Cita reemigrantu grupa ir seniori, kuri, nopelnījuši ārzemēs pensiju, atbrauc Latvijā pavadīt vecumdienas. 14

Šī grupa būs arvien pieaugoša. Taču ir svarīgi, lai šejienes vide būtu pensionāriem draudzīga. Piemēram, vai vilcienos šeit pensionāriem viegli iekāpt? Cik pieejama un kvalitatīva ir veselības aprūpe, īpaši, ja medicīnas vēsture ir ārvalstīs? Kāda ir sabiedrības attieksme pret veciem cilvēkiem?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Nesenajā Eiropas Latviešu apvienības rīkotajā konferencē izskanēja bažas par ārvalstīs nopelnīto pensiju aplikšanu ar nodokli. Šis jautājums ir vairāk jāskaidro.

Vai ir dati par to, cik daudzi atgriezušies?

CITI ŠOBRĪD LASA

Mēs ar profesoru Mihailu Hazanu esam secinājuši, ka desmit gadu laikā pēc aizbraukšanas atgriežas apmēram 30 – 40 procenti aizbraukušo. Krīzes laikā šis procents bija mazāks, vēlāk jau lielāks. Cilvēkiem svarīgi redzēt perspektīvu, ka valstī ir vērojami uzlabojumi. Viena lieta, kāda ir situācija Latvijā, un otra, kāda tā ir cilvēku uztverē. Diemžēl lielā daļā mūsu emigrantu valda pesimistisks un negatīvs noskaņojums par norisēm Latvijā. Tāpēc nav pārsteigums, ka atgriešanās rādītāji ir tik zemi.

Kāpēc svarīgi ir runāt par reemigrāciju un tās veicināšanu šobrīd? Lielākais emigrācijas vilnis no Latvijas bija 2009. – 2010. gadā, un, jo ilgāku laiku cilvēks pavada ārzemēs, jo mazāka ir iespēja, ka viņš atgriezīsies. Ļaudis pierod pie jaunās vides, atrod labu darbu, draugus. Ja gaidīsim brīdi, kad Latvijā situācija uzlabosies un tikai tad domāsim, kā veicināt atgriešanos, iespējams, ka nebūs vairs ko aicināt, jo cilvēki būs iedzīvojušies, pieraduši.

Pašreiz nevaram gaidīt, ka liela daļa brauks atpakaļ. Bet tas nenozīmē, ka aizbraukušie Latvijai ir zuduši. Redzam, ka ārzemēs dzīvojošie saglabā piederības sajūtu Latvijai, ka viņi seko līdzi norisēm šeit.

Pērn LU Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību pētīja, kā diasporas pārstāvji iesaistās sabiedriskā un politiskā dzīvē gan Latvijā, gan mītnes zemēs. Aktivitātes līmenis ir ievērojams kā tur, tā šeit. Daudzi palīdz ar ziedojumiem, arī iesaistās politiskajos procesos, balso portālā “Manabalss.lv”.

Pētījumā secinājāt, ka nelatvieši mazāk tiecas palikt Latvijā. Šķiet, šo likumsakarību jau varēja nojaust.

Citu tautību pārstāvji ir tie, kuri proporcionāli vairāk aizbrauc no Latvijas un retāk atgriežas. Reizēm izskanējušais pieņēmums, ka emigrācijas dēļ latvieši drīz Latvijā būs mazākumā, nav patiess.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.