Pērn motokrosa braucējs Kārlis Sabulis nokļuva melnajā zonā. Tagad viņš ir atgriezies un stāsta, kā pārvarējis sarežģītāko posmu karjerā 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā gada pavasarī motokrosa braucējs Kārlis Sabulis nokļuva melnajā zonā – ārsts bija nozīmējis Latvijā izgudroto mildronātu, taču līdz galam nenokārtotu formalitāšu dēļ pēc pozitīvām dopinga analīzēm tika piespriesta gadu ilga diskvalifikācija. Augustā 23 gadus vecais cēsnieks debitēja pasaules čempionātā MXGP klasē, piecos no sešiem braucieniem Ķegumā iekļūstot punktos jeb starp 20 labākajiem.
“Jau no pirmā brauciena jutos diezgan droši.
Pirmās dienas kvalifikācija bija taustīšanās un moča regulēšana, bet pēc pirmā posma sapratu, par kurām vietām varu cīnīties, zināju, kas jāuzlabo.
Galvenais bija starts, trešā posma pirmajā braucienā tas izdevās lielisks un ilgi braucu uzreiz aiz TOP desmit, bet uz beigām piekusu. 16. vieta tāpat ir gana augsts rezultāts. Visgrūtāk bija saņemties uz trešo posmu emocionāli, lai gan bija labi rezultāti gan pirmajā, gan otrajā posmā. Sarežģīti noturēt sevi tajā līmenī, visu laiku turēju fokusā, domāju, un tas nogurdināja arī fiziski,” “Latvijas Avīzei” stāsta Kārlis Sabulis.
Kopumā nostartēji labāk, nekā pats gaidīji?
Nevienam neteicu, bet gribēju visos posmos iekļūt punktos, vismaz mēģināt.
Pēdējā braucienā bija neveiksme startā, bet no tā nevar izbēgt. Esmu apmierināts, uzdevumu izpildīju.
Matīss Karro atzina, ka viņam galvenais bija nobraukt bez traumām. Tu kādā brīdī gāji pāri saviem limitiem, riskēji?
Braucu ar 100 procentu atdevi, bet nevienā brīdī nejutu, ka riskēju vai nekontrolēju sevi, esmu gana spēcīgs. Fiziskais spēlēja lomu pēdējos apļos, un tad temps kritās. Negāju pāri limitiem, zināju, ka varu iebraukt punktos. Agrāk daudz domāju pirms startiem, izvirzīju sev uzdevumu, bet tagad biju noskaņojies un pārliecināts, ka esmu spēcīgs un jābrauc savā labākajā līmenī. Piegāju ar vēsu prātu.
Kur visvairāk jāpieliek, lai nākotnē būtu vēl konkurētspējīgāks?
Viss kopā – gan fiziskie treniņi, gan ar motociklu. Tas nenāk pāris nedēļās, bet ir sistemātisks darbs gadu garumā. Turpinot strādāt šādā pašā veidā, noteikti palikšu tāds pats vai pat kļūšu labāks. Jānotic savam darbam.
Esi izteicies, ka pērn, kad nevarēji startēt, strādāji algotu darbu.
Domāju, ko lai dara, un aizgāju strādāt uzņēmumā, kas visā pasaulē taisa “pump” (BMX) trases, tā ir cēsnieku kompānija. Piedalījos trijos vai četros projektos un ieguvu labu pieredzi, pirmo reizi mūžā strādāju oficiālu darbu.
Veidojām asfalta BMX trases, gana smags darbs, bet labi kolēģi, atsaucīgs uzņēmums. Interesants periods, un varu teikt, ka tas man nāca par labu.
Tas tev bija sarežģītākais posms karjerā?
Jā, nebija traumu, bet morāli smags gads. Pirmajos mēnešos, kamēr notikušo sagremoju, bija vairākas domas, ko darīt, bet viss pagāja gana ātri. Pēc pusgada sapratu, ka vairs nekas daudz nav palicis un atkal varēšu braukt, lēnām sāku kustēties un te nu esmu. Tiku galā, paldies cilvēkiem, kas bija un ir ar mani, – komanda “MX Moduls”, Vācijas komanda “WZ Racing”, abas nevienā brīdī nepateica – nē. Noticēja man, un es apsolīju, ka, ja atgriezīšos, tad būšu tāds pats vai vēl labāks. Šajos posmos to arī pierādīju.
Bet pozitīvajās dopinga analīzēs tevi pievīla tas, ka saistībā ar ārsta nozīmēto mildronātu nebiji nokārtojis visas formalitātes par terapeitisko lietošanas atļauju?
Tā bija paša kļūda, nezināšana un paviršība. Paldies antidopinga birojam, kas bija gana pretimnākošs un saprotošs, kopīgi nonācām pie labākā risinājuma.
Tas mani noteikti padarīja gudrāku, redzēju, kam var un kam nevar uzticēties, kuri ir īstie draugi. Sapratu arī, kā trenēties, un tagad noteikti esmu stiprāks.
Pirms pasaules čempionāta tev šovasar sanāca startēt vien dažās sacensībās?
Bija pāris sacensību Latvijā, posms Igaunijā un arī divas treniņu sacensības Vācijā, kas bija uztaisītas pēc MXGP formāta. Tas deva diezgan labu pieredzi.
Minēji, ka pirmo reizi strādāji oficiālu darbu. Tātad principā esi profesionāls motosportists?
Laikam nevaru nosaukt sevi par profesionāli, jo nesaņemu atalgojumu, taču varu teikt, ka man ir profesionāla attieksme. Entuziasms par motokrosu ir ļoti liels. No kā pārtieku? Paldies “MX Moduls” komandai un Mārim Martinsonam, kas nosedz visus izdevumus, Vācijas komanda palīdz ar tehniku, treniņu procesu, dzīvošanu.
Vietējos mačos ir kādas prēmijas – tā ir mana kabatas nauda, brīvā brīdī kāda haltūriņa. Ar vāciešiem ir sadarbība kopš 2018. gada.
Latvijas motokrosā bez Paula Jonasa ir vēl kāds profesionālis?
Tikai Pauls, pārējie esam amatieri. Man ir 23 gadi, tagad esmu labi sevi pierādījis un varbūt ir iespēja aizķerties MXGP un arī braukt profesionāli. Tā gan ir tāda smalka lieta, jo, arī braucot pa TOP 10 vai TOP 15, tāpat būtu amatieris, kas brauc uz entuziasma pamata. Vēl it kā esmu gana jauns, bet zinu, ka 30 pienāks nemanot un kādā brīdī jāsāk domāt par kaut ko citu. Tomēr gribu augstākajā līmenī, gribu braukt pēc iespējas ilgāk, tas ir motokross, ko izbaudu visvairāk.
Ir kāda skaidrība par šīs sezonas tālākajiem plāniem – būs iespēja startēt vēl kādā MXGP posmā?
Šonedēļ sazvanīšos ar abām komandām un sapratīsim, kuros MXGP posmos braukšu. Man paralēli ir Latvijas un Vācijas čempionāts, kur arī jābrauc, tāpēc visu apvienot varētu būt sarežģīti.
Tev ģimene jau no bērnības esot uzsvērusi, ka mācības nedrīkst atstāt novārtā. Kā veicas šajā frontē?
Iestājos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, taču vienu gadu pārstāvēju Itālijas komandu un nedzīvoju mājās, nemācēju visu apvienot un otrajā kursā studijas pārtraucu. Tagad tālmācībā studēju uzņēmējdarbību Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, pabeidzu otro kursu, pagaidām visu izdodas savienot.
Izdomāju, ka gribas kaut ko jaunu, nevis mācīties par treneri. Ja nu kādā brīdī gribēšu patrenēt, tad pietiks ar B kategorijas kursiem, jo zināšanas, kas vajadzīgas motokrosā, īsti nevar iemācīt, tas pašam ir jāizdzīvo.
Vizītkarte. Kārlis Sabulis
Dzimis 1996. gada 16. septembrī
Motokrosā no 7 gadu vecuma
Lielākie sasniegumi: Latvijas čempions MX2 2016. un 2018. gadā; pārstāvējis Latviju Nāciju kausā 2016. un 2017. gadā; 14. vieta EČ 250 kubikcentimetru klasē 2016. gadā; 18., 20. un 22. vieta MXGP klasē posmos Ķegumā (2020)
Studē uzņēmējdarbību Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā,
