“Krāsns mutē pazudīs ne viens vien kastaņkoks, kas rudeņos priecēja bērnus ar brūniem bumbuļiem, sirdij tuvā bērzaudzīte!” Egila Līcīša feļetons 4
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēki saņēmuši vēstījumu no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, ka palīdzība par pieaugušajiem apkures maksājumiem jau ir ceļā, par atbalsta pasākumiem lemšot nākamnedēļ valdības sēdē. Tā bija rakstīts valdības galvas tviterkontā, bet diez vai pašrocīgi, jo labais, gaišais cilvēks Krišjānis sen nav redzēts, nav dzirdēts mūspusē. Pazudis un aizmucis uz visu vasaru.
Tāpēc lūdzu visus, kas pazīst aizbēgušo Latvijas Republikas premjerministru mazliet tuvāk, paziņot Kariņam, lai kur viņš turpinātu atpūsties – Amerikā, Meksikā Akapulko, tropiskās salās vai Vidzemes jūrmalā –, ka atmosfēra ir itin nokaitēta, spriedze elektrizēta. Lai atgriežas iespējami drīz, lai atkal pieslēdzas sabiedriskai asinsritei!
Jo tikām “Latvijas gāzes” Kalvītis jau “kurina”, uzmetis tarifiem ogles no 1. jūlija ar kaudzi. No namīpašniekiem, kuri saņēmuši jaunos izlīdzināto maksājumu rēķinus, daudzi pie samaņas atdabūti vien ar ožamo spirtu.
Jau no šodienas, kad nav sākušās pat ne pirmās salnas, cena ir sešstāvīga, salīdzinot ar pērno gadu, un dubultojusies pret to, kāda bija jāmaksā līdz 1. jūlijam.
Varētu domāt, ka augstā cena noteikta kā par skābekli, ko elpojam, vai par to, ka mēs gāzē nirstam un peldamies, nevis to izmantojam ikdienišķākajām praktiskajām vajadzībām – mājokļu apsildei, karstā ūdens lietošanai, pavarda kuršanai siltu maltīšu gatavošanai.
Līdz ar to ļaudis ir nopietni sabijušies, savstarpējās sarunās neskan cits jautājums, kā – cik tev, kaimiņ, jāmaksā par gāzi.
Latvieši ar pieaugošām bažām pārskata un pārskaita krājkasīšu cūciņu saturu, zem matračiem noguldītos ietaupījumus un pārējos atlikušos finanšu sakasnīšus.
Namsaimnieki pārrauga, kurus kokgriezumus, kurus gobelēnus, kādu apmēbelējuma daļu varētu sadedzināt, lai sasildītos ziemas salā, un kurus pie mājas augošos kokus nozāģēt, kad pie pakšķiem dauzīsies lauska tēvs.
Krāsns mutē pazudīs ne viens vien kastaņkoks, kas rudeņos priecēja bērnus ar brūniem bumbuļiem, sirdij tuvā bērzaudzīte, runa ir, tā teikt, par “vecā Indrāna ošiem”. Un arī tad, taupot, knapi turot pie dzīvības radiatorus, temperatūra mājokļos nokritīsies tik zema, ka dzīvojamās istabās būs redzama kūpoša dvaša un telpās zobs uz zoba neturēsies.
Cilvēki saspiedīsies vienīgi apkurināmajā virtuvītē, savilkuši mugurā biezākos mēteļus un puskažociņus, uzbāzuši galvās zaķenīcas un slēpotāju mices, bet kājas ieāvuši kapzeķēs un velteņos.
Vienalga daudzi saslims, šķavās un klepos, reti kurais nabadzīgais latvietis, vecītis ar štociņu un no dzimtām, kuru namiem vairākkārt pāri laidies stārķis, sagaidīs ledus iešanu upēs pavasarī.
Jo izskatās, ka valdība negrasās piedalīties kompensācijās par rēķinu segšanu. Precīzāk, vēlas to uzsākt tikai no 1. septembra, dalot pieaugušo samaksu uz pusēm ar namīpašniekiem, neraugoties uz to, ka pie “Latvijas gāzes” katliem pieslēgtie jau norēķinās pēc jaunā tarifa, granulas sapirktas rezervē, bet latviešiem, kas apkurei lieto malku, tiešām nekādi nepalīdzēs.
Turklāt nav garantiju, ka uz nākamnedēļ gaidāmo valdības locekļu tikšanos tiks sagatavoti izskatāmie lēmumprojekti un nepieciešamie dokumenti vajadzīgajā skaitā.
Tas jau piedzīvots no pandēmijas krīzes vadības laikiem, kad ministri sēdes pavadīja bez darba kārtības, stāstot visādus jocīgus stāstus, strīdoties kreisajiem sociālistiem ar miljonāru draugiem, un skatītāji bieži noelsās vien, klausoties šo ievērojamo cilvēku domugraudos un atziņās.
Tagad pat eksministram Jurim Pūcem no sava dobuma nebija skaidrs, kur šodien ir Ministru kabineta apstiprināto tiesību aktu pakete par cenu pieauguma atbalsta pasākumiem, par ko tika lemts pastiprinātā steidzamībā pirms Līgo dienas.
Tā kā pašreizējā valdības sastāvā ir daudzi premjera amata kandidāti uz nākamajām vēlēšanām un arī Anda Kariņa vēlreiz pretendēs uz ievērojamo LR Ministru prezidenta kundzes stāvokli, negribētos, ka šie politiķi ar neizlēmību un bezdarbību sabojā savu renomē un maitājas viņu publiskais tēls, samazinoties arī attiecīgās partijas izredzēm uz sasniegumiem, vēlot 14. Saeimu.
Latviešu tautai atkal jāspēj panest grūtības. Gāzes, elektrības rēķini svilina jau šodien.
Arī pret inflāciju Krišjāņa Kariņa vadītais kabinets nedrīkst izturēties bezrūpīgi.
Ja būs gādība par darbaļaudīm, ja cilvēkiem neļaus noplēst deviņas ādas un novilkt pēdējo kreklu, ja būs bagātīgi pabalsti pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, tad vēlēšanās esošā valdība pieredzēs tautas mīlestības pierādījumus un balsojumu ar augšup paceltu īkšķi.
Bet, ja ne, tad lai vaino paši sevi.
