Ko arodbiedrības sagaida no 1. maija tautas sapulces? “LA” aptauja 0
Līga Bāriņa, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece: “Svarīgākais, kas jāpanāk tautas sapulcē, ir finansējuma palielinājums nozarē, lai samazinātu pacientu iemaksas, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, palielinātu atalgojumu nozares darbiniekiem, kā arī palielinātu rezidentūras vietu skaitu. Šogad finansējums veselības aprūpei neapmierina iedzīvotāju vajadzības. Cilvēki ir spiesti gaidīt garās rindās, lai saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Valstī ir izteikts darbaspēka trūkums, kas ir kā sekas daudzajām reformām, jau sākot ar krīzes gadiem, kad tika slēgtas slimnīcas. Mediķi izvēlas darbu ārzemēs, kur ir cilvēka cienīgs atalgojums. Arī daudzi jaunie ārsti – rezidenti – dodas strādāt un mācīties uz ārzemēm. Ir pienācis brīdis skaļi paust kopīgu viedokli, ka veselības nozare ne tikai vārdos ir prioritāra, bet nepieciešama arī konkrēta rīcība, pirmkārt, finansējuma palielinājums.”
Aldis Misēvičs, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs: “Tautas sapulce ir aktuāla visiem iedzīvotājiem, jo ikviens esam potenciālais veselības sistēmas klients. Vēlamies, lai nebūtu ilgi jāgaida rindās pie ārsta, lai varētu uzturēties labos apstākļos slimnīcās, lai analīzes tiktu kvalitatīvi pieņemtas. Tādēļ atbalstām kolēģu no veselības nozares cīņu par finansējuma palielināšanu. Par savu nozari varu teikt – priecājos, ka neviena no kultūras iestādēm netika slēgta. Tomēr nopietnas bažas rada mūsu zaudējumi starptautiskajā konkurētspējā. Kad Latvijas mūziķi un dziedātāji, kas šeit ieguvuši labu izglītību, uzvar kādā starptautiskā konkursā, ar viņiem ātri noslēdz līgumus citu valstu pārstāvji. Līdz ar to viņi Latvijai ir zuduši.”
Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja: “Daudzām valdībām izglītība un veselības aizsardzība ir definētas kā prioritārās jomas. Tomēr mūs uztrauc, ka pašreizējās valdības rīcības plāna projektā nav solīts risinājums jautājumiem, kuru dēļ mēs streikojām. Svarīgām lietām izglītības ministrs ir solījis finansējumu no 2017. gada 1. janvāra, bet rīcības plānā par to nav ne vārda. Runa ir par naudu augstākajai izglītībai un zinātnei, kam vajadzīgi 30 miljoni eiro, kā arī par atalgojuma nevienlīdzības mazināšanu pirmsskolas izglītības pedagogiem, kam nepieciešami 8 – 12 miljoni eiro. Tā kā šobrīd valdība strādā pie nākamā gada budžeta un arī pie vidēja termiņa budžeta, šis ir pateicīgs laiks tautas sapulcei. Gadiem ilgi ir doti solījumi, kas pēc tam nav pildīti. Taču, ja sistemātiski neinvestē izglītībā un veselības aizsardzībā, tad cieš visa sabiedrība. Tādēļ mūsu uzdevums ir ar šo tautas sapulci pievērst sabiedrības uzmanību šīm problēmām un gūt iedzīvotāju atbalstu.”
Daina Brūvele, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības priekšsēdētāja: “Tautas sapulce 1. maijā būs atgādinājums valdībai par situāciju veselības aprūpē. Par to, ka Latvijā veselības aprūpe šogad saņem procentuāli zemāko finansējumu no IKP kopš 2001. gada. Mums tie ir 3% no IKP, taču vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs tie ir 7%. Latvijas politiķu rīcība ir pretrunā Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem. Sekas šādai rīcībai ir smagas – mums ir vissliktākā medicīnas pieejamība ES, pieaug rindas ārstniecības iestādēs, palielinās invaliditāte un mirstība. Jāpievērš uzmanība situācijai, kas ir katastrofāla. Šī ir nevis pēkšņa stihija, bet gan uzkrājušies iepriekšējo valdību neizdarītie mājas darbi. 1. maijs ir gan Darba svētki, gan arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena – Latvijas demokrātijas dzimšanas diena. Galu galā mēs vēlamies dzīvot sakārtotā valstī, kurā ar cienīgu darbu var nodrošināt cienīgu algu un veselības aprūpi.”
