Kāda ir “plūstošā migrācija” un ko nozīmē “postmodernais darba tirgus”? 14
Migrācijas pētnieki pasaulē daudz runā par to, ka arvien palielinās tādu cilvēku grupa, ko dēvē par transnacionāļiem. Tie ir cilvēki, kas saglabā saites ar vairākām valstīm, par savām mājām uzskata gan Latviju, gan kādu citu valsti, kā arī identitātes ziņā jūtas piederīgi vairākām valstīm jeb kā eiropieši vai pat pasaules pilsoņi. Šī daļa, ko parādīja arī iepriekšējā aptauja, ir apmēram 14 procenti. Viņi dzīvo it kā starp valstīm, pastāvīgi ceļo. Šiem cilvēkiem ir mazāka tendence kaut kur iesakņoties. Viņi atrodas komfortablā nestabilitātes stāvoklī, bet ar to ir apmierināti. Raugās, kur ir darbs, un tad dodas uz turieni, ir atvērti dažādām dzīves iespējām un pavērsieniem.
Tātad – ir cilvēku grupa, kas atgriežas Latvijā, tomēr saglabā mājas ārzemēs. Uz jautājumu: “Vai esat atgriezies uz laiku vai pavisam?” apmēram 40 procenti reemigrantu atbild: “Neesmu drošs.” Ja veiksies labi, tad paliks, bet, ja nebūs apmierināti, tad dosies prom. Viņi pazīst ārzemju vidi, saglabājušies kontakti, tāpēc viegli atkal aizbraukt. Uz jautājumu “Kur būsiet pēc gada?” apmēram 30 procentiem drošas atbildes nav.
Secinājums: atgriešanās nenozīmē palikšanu Latvijā. Ārvalstīs dzīvojošo vidū ir daudz tādu, kuri no Latvijas aizbraukuši vairākkārt. Turklāt lielākā daļa izbraukušo ir dzīvojuši vairāk nekā vienā ārvalstī. Konstatējām – jo vairākās valstīs cilvēks dzīvojis un jo ilgāk dzīvojis ārvalstīs, jo mazāka iespēja, ka viņš atgriezīsies Latvijā.
Vēlējāmies noskaidrot, kā varam palīdzēt, lai reemigranti šeit justos komfortabli un lai nebūtu jābrauc atkal prom.
Ko var darīt, lai reemigranti izvēlētos palikt Latvijā?
Galvenokārt cilvēki sagaida palīdzību labi apmaksāta darba atrašanā. Latvijā joprojām darba meklējumos liela loma ir sociālajiem kontaktiem, un, ja cilvēks ilgu laiku bijis prom, šo kontaktu loks ir sašaurinājies. Ne katrs darba devējs Latvijā ir ar mieru intervēt pretendentus ar “Skype” starpniecību. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā bija paredzēts, ka arī valsts iestādēs vairāk izmantotu iespēju intervēt attālināti.
Piemēram, dziedātāja Marija Naumova intervijā man stāstīja, ka no Francijas atgriezusies Latvijā, vēloties, lai dēls skolā mācītos šeit.
Arī mūsu respondentu vidū vēlme, lai bērns aug Latvijā, ir viens no ļoti spēcīgiem atgriešanās motīviem. Vecākus pašus bieži vien pārsteidz, cik strauji bērni asimilējas.
Daudzi no reemigrantiem ārzemēs nodzīvojuši piecus vai vairāk gadus. Bērni vairs ne tik labi runā latviski, un viņiem vajadzīgs lielāks atbalsts, iekļaujoties Latvijas skolu sistēmā.
