Atgriežas pie Anda Sīļa izveidotā “Rīgas koncertzāles” modeļa 2
Rīgas akustiskās koncertzāles ar konferenču centru būvniecību publiskajā un privātajā partnerībā kādā no Rīgas degradētajām teritorijām atzīst par riskantu, liecina informatīvais ziņojums “Par veikto finanšu un ekonomisko aprēķinu nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā Rīgā rezultātiem, secinājumiem un turpmāko rīcību”.
Kā pausts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā ziņojumā, finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādātājs Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā – SIA “PricewaterhouseCoopers” – identificējis vairākus riskus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistē projekta īstenošanai šajā partnerības formā.
Viens no riskiem saistīts ar to, ka projekts īstenojams ļoti saspringtā termiņā, proti, līdz 2022.gada decembrim. “Tas rada augstu risku projekta izpildes un ieviešanas kvalitātei, jo konkursa nolikuma vai rezultātu apstrīdēšana varētu rezultēties procedūras ieilgšanā, kas turpmāk ietekmētu jau tā ierobežoto objekta projektēšanas un būvniecības laiku. Iespējas tirgū rast jau pilnībā sagatavotu projekta risinājumu ir apgrūtinātas, jo koncertzālei un konferenču centram ir jāatbilst specifiskām prasībām. Turklāt līdzšinējā pieredze apliecina, ka citu līdzīga apjoma būvju projektēšana ir tikusi veikta daudz ilgākā termiņā,” skaidro KM.
Kā norāda ministrija, projekts būtu jāīsteno uz publiskas personas zemes, tomēr pastāvot augsts risks, ka publiskajam partnerim neizdotos minētajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu, jo identificētajās degradētajās Rīgas teritorijās nav brīvu, neapbūvētu un pēc konfigurācijas atbilstošu, publiskai personai piederošu zemes gabalu.
Šī iemesla dēļ KM iecerējusi ES fondu finansējumu, kas tika paredzēts Nacionālās koncertzāles ar konferenču centra funkciju izbūvei kādā no galvaspilsētas degradētajām teritorijām, novirzīt kultūras mantojuma atjaunošanai un ar koncertzāles būvniecību saistītās infrastruktūras izveidei Rīgas pilsētā, proti, KM rosinās valdību izšķirties par šī projekta īstenošanu ārpus degradētajām teritorijām.
KM ziņojumā izskatījusi pirms vairākiem gadiem izskanējušo iespēju koncertzāli būvēt uz AB dambja, kas toreiz tika atzīta par ļoti finansiāli ietilpīgu projektu, norādot, ka šogad atjaunotās izmaksu prognozes AB dambja koncertzāles skiču konkursā uzvarējušajam projektam ar samazinātu telpu programmu liecina, ka projekta būvniecībai būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro nepieciešami AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro – projektēšanai un konsultācijām.
Vienlaikus ministrija ziņojumā norādījusi, ka AB dambja stiprināšanai un labiekārtošanai būtu iespējams piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu. Šī līdzfinansējuma piesaiste esot atšķirīga ar to, ka AB dambja projekta gadījumā finansējums nav paredzēts koncertzāles ēkas būvniecībai, bet tikai paša AB dambja labiekārtošanai, stiprināšanai un pievedceļu izveidei. Tas nozīmē, ka riski, kas izriet no degradēto teritoriju uzlabošanai paredzētā ES finansējuma apgūšanas ļoti saspringtā laika grafika, lai paspētu īstenot gan publiskās un privātās partnerības iepirkumu, gan arī atvēlēt pietiekami daudz laika koncertzāles būvniecībai, uz šo scenāriju neattiecas, jo iespējams projektu īstenot divos posmos.
Kā norāda KM, pirmais posms notiks līdz 2022.gada 31.decembrim, un šajā laikā Rīgas dome vai kāda Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība veiks AB dambja labiekārtošanu, stiprināšanu, pievedceļu un tiltu izveidi, izmantojot ES līdzfinansējumu. Tāpat šajā periodā tiktu pieņemts lēmums par koncertzāles būvniecības finansēšanas modeli un būvniecības juridisko formu, kā arī veikta koncertzāles projektēšana.
Savukārt projekta otrais posms tiktu sākts uzreiz pēc pirmā posma, veicot koncertzāles būvniecību saskaņā ar izvēlēto finansēšanas modeli un juridisko formu. Otrā posma īstenošanai identificētas divas alternatīvas – publiskā un privātā partnerība, kurā publiskais partneris pagaidām nav skaidrs, iespējams, tā varētu būt Rīgas dome vai KM, bet otra alternatīva ir tradicionālais iepirkums par budžeta līdzekļiem.
Vienlaikus informatīvo ziņojumu pavadošajā rīkojuma projektā ietverts uzdevums KM izstrādāt un līdz šī gada 4.decembrim Ministru kabinetā (MK) iesniegt konceptuālo ziņojumu par akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā.
Šajā konceptuālajā ziņojumā tikšot ietverta informācija par Nacionālās koncertzāles ar konferenču funkciju apsaimniekošanas modeli, projekta īstenošanas termiņiem, objekta novietnes pamatojumu, finansēšanas pamatojumu, kā arī valsts un pašvaldības sadarbības līguma nosacījumus akustiskās koncertzāles projekta īstenošanā. Pēc ziņojuma izskatīšanas KM, atbilstoši MK atbalstītajam risinājumam, izstrādās likumprojektu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu.
