Atgriežas sena birģermeistara dzimta 0
Pagājušajā nedēļā Rīgas vicemērs Andris Ameriks galvaspilsētas domē uzņēma bijušā senās Rīgas birģermeistara un rātskunga Johana fon Etingena dzimtas pārstāvjus.
Rīgas domē viesojās astoņpadsmit dzimtas atvases no Vācijas un Polijas, lai atzīmētu 325. gadskārtu, kopš Zviedrijas karalis Kārlis XI viņu priekšteci iecēla dižciltīgo kārtā, svinīgi piešķirot tam fon Etingena vārdu. Pēc vēstures liecībām, tieši rātskungs Johans fon Etingens 1710. gada 14. jūlijā pēc veiksmīgi noslēgtām padošanās sarunām, uzskatot, ka tā tiks novērsta Rīgas izpostīšana Ziemeļu karā, nodevis galvaspilsētas atslēgas krievu ģenerālfeldmaršalam grāfam Mihailam Šeremetjevam. Tas apliecināja zviedru varas nomaiņu pret Krievijas varu kā Rīgā, tā arī pārējā Vidzemē. Vēsturisko zelta atslēgu vēlākais liktenis nav zināms, tomēr A. Ameriks stāstīja, ka Rīgas dome meklējot iespēju tās atgūt.
Fon Etingenu dzimtas apvienības priekšsēdētājs Arveds fon Etingens skaidroja, ka viņiem neesot nekādu liecību par to, ar kādām sajūtām senais rātskungs veicis atslēgu nodošanas pienākumu vai apsveicis Rīgas iekļaušanu Krievijas impērijas sastāvā un kādas bijušas viņa turpmākās attiecības ar jauno varu. Tomēr viņš uzsvēra, ka Etingenu dzimtai ir būtiski, ka tā vienmēr bijusi klāt Rīgai un visai Latvijai nozīmīgos vēstures pagrieziena brīžos: “Mēs ar sievu pirmoreiz Rīgā viesojāmies 1990. gadā un spēcīgi izjutām gan tā laika politisko pārmaiņu gaisotni, gan tās iznākumu. Mūsu vecāku paaudze bija šeit varu maiņu laikā 1939. gadā, kad viņiem nācās pārcelties uz savu etnisko tēvzemi. Tāpat mūsu priekštecis Johans fon Etingens savā laikā bija klāt izšķirošajos mirkļos, kad Latvijas valsts un zeme piedzīvoja pāreju no pakļautības Zviedrijai krievu valdījumā un kā politiski atbildīga persona spēlēja tajā savu lomu.” Fon Etingena pēctecis apliecināja prieku par iespēju, neskatoties uz sarežģīto Latvijas vēsturi, šodien viesoties un savas dzimtas dižciltības gadadienu svinēt brīvā un eiropeiskā mūsu galvaspilsētā.
“Ja atceramies daudzos vēstures līkločus, šis brīdis, kad pēc 325 gadiem varam Rīgā pieminēt tās seno birģermeistaru, ir tiešām laimīgs un ārkārtēji neparasts. Es ļoti priecājos, ka varam te satikties – latvieši, vācieši, zviedri un poļi – kā vienotas Eiropas pilsoņi ar lielu cieņu un izpratni vienam par otru,” viņš sacīja.
Rīgas pieminekļu padomes priekšsēdētājs profesors Ojārs Spārītis stāsta, ka fon Etingenu dzimtas priekšteči ieceļojuši Latvijā jau 15. vai 16. gadsimtā kā bagāti tirgotāji un vēlāk līdz pat 20. gadsimta vidum šeit darbojušies gan pilsētas pārvaldē, gan tieslietu sistēmā un izglītībā. 1939. gadā viņiem nācās izceļot uz savu etnisko dzimteni Vāciju, un līdz 1990. gadam fon Etingenu saikne ar Latviju praktiski pārtrūka. Viņu interese par mūsu valsti tolaik bija teorētiska un vēsturē balstīta, bet vienīgie kontakti un sadarbība varēja notikt latviešu un baltvācu bēgļu organizāciju ietvaros. “Pašlaik no vairāk nekā tūkstoš cilvēku kuplās dzimtas pasaulē palicis apmēram 50 pēcteču, taču viņi atceras savas saknes šeit. Fon Etingenu pulcēšanās Rīgā šodien uzskatāma par simbolisku Rīgas pilsētas zelta atslēgu atgriešanos, un varam cerēt, ka, iepazīstot mūsu galvaspilsētu, viņi savus līdzekļus un zināšanas ieguldīs sadarbībā ar Latviju,” uzskata O. Spārītis.
Tikšanās laikā Arveds fon Etingens Rīgas domei dāvāja dzimtas ģerboņa attēlu, ko dzimta glabā kopš 1687. gada, kad viņu priekštecis to saņēma no Zviedrijas karaļa rokām. Bet A. Ameriks pasniedza viņam piemiņas sudraba monētu, kas veltīta Rīgai 18. gadsimtā, grāmatu, kur pilsētas vēsture apkopota pastkartēs, un aicināja viesus parakstīties pilsētas goda viesu grāmatā. Vēlāk dzimta apmeklēja Rundāles pili tās muzeja direktora Imanta Lancmaņa vadībā.
