Atgriešanās Latvijā nenozīmē palikšanu 14
Kā jūtas tie cilvēki, kuri kādu laiku padzīvojuši ārzemēs un atgriezušies dzimtenē? Pērn to pētīja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Aptaujā piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Centra vadītāja Inta Mieriņa stāsta, ko pētījums “Atgriešanās Latvijā” atklāj par reemigrantu pieredzi, par iekļaušanos Latvijas darba tirgū un sabiedrībā. I. Mieriņa arī pati sevi pieskaita reemigrantiem, jo piecus gadus nodzīvojusi Polijā un vairāk nekā gadu – ASV.
Kādi iegansti visbiežāk mudina cilvēkus atgriezties?
I. Mieriņa: Viens iemesls ir tas, ka viņus nav apmierinājusi situācija mītnes zemē, bet tas nav galvenais motīvs. Atgriešanās visbiežāk ir saistīta ar individuāliem apstākļiem: tās ir ilgas pēc draugiem, vēlme būt kopā ar ģimeni, nostalģija pēc Latvijas.
Mani pārsteidza viens no pētījuma rezultātu secinājumiem, ka tie reemigranti, kuri atgriezušies no Lielbritānijas vai bijušajām padomju republikām, vairāk tendēti palikt Latvijā nekā tie, kas iepriekš dzīvojuši citās valstīs.
To, ka no Krievijas un citām postpadomju valstīm ir bijusi proporcionāli lielāka tendence atgriezties nekā no citām valstīm, konstatējām jau lielajā emigrantu aptaujā pirms trim gadiem. Toreiz aptaujājām 14 000 ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuri mīt 118 dažādās valstīs. Šogad plānojam veikt aptaujas otro vilni, noskaidrojot, kas ir mainījies viņu dzīvē. Taču šoreiz mums bija jaunums, ka reemigranti no Lielbritānijas vairāk plāno palikt Latvijā. To varētu saistīt ar breksitu. Aptuveni 1/3 no ārzemēs dzīvojošiem mūsējiem ir Lielbritānijā, tas nozīmē – Lielbritānijā notiekošais skar ļoti lielu mūsu diasporas daļu. Tajā pašā laikā nedomāju, ka varam sagaidīt ļoti lielu cilvēku atgriešanos no Lielbritānijas, ņemot vērā, ka daudzi mūsu tautieši tur ir nodzīvojuši jau ilgus gadus un iesakņojušies.
Vai bija vēl kāds pārsteigums?
Līdz šim lielākoties ir pētīta emigrantu situācija, dzīve emigrācijā. Bet šī aptauja ir unikāla kā pirmais mēģinājums noskaidrot, kā veicas tiem, kas atgriežas Latvijā. Pagājušajā gadā noslēdzās “Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013. – 2016. gadam” un trūka informācijas, kuri pasākumi bijuši efektīvi un kuri nav bijuši tik veiksmīgi, kā attīstīt diasporas politiku nākotnē.
Bija vairāki pārsteidzoši secinājumi. Esam pieraduši domāt, ka cilvēki atgriežas uz gatavu darba vietu, taču tā nav. Jo vidēji trīs no četriem atgriežas Latvijā, vēl neatraduši darbu; tikai katrs ceturtais jau sarunājis šeit, kur strādās. Tas nozīmē, ka daudziem lēmums bijis spontāns. Daļa kādu laiku atpūšas un nestrādā, īpaši tie, kam izveidoti kādi uzkrājumi. No otras puses, tas arī liecina, ka atrast darbu Latvijā, fiziski atrodoties ārzemēs, ne vienmēr ir vienkārši.
