420 837 eiro nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari”.
