Atgriežas cerību stars: Latvijas futbola izlase Stambulā aizvada labāko spēli vairāku gadu laikā 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pret trim komandām ar ļoti augsta līmeņa spēlētājiem Latvijas futbola izlasei izdevās trīs no sešiem puslaikiem, turklāt no Turcijas pārvests punkts par rezultatīvu neizšķirtu (3:3) – Pasaules kausa kvalifikācijas sākums jāvērtē atzīstami.
Latviešu rēbuss
Pēc vairāku iepriekšējo gadu nīkuļošanas Latvijas izlase bija nonākusi ļaunākajā punktā – vairumam līdzjutēju bija zudusi cerība uz cienīgu sniegumu, un cerība, kā zināms, mirst pēdējā.
Par spīti tam, ka lielākajai daļai leģionāru klubos ir problēmas ar spēļu praksi, bet Latvijā sezona nupat sākusies, trešais mačs nedēļas laikā iznāca vislabākais.
Turcijas aizsardzība mums deva iespējas, taču šī komanda vismaz rezultāta ziņā pārliecinoši pārspēja Nīderlandi un Norvēģiju, bija uz pacēluma viļņa un arī pret Latviju otrajā minūtē izvirzījās vadībā, divreiz bija priekšā ar divu vārtu starpību, tomēr kārtējo reizi latviešu rēbusu neatminēja.
Šajā gadsimtā sešos mačos viņiem neesam zaudējuši – uzvara un pieci neizšķirti.
Savā 40. dzimšanas dienas vakarā perfekts bija Latvijas izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs – malējo aizsargu Robertu Savaļnieku viņš pacēla uz vidējo līniju, un “RFS” pārstāvošais pussargs noslēdza ātru pretuzbrukumu, gūstot savus pirmos vārtus valstsvienībā.
Lielisku spēli aizvadīja Roberts Uldriķis, gan pieturot bumbu, gan uzvarot gaisa divcīņas un gūstot arī vārtus tuvcīņā ar vārtsargu.
Uz maiņu nākušais Dāvis Ikaunieks sekmīgi nospēlēja soda laukumā, panākot izlīdzinājumu. Standartsituācijas strādāja. Visus trīs mačus balsta pussarga zonā stabili aizvadīja Kristers Tobers, kreisā malējā aizsarga pozīcijā arvien pārliecinošāk jūtas Raivis Jurkovskis.
Kazakeviča vektors
Kādā no atlases turnīriem trīs vārtus pret FIFA ranga pirmā simtnieka komandu pēdējo reizi Latvija guva 2009. gada oktobrī pret Moldovu (3:2), kas tobrīd bija 88. vietā, mēs paši – 47., mēnesi vēlāk paceļoties uz rekordaugsto 45.
Bet pret ranga pirmā piecdesmitnieka komandu tik rezultatīvi iepriekšējo reizi bijām 1998. gadā – 3:1 pret Norvēģiju, kas tobrīd bija 16. (Latvija – 83.).
Vēl jāpiebilst, ka Latvija pirmo reizi kopš 2006. gada atlases turnīru sākusi ar četriem gūtiem vārtiem trijās spēlēs. Toreiz tas tika iespēts vienā spēlē – 4:0 pret Islandi, kas vēl tikai bija ceļā uz saviem slavas laikiem.
“Iepriekš, nonākot zaudētājos ar diviem vārtiem, bieži vien salūzām, bet šoreiz parādījām raksturu, nenokārām galvu, cits citu uzmundrinājām un gājām cīnīties – guvām otros un arī trešos vārtus. Kā parasti darīju daudz melno darbu, cīnoties, saglabājot bumbu, tādēļ esmu ļoti priecīgs, ka beidzot izdevās arī gūt vārtus,” tā Roberts Uldriķis.
G grupā Latvija ir piektajā vietā, cikla turpinājums būs septembrī, bet jūnija sākumā mūsējiem paredzēts Baltijas kauss un pārbaudes spēle pret Vāciju. Turki saglabā pirmo vietu, bet par zaudētajiem punktiem pret Latviju var dārgi samaksāt cikla beigās.
Melnkalne pagaidām uzvarējusi abas grupas pastarītes, taču Norvēģijai nespēja iekost (0:1). Trijos mačos pie vārtu guvuma tā arī netika Vācijas bundeslīgā spīdošā norvēģu zvaigzne Ērlings Holanns. Nīderlande otrajā puslaikā pārbrauca pāri Gibraltāram (7:0).
Rezultāti. FUTBOLS
PK KVALIFIKĀCIJA
G grupa
Turcija – Latvija 3:3 (2:1), Karamans (2.), Čalhanoglu (33.), Jilmazs (52.-11m); Savaļnieks (35.), Uldriķis (58.), D. Ikaunieks (79.).
Melnkalne – Norvēģija 0:1 (0:1), Sorlots (35.).
Gibraltārs – Nīderlande 0:7 (0:1), Berghuiss (41.), L. de Jongs (55.), Depajs (61., 88.), Vijnaldums (62.), Malens (64.), Van de Bēks (85.).
Pēc 3 spēlēm.
Turcija 2-1-0 10:5 7
Nīderlande 2-0-1 11:4 6
Melnkalne 2-0-1 6:3 6
Norvēģija 2-0-1 4:3 6
Latvija 0-1-2 4:7 1
Gibraltārs 0-0-3 1:14 0
* komanda, uzvaras-neizšķirti-zaudējumi, vārtu attiecība, punkti.
Apliecinājums paveiktajam darbam
Dainis Kazakevičs, Latvijas izlases galvenais treneris: “Mums bija skaidrs, ka Turcijas izlase neaizvada vienmērīgas spēles, runājām, ka var būt dažādi periodi un ka mums jābūt pacietīgiem.
Bijām vīlušies spēles sākumā – ielaidām vārtus, neizdevās kvalitatīva bumbas kontrole un neizdevās izmantot pirmās iespējas, kas varēja pavērties, ja ar bumbu būtu darbojušies mazliet kvalitatīvāk.
Prieks, ka tie spēlētāji, kuri īsā laika posmā aizvadīja trīs spēles, spēja nodemonstrēt diezgan saturīgu sniegumu no funkcionālā viedokļa, un arī spēlētāji, kuri izgāja uz maiņu, spēja pastiprināt spēli.
Noteikti neesam milzīgā eiforijā, jo šogad priekšā vēl būs daudz sarežģītu spēļu, kurās mums jāspēj sevi pierādīt. Bet, protams, šāda spēle, pirmkārt, ir pašapliecināšanās, noticēšana kopīgām idejām, un tas ir apliecinājums tam darbam, ko esam darījuši soli pa solim.”