Latvietis Mārtiņš Zalmans – F1 dizaina inženieris 0
Interese par motoru sportu un mehāniku, teicamas zināšanas eksaktajos mācību priekšmetos un došanās mācīties uz Angliju bija pamatā tam, lai latviešu puisis Mārtiņš Zalmans (26) nonāktu autosporta pirmajā formulā (F1). Nu jau divus gadus viņš strādā vienā no autosacīkšu karaļa slavenākajām komandām “Williams F1”.
Vai jau bērnībā sēdēji pie televizora un fanoji par kādu F1 pilotu?
M. Zalmans: Mani vairāk saistīja rallijs, jo formulā šķita – viens aplis, iemācies un brauc. Tagad, kad saprotu mazliet vairāk no šīm lietām, skaidrs, ka tas nav ne tuvu tik vienkārši. Bija pāris gadi, kad fanoju par Miku Hakinenu, jo viņš allaž bija otrais aiz Mihaēla Šūmahera. Pēc tam vairāk laika paņēma ņemšanās ar krosa močiem – skrūvēju, patrenējos un arī startējis sacensībās Latvijā. Viss sākās no tēta – viņam vienmēr apkārt bijušas mašīnas un motocikli.
Tu esot arī pats savu žiguli uzbūvējis.
Tas notika lēni, soli pa solim, astotajā vai devītajā klasē. Izpētīju nolikumu un pāris gadu laikā uzbūvēju “VazTuss” žigulīti ar domu piedalīties žiguļu mačos. Tālāk par slēgto ceļu pie lauku mājas īsti netiku, bet tā bija neatsverama praktiskā pieredze, kas vēlāk, apvienojot ar teorētisko pieeju, dzīvē ļoti atmaksājās.
Kā nokļuvi Anglijā?
Mācījos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, un pēc 11. klases beigšanas kopā ar klasesbiedru nolēmām pievienoties vēl vienam klasesbiedram, kurš uz turieni bija aizbraucis jau iepriekš. Anglijā koledžā (vidusskolā) mācījos tikai trīs priekšmetus – divas matemātikas un fiziku, mazliet vēl arī biznesu. Tā bija parasta vidusskola, viņiem izglītības sistēma ir tāda, ka skolnieks koncentrējas tiem priekšmetiem, kas patiesi interesē un būs nepieciešami nākamās profesijas apguvē.
Pēc vidusskolas iestājies Bātas universitātē. Kāpēc tāda izvēle?
Skatījos mehānisko universitāšu topu, pieteicos piecās un beigās izvēlējos Bātu, jo tur bija spēcīgāks projekts “Formula student”, kura dēļ arī radās ideja par mācībām Anglijā.
Studentu formulas projekta ietvaros pēdējā gada studenti projektē un būvē vidēja izmēra sacīkšu automobili, lai sacenstos ar 600 universitāšu komandām no visas pasaules.
Gadā, kad man bija jāizvēlas universitāte, Bātas studenti pirmo reizi izveidoja oglekļa šķiedras šasiju, kas šķita krietni iespaidīgāka nekā pārējo universitāšu komandās – tā bija veidota līdzīga F1 šasijai. Mans galvenais mērķis bija pievienoties šai studentu komandai, un to izdarīju jau pirmajā mācību gadā. Komandai “Williams” nav tiešas saistības ar Bātas universitāti, bet ir liela pieredze ar tās studentiem. Trešajā mācību gadā izgāju praksi “Williams F1”, un beigās manas nodaļas vadītājs piedāvāja atgriezties darbā arī nākamajā vasarā un galu galā arī pēc studiju beigšanas.
Kas esi komandā, kādi ir tavi pienākumi?
Esmu dizaina inženieris, salīdzinoši it kā arhitekts, tikai mašīnām – rasē un skicē, liec idejas uz papīra, sanāk iziet cauri visam ražošanas procesam, komunicēt ar visiem iesaistītajiem, lai saprastu, vai tavas idejas ir realizējamas, vai tās atrisina sākuma problēmu un sniedz uzlabojumu. Kad detaļas nonāk uz mašīnas, to uzraudzību pārņem sacīkšu komanda, bet tāpat katru reizi, kad trasē izrādījās, ka nepieciešams kāds risinājums vai uzlabojums, tās atgriezās uz mana galda. Tas ir kā tavs bērns, kam seko līdzi. Pašreizējās darba pozīcijas ietvaros man ir iespēja rotēt pa dažādām “Williams F1” nodaļām. Sākumā biju mehāniskajā, pēc tam – kompozītu dizaina daļā, tas ir gandrīz viss, ko no ārpuses var redzēt. Pēc F1 vasaras pauzes sākšu darbu aerodinamikas nodaļā. Parasti ir tā, ka ej savā jomā arvien dziļāk, bet mani interesē viss kopā, vēlos saprast, kā tas mijiedarbojas.
Cik liela ir komanda, kas strādā pie formulu tapšanas?
Kopumā rūpnīcā ir aptuveni 600 darbinieku, kas strādā pie F1 projekta. Aptuveni sestā daļa no tiem – kā inženieri pie automašīnas izstrādes. Līdzi uz sacensībām brauc aptuveni 50. Es došos uz nākamo posmu Beļģijā, bet tā pagaidām būs tikai viena reize. Bāzējamies Anglijā, Grovā.
Katru gadu F1 komandas prezentē savas nākotnes mašīnas. Vai tajās mainās kaut kas būtisks, jo pēc izskata jauna Amerika netiek atklāta?
Reglamentā katru gadu ir noteikumu izmaiņas,
Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) cenšas padarīt sportu skatāmāku, apdzīšanas vieglāk iespējamas. 2021. gadā spers nākamo soli, kad formulām būs pilnīgi jauns izskats.
Gadu no gada, kā arī sezonas laikā tiek veiktas daudzas nelielas izmaiņas.
Vairākās trasēs apļa rekordi, kas sasniegti sacīkšu laikā, turas vēl no pagājušās desmitgades vidus, un to autori ir Mihaēls Šūmahers un Kimi Raikenens. Vai formulas ar katru gadu nekļūst ātrākas?
Piemēram, līdz 1993. gadam bija atļauta aktīvā piekare, kas ļāva brauciena laikā regulēt formulas augstumu no trases. Tas ļoti palīdzēja samazināt apļa laikus, līdz ar to padarot sacensības nedrošākas, prasot vairāk fiziska spēka no braucējiem, kā arī sadārdzinot formulas. Tādos brīžos FIA nāk klajā ar jauniem noteikumiem, kas pieprasa augstāku drošības līmeni, ierobežo pārāk strauju ātrumu kāpumu, un atkal visi sāk no zemāka punkta. Tā tas iet pa riņķi. Iespējams, sakombinējot dažādas formulu daļas no dažādām ērām, izdotos radīt īstu apļa laiku karali.
Tu ar dzinējiem arī esi strādājis?
Nē, ar dzinējiem diemžēl nav sanākusi tieša saskarsme.
F1 jau ilgāku laiku dominē “Mercedes”. Arī “Williams” izmanto “Mercedes” dzinējus, bet pēdējās sezonas bijušas vājas. Kāpēc tā?
Politisku iemeslu dēļ nedrīkstu šajā jautājumā iedziļināties.
Mūsu kopējais uzdevums ir atgriezt komandu tur, kur tā pieradusi būt, – augšgalā. Ir skaidra vīzija, visi smagi strādājam, lai to realizētu.
Vadītāji allaž uzsver, ka neplānojam lejā palikt ilgi, jo sliktie posmi bijuši vienmēr, un tad atkal nāk labie.
Vai komandas dibinātājs Frenks Viljamss, kuram ir 77 gadi, joprojām ir ar jums?
Jā, īpaši, ja paliec ilgāk darbā – ap astoņiem vakarā viņš piebrauc pie katra un pasaka paldies par paveikto, parunājas. Gandrīz katru rītu viņš jau ir priekšā. Ļoti jauks cilvēks, vienmēr atrod, par ko parunāt, lai uz mirkli novirzītu domas no darba.
Cik liela saskarsme tev iznāk ar pilotiem Robertu Kubicu un Džordžu Raselu?
Galvenokārt tas notiek pirms sezonas, kad tiek gatavotas jaunās mašīnas un nākas strādāt ar detaļām, kas tieši ietekmē braucējus, sākot no pedāļiem un beidzot ar stūri un galvas sargu. Viņi abi pie mums brauc pirmo gadu, tādēļ nāca iepazīties ar visiem inženieriem un ar katru aprunājās. Mazliet jocīgi ir prasīt autogrāfu, jo it kā taču kopā strādājam, bet man daudzi draugi lūdz parakstus uz cepurītēm un grāmatām. Reizi gadā ir ģimenes atvērtā diena, kad vari atvest uz darba vietu līdzi dažus ģimenes locekļus, lai parādītu vietu, kur pazūdi visu atlikušo gadu un kā viss notiek no iekšpuses. Tad ir arī iespēja satikt braucējus.
Kā ar spiegošanu F1 vidē?
Nemaz nedrīksti neko zināt par citu komandu. Ja zini, vai kāds piegādājis šādu informāciju, jāiet pie savas vadības un jāpaziņo, tad uzreiz ir tiesas process. Tas ir tāpēc, lai cilvēki neinteresētos. Spiegošana ir ļoti smags pārkāpums. Arī tad, ja tev čoms strādā citā komandā, idejiski nedrīkstat runāt par savām darba lietām. Bet, protams, kustība notiek – cilvēki maina komandas. Dokumentāciju nedrīksti ņemt līdzi, bet to, kas ir galvā, jau nevar ierobežot. Cita lieta, ka prātā vairāk ir koncepts, pieeja problēmu risināšanā, bet attīstība visu laiku iet uz priekšu.
Cik izmaksā viena formula?
Skaitļus nevarēšu komentēt, bet es uz to skatos tā – jāpaņem komandas gada budžets (“Williams” tas ir 150 miljoni ASV dolāru, sestais lielākais no desmit komandām. – I. S.) un jāsadala uz divām mašīnām. Lūk, arī cena.
Cik svarīgi samazināt formulas svaru?
Tas ir viens no mērķiem. Tehniskajos noteikumos noteikts minimālais pieļaujamais svars. Brīdī, kad esi ieguvis svaru zem šīs robežas, tas ir jāatsver ar papildu balastu, ko savukārt var pozicionēt sev vēlamā vietā – tuvāk zemei, lai palielinās stabilitāte līkumos, un nost no balstiekārtas, lai palīdzētu regulācijai. Ja tev ir tūkstoš detaļu, tad katrā noņem vienu gramu un kilogramu noliec tuvāk grīdai, masas centru pavirzot uz leju. Globālie meklējumi slēpjas aerodinamikas virzienā – jo mazāka pretestība, jo ātrāk iet taisnēs, un, jo lielāks piespiedējspēks, jo ātrāk brauc līkumos. Manā prakses gadā lielākoties strādāju, lai uzlabotu pitstopu laiku. Šķiet, ka 2015. gadā bijām lēnākie – riepu maiņa aizņēma četras sekundes. Bet rezultātā tikām līdz 1,92. Daudz komunicējām, pielāgojām tā, lai mehāniķi jūtas perfekti, tas bija liels komandas darbs. Tur uzreiz varēja redzēt augļus, tāpēc bija milzīgs gandarījums. Žēl, ka “Red Bull” šosezon uzlaboja rekordu (1,88).
Vai tālu brīdis, kad autosports pāries uz elektrodzinējiem un iztiks bez degvielas?
Ceru, ka gluži tā nebūs, jo izklaides pēc ir ļoti interesanti paskatīties vecākas mašīnas, kas ir skaļākas, un tas savā ziņā dod daudz vairāk emociju. Tomēr nu jau pāris gadus notiek elektrodzinēju formulu seriāls – Formula E. Un arī F1 ir hibrīds, apvienojot sevī gan elektrisko, gan iekšdedzes dzinējus. Viss attīstās un kļūst ekonomiskāks – ar mazāku enerģiju iegūst to pašu rezultātu. Formulas vairs nav tik skaļas, jo turbīnas izmanto izplūdes gāzu enerģiju un uzglabā to akumulatoros. Ja nebūtu turbīnu, izplūdes gāzēs būtu vairāk enerģijas, padarot formulas skaļākas un baudāmākas skatītājiem, bet sanāktu, ka degviela tiek lietota, lai pierūcinātu gaisu, nevis padarītu mašīnu ātrāku. Jo mašīna klusāka, jo efektīvāka.
Pats esi sēdējis pie formulas stūres?
Tikai simulatorā. Pie stūres tiek vien izredzētie, kas pierādījuši sevi zemākās divīzijās un ir potenciāli sacīkšu braucēji. Viens aplis izmaksā krietni par daudz, lai vienkāršs inženieris to varētu atļauties. Turklāt formulas trases laiks ir stipri ierobežots, jebkāda vizināšanās atņemtu laiku galvenajiem braucējiem.
