Atgriešanās 0
Pirms astoņpadsmit gadiem saulainā pavasara dienā Daugavas muzejā tika atklāta tēlnieces Vijas Dzintares darbu izstāde. Arī tagad, kad māksliniece skatītāju vērtējumam ir nodevusi šajos 18 gados paveikto, laiks ir tikpat saulains. Tās nosaukums “Akmens un spārni” būs atvērta līdz 28. maijam.
Izstādē mums pretī raugās darbi, kas veidoti gan akmenī, gan dažādos metālos, ir arī kombinētie. Māksliniece ir ne tikai tēlniece, bet arī sabiedriska darbiniece. Tāpēc varam uzdot jautājumu pašai autorei: “Pa kuru laiku?” Liekas, ka māksliniecei pulkstenis ir savādāks nekā mums un viņas darbadiena ir daudz garāka.
Viss izstādē redzamais ir milzīgu darba spēju un pacietības rezultāts. Pārsvarā darbi izpildīti akmenī. Katrā akmenī ir dvēsele, un ne katrs to spēj atmodināt un parādīt, izcelt, akcentēt, piedot akmenim kustību, ar liekā atskaldīšanu padarot to it kā dzīvu, stāstošu. Tas māksliniecei izdevies pārliecinoši. Granīts ar savu izturību, pamatīgumu, pareizi apstrādāts un arī ar mirdzumu ir tuvs mūsu tautai. Mākslinieces radītie tēli pauž skaidru valodu. Izmantotais materiāls un izvēlētā darba forma veido vienu veselu.
Tikai pēc lielformāta fotogrāfijām mēs varam iepazīties ar mākslinieces monumentālajiem darbiem. Ne visi ir izstādīti, bet, pēc kataloga spriežot, to ir ap 40. Viens no pirmajiem ir monumentālais ansamblis rūpnīcas VEF strādniekiem, kas veidots kapara kalumā tālajā 1979. gadā. Vairāki pieminekļi veltīti pulkvedim Kalpakam un viņa dzimtai. Piemineklis komunisma terora upuriem Baltezerā, represētiem, Sv. Pētera baznīca Rīgā un Preiļos. Pilsētas zīme Grobiņā u.c. Šie monumentālie darbi bieži ir akmens un bronzas apvienojumi. Viņa savos darbos kā radošā tēlniece atsaukusies uz mūsu valsts un tautas dzīves notikumiem, lai cik sāpīgi arī tie būtu.
Savos darbos, kas skar Latvijas vēstures tēmu, māksliniece pieiet ar atvērtu sirdi un cieņu pret tiem, kuri šo vēsturi veidojuši. Sevišķi tas sakāms par Baltezera pieminekli, jo tas veidots ar vēlmi, lai neviens neiedomātos pārrakstīt vēsturi un padarīt notikumus Baltezerā kā nebijušus.
Pārsvarā izstādē redzami stājtēlniecības darbi. Tie raksturo skaidru domu un plastisku risinājumu. Labi parāda plastiskās formas ar diezgan augstu nosacītības pakāpi. Darbi ir gan akmenī, gan metālā, gan abus materiālus apvienojot. Māksliniecei tuva tēma ir cilvēks, arī cilvēku savstarpējā saskarsme. Viņa savos darbos cenšas meklēt jaunus izteiksmes veidus, kā pārliecinošāk atrast dažādu uzdevumu risinājumu. Māksliniece lielāko tiesu savus darbus veltījusi sievietēm. Ir daudz izteiksmīgi portreti, kur bez portretiskās līdzības saredzam šo personu gara un domu spēku. Mākslinieces redzes lokā ir arī putni un dzīvnieki. Viņas uztverē tās nav tikai interesantas dabas formas, bet daudz kas vairāk.
Lielu savu radošās darbības daļu māksliniece veltījusi medaļai. Arī šeit katrā darbā ielikta filozofiska doma. Ar tās palīdzību māksliniece centusies medaļā pateikt to, ko gribējusi. Nereti vairākas medaļas ir radītas par vienu tēmu, veidojot medaļu ciklus. Tā radies cikls par H. K. Andersena darbu “Sērkociņu pārdevēja”, ir cikls “Ceļojuma iespaidi”. Vairākas medaļas veltītas mūsu tautas folklorai: “Tautas dziesma”, “Saulīte”, “Gaismas pils”. Neizpaliek arī medaļas, kas veltītas mūsu kultūras pārstāvjiem: “Rozes gars” (M. Liepa), “Vija Vētra” u.c. Savās medaļās māksliniece cenšas caur kustību un plastiku izteikt savu filozofisko pasaules uztveri un izjūtu.
Māksliniece ar saviem darbiem mūs priecē jau vairāk nekā 40 gadus, savos radošās darbības laikā sarīkojusi 17 personālizstādes. Vijas Dzintares darbos apvienojas dvēseles domu spēks ar profesionālo varēšanu, un tā ir mākslinieces panākumu atslēga, bet ne katram tā dota. Māksliniece ir ne tikai tēlniece, aktīva sabiedriska darbiniece, bet savos brīvbrīžos, kad tiek atpūtināta roka no ne tik viegla darba, raksta arī dzeju, kas lasāma izstādei veltītajā katalogā.
