Mūsu valstī ir gandrīz 160 mūzikas un mākslas skolas. Ar ko īpaša ir Jaunpiebalgas skola? 3
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skola dibināta pirms 34 gadiem. Kopš 2016. gada tā darbojas skaisti atjaunotā, 1875. gadā celtā ēkā, kas vēsturiski piederējusi pie grāfa Šeremetjeva muižas kompleksa.
Skolā mācās 109 audzēkņi (82 mūzikas novirzienā), un tā piedāvā 11 mācību programmas, no tām – 10 mūzikā un vienu vizuāli plastiskajā mākslā. Iespējams arī apgūt ērģeļspēli uz digitālajām ērģelēm, kas iegādātas ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un pašvaldības atbalstu, kā arī fagota, trompetes, eifonija spēli, kuru pratējus orķestri vai ar uguni meklē.
Skolā mācās bērni no septiņiem tuvākajiem pagastiem. “Mēdzu teikt, ka mums visi vietējie dzīvo 30 līdz 35 km rādiusā ap skolu,” stāsta Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolas direktore Aija Sila.
Ar kājām uz skolu var atnākt tikai 18 bērni, pārējos vecāki vadā.
Vaicāta, kā skola spēj nodrošināt tik lielu dažādību mūzikas programmās, direktore teic: tādēļ, ka vairākums pedagogu ir turpat, Jaunpiebalgā. “Galvenais, ar ko es kā vadītāja lepojos, – ka mūsu skolā no 16 pedagogiem astoņi ir tās bijušie absolventi.”
Atgriezusies savā skolā ir arī pati Aija Sila, kura pēc tās absolvēšanas mācījusies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas koledžā (tagad Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola). Tur satikusies ar brīnišķīgu skolotāju Leldi Krastiņu, kura iepazīstinājusi ar ērģeļu spēli, un arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā mācījusies pie izciliem pedagogiem – Ata Stepiņa un neilgu laiku – arī pie Kristīnes Adamaites.
Tagad viņa savā skolā ir izveidojusi ērģeļu mācību programmu.
Šajā iecerē iedvesmotāja bijusi Lelde Krastiņa, kura 2001. gadā Cēsīs sākusi rīkot Starptautisko Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivālu. Aijai Silai kā ērģeļu programmas skolotājai gadā bijuši līdz desmit audzēkņu, tagad kā direktorei – gan tikai divi – slodzes nosacījumu dēļ.
Bērniem skolā ir savs spēļu stūrītis, jo pirms stundām mobilie telefoni ir jānoliek somās. Gan rakstot projektus VKKF, gan ar Jaunpiebalgas novada domes finansiālu atbalstu skola tikusi ne vien pie ērģelēm, bet arī pie citiem mūzikas instrumentiem – klavierēm, ģitārām, fagota, flautām, vijolēm, saksofoniem u. c. Katram mūzikas teorijas skolotājam skolā ir savs dators, uz kura strādājot var labāk sagatavoties stundām, kā arī projektors un ekrāns, mūzikas klausīšanās laikā nodrošinot, lai bērniem būtu nodrošināta gan audiālā maņa, gan vizualizācija.
Skolā ir arī sava neliela koncertzāle, kurā parasti varētu pulcēties 40 līdz 50 cilvēku, tagad – 24. Ir daudz mazu stūrīšu, kur pieejams instruments, pie kā strādāt.
“Fagota klasē pašlaik mācās viena meitene, bet skolotājs ierodas skolā divas reizes nedēļā un māca gan saksofona, gan klarnetes, gan fagota spēli.
Protams, visvairāk pieprasītā ir saksofona spēle, uz klarnetes spēli audzēkņus jau ir grūtāk pierunāt, uz fagotu – pavisam grūti.
Tomēr meitene, kas šo instumentu tagad mācās 2. klasē, jau ir guvusi panākumus konkursos, augustā viņa kā soliste uzstājās Vidzemes koncertzālē “Cēsis” kopā ar Vidzemes kamerorķestri. Tur piedalījās četri mūsu skolas audzēkņi.”
“Ja salīdzina bērnu, kurš mācās kultūrizglītībā, ar tādu, kurš nemācās, atšķiras runas un saskarsmes veids, šie bērni ir patstāvīgāki, iemācās plānot savu laiku,” saka direktore.
“Mācību procesā redzam, kuram bērnam ir potenciāls kļūt par izcilu mūziķi vai ļoti veiksmīgu pedagogu. Tomēr gadās, ka muzikalitāte ir bērnam iedota no Dieva, bet pietrūkst darba spēju.
Reizēm izrādās, ka viņu apsteidz cits audzēknis, kura talants varbūt ir virs viduvējā līmeņa, bet ar fantastiskām darba spējām.
Tādēļ noteikt – talantīgs, netalantīgs – vispār nav iespējams.”
