“Tikai atgriežoties mājās, mēs sākam saprast to, cik liela ir privilēģija – dzīvot kopā ar saviem cilvēkiem,” reemigrācijas stāsti 42
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mūsu lielākais lepnums šobrīd ir lēmums par atgriešanos mājās, jo šī izvēle deva iespēju mūsu dēlam mācīties un trenēties kamaniņu sportā pie Annas Orlovas un Veras Zozuļas. Paliekot uz dzīvi ārpus Latvijas, maniem bērniem nebūtu tik lielu iespēju iet ceļu, lai nākotnē, iespējams, nestu savas dzimtenes vārdu. Mazā meita Helēna veiksmīgi pavada savas dienas bērnudārzā. Brīvdienās ar vislielāko prieku dodas pie omes uz Latgali. Viņai tur ir iespēja aiziet pie trušiem un vistām, parušināties siltumnīcā, reizēm noplūcot nenogatavojušos tomātus un uzspēlējot veikalu, par ko, protams, omei pūcīgs vaigs. Tikai atgriežoties mājās, mēs sākam saprast to, cik liela mums ir dota privilēģija – dzīvot kopā ar saviem cilvēkiem,” stāsta divu bērnu mamma Antra Jaunmaize, kopā ar ģimeni uz dzīvi Latvijā atgriežoties no Lielbritānijas.
Darbu Latvijā izdevies atrast ļoti ātri, jo ar Lielbritānijā gūto darba pieredzi šeit tikuši novērtēti. Šobrīd Antra strādā SIA “MintPrint” par ražošanas daļas vadītāju, viņa ir atbildīga par to, lai mūsu sportistiem ir piemērots apģērbs, gan ikdienā sportojot, gan startējot no vietējām sacensībām līdz olimpiskajām spēlēm. Šajā uzņēmumā nokļuvusi, pateicoties pieredzei, ko guvusi, strādājot aizkaru ražošanā Visbīčā Anglijā. Viņas dzīvesbiedrs darbojas tirdzniecības jomā – tirgo un izplata rezerves daļas kravas auto, arī šo darbu palīdzēja iegūt pieredze, strādājot “Amazon” tīklā Lielbritānijā.
Piederības izjūta
Elīna Dimante 10 gadus dzīvoja Dublinā un pērn vasaras saulgriežos ar ģimeni atgriezās uz dzīvi Rīgā. Dimantu ģimenē aug divi bērni – 10 un 12 gadus veci, un trim no ģimenes šī esot pirmā pieredze dzīvot Latvijā. “Lēmums pārcelties sakņojās piederības izjūtā, emocionālā piesaistē, un tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ darbi nebija jāmaina, turpinām attālināti strādāt savās līdzšinējās IT kompānijās, kur strādājām, dzīvojot Dublinā. Rīgā dzīvo mūsu radi un draugi, tāpēc savu mājokli iekārtojām vietā, kur mēs tuvu visam un visiem, kas mums svarīgi un mīļi,” stāsta Elīna.
Līdz šim pieņemtie lēmumi esot veicinājuši ģimenes apmierinātību ar izdarīto izvēli. Vislielākais prieks esot par bērniem un to, cik veiksmīgi viņi ir iekļāvušies mācību procesā. Abi bērni pirmajā pusgadā saņēmuši atzinības rakstus no skolas direktora par labām sekmēm un uzcītību, tāpat viņi ir veiksmīgi iesaistījušies dažādās ārpusskolas nodarbībās.
Citiem reemigrantiem Dimantu ģimene novēl sekot savam dzīves aicinājumam un iespējamo pārcelšanos plānot laikus. Pašiem esot palīdzējis tas, ka šim mērķim emocionāli brieduši un praktiski gatavojušies četru gadu garumā. Dimantu ģimene saka paldies Latviešu valodas aģentūrai par attālinātajām latviešu valodas nodarbībām. Divu gadu garumā, tiekoties divas reizes nedēļā, esot ielikti ārkārtīgi svarīgi pamati latviešu valodas apguvei un izpratnei, kas noteikti palīdzēja pāriet no mācībām angļu valodā uz mācībām latviešu valodā.
Kļūst pievilcīgāk
Interese par atgriešanos notiekot nepārtraukti, un galvenais atgriešanās iemesls neesot materiālie labumi. “Šobrīd vienlīdz vienādi atgriežas gan vienkāršu darbu darītāji, gan arī labi atalgotu profesiju veicēji, piemēram, finansisti, ārsti, vadības pārstāvji un citi.
Latvijas pievilcīgums reemigrantu skatījumā pēdējos gados ir būtiski palielinājies, ko veicina arī atalgojuma pieaugums Rīgas reģionā,” atklāj Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Daina Šulca. Galvenokārt reemigranti pērn atgriezušies no Eiropas valstīm – Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Īrijas, Vācijas. No tālākām zemēm var minēt ASV – katru gadu palielinās interese un atgriezušos skaits no Amerikas.
Pērn pieaudzis arī to personu skaits, kas vēlētos uz dzīvi Latvijā pārcelties no Krievijas. Šī tendence parādījusies tieši 2022. gada pēdējos mēnešos. Daina Šulca atgādina – saņemt reemigrācijas koordinatora pakalpojumus var tikai tie Krievijā dzīvojošie iedzīvotāji, kuri ir Latvijas valsts piederīgie un vēlas atgriezties dzimtenē. Bet interesi izrādījuši arī tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir kāda tuvāka vai tālāka asinsradniecība Latvijā – šie cilvēki vēlas saņemt repatrianta statusu.
Tomēr visbiežāk tam seko atteikums, jo koordinatora sadarbība ar potenciālo reemigrantu, kas pretendē uz repatrianta statusu, sākas tikai tad, kad Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde viņam ir piešķīrusi šo statusu, skaidro Šulca.
Interesē skolas, pensija
Lai uzzinātu visu nepieciešamo informāciju, reemigranti izmanto valsts izveidoto reemigrācijas koordinatoru programmu un sniegto informatīvo atbalstu, lai atgriešanās process noritētu vienkāršāk. Galvenie jautājumi, par ko interesējas emigranti, saistīti ar bērnu pieteikšanu Rīgas pirmsskolas iestādēs un skolās, kā Latvijā saņemt ārzemēs iegūto bezdarbnieka pabalstu un pensiju par ārvalstīs nostrādāto laiku un kā pareizi pārvest personīgās mantas. Reemigranti bieži vaicājot arī par ģimenes pabalstiem Latvijā un dzīvesbiedra ārzemnieka iespējām iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Pagājušajā gadā daudz jautājumu bijis par latviešu valodas apguves iespējām gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ar reemigrācijas koordinatora starpniecību pērn Rīgas reģionā atgriezušās 198 personas, bet pašlaik notiekot saziņa ar vairāk nekā 530 reemigrantiem. Kopš reemigrācijas programmas sākuma četru gadu laikā Rīgas reģionā sadarbība sākta ar 2917 Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs, no kuriem 905 jau atgriezušies. Vairāk nekā puse no reemigrantiem par savu dzīvesvietu izvēlējušies Rīgu, kam seko Jūrmala, Ādaži, Mārupe, Sigulda, Salaspils, Ķekava, Ropaži un Olaine.
