Atgādināt mīlestības frekvenci! Terapeite Antra Dzintarniece un dziedošās bļodas 0
Antra Dzintarniece pašlaik sevi dēvē par skaņu terapeiti, kas atmodina cilvēka atmiņas par dvēseles pirmsākumu. Viņa to dara ar Tibetas dziedošajām (var teikt arī – dziedinošajām) bļodām.
Vai un kā tu saskaries ar to, ka šo tavu ne īpaši plaši zināmo un saprotamo nodarbi kāds ieskaita raganošanā, pesteļošanā vai Dieva vārda zaimošanā?
Pat grūti komentēt, jo tiešām nesaskaros! Ar to, ko es daru, pie cilvēkiem eju jau vairāk nekā četrus gadus, bet manas pašizziņas ceļš, jautājumi par to, kas es esmu, aizsākās krietni senāk. Bet nevienu brīdi man nav bijuši aizspriedumi pret to, ko sauc par ezoteriku. Jā, esmu luterāne, kristīta, iesvētīta Lutera baznīcā, bet tas man nevienu brīdi nešķiet disonansē ar to, ko es daru, jo es to daru, lai pasaule būtu labāka, lai pasaulē būtu vairāk mīlestības. Tas ir pats kodols! Tā ir mīlestība. Tā es izpaužos šajā pasaulē: palīdzu sajust dievišķo pirmsākumu – mīlestību. Tālāk jau viņiem pašiem iespēja izvēlēties, caur kādu lodziņu uz to paskatīties, pa kādām durvīm ieiet. Vai iet pie Dieva caur baznīcu, caur mantrām… Vai tautasdziesmām!
Kur tad ir tas patiesais, dievišķais?
Mēs katrs esam daļiņa no tā. Tad sāksim ar sevi! Tas ir pats skaistākais, ka tu sāc apzināties, kas esi. Ka vari savā mīlestībā dalīties ar citiem.
Mīlestība, par ko tu runā, ir stīgas vienā galā, un otrā ir bailes. Tu nevari būt abos galos, abās emocijās vienlaikus. Viena pieeja – ja es visu daru mīlestībā, kas gan slikts tur var būt!? Otra – es nezinu, cik no tā ir Dievam pa prātam, līdz ar to izrādās, ka man apkārt ir daudz ienaidnieku, citādo, no kā jābaidās. Kaut kā tā?
Būdams daļa no dievišķās mīlestības, tu esi arī radītspējīgs. Tu esi tas, ko tu radi pats! Un arī tas, kas tev apkārt, ir tevis paša radīts. Ja pats esi gaismā un mīlestībā, tu pat tādu cilvēku, kurš vēl ir uz jautājuma zīmes, pieņem ar visām viņa bailēm. Tur ir tas baiļu kodols – no nezināmā, jo cilvēki paaudžu paaudzēs pieraduši pieņemt kaut kādus standartus: jādara tā, un tad būs tā… tas rāmis pat neapzināti izveidojas. Ir bail iziet no šā rāmja, jo tajā jūties drošībā. Bieži vien cilvēki neapzinās, vai tā ir tiešām viņu pašu patiesība. Ja pajautā – tu tiešām tā domā? Tad ir klusums… Tāpēc daudzi izvēlas vieglāko ceļu – pieņem noteiktus standartus, lai pašiem nav jādomā.
Kad rāmjus ņem nost, cilvēks baidās, jo neuzticas, nezina, kas ir pats.
Ko tu vari no sevis prasīt, ja dzīvo pēc citu standartiem un viedokļiem!? Hallo! Kā tu domā? Tik un tā uzskati veidojas no stereotipiem, žurnālu rakstiem, interneta. Arvien vairāk informācijas parādās, un bieži vien tā ir maldu informācija, kas nenāk caur dievišķās mīlestības prizmu. Visas tavas atbildes ir te (rāda uz sirdi), tevī! Ieklausies, kas ar tevi norezonē, kas ar siltumu iziet caur sirds centru! Tas, ko teiks pārējie, tā ir viņu pieredze.
Nav jau viena tāda nešaubīgi pareizā celiņa…
Pēdējā laikā es mēģinu neizmantot vārdu pareizs. Bet – jā, divi var lasīt vienu rakstu, bet katrs no tā paņems to, kas ar viņu norezonē. Tās lielās patiesības – tā ir gaisma, pieņemšana, kad tu izlaid caur šo prizmu visu, kas nāk. Tad tu pilnīgi citādi sajutīsi, kā tas vibrē, kā rezonē ar tevi. Otrs cilvēks, ienākot tavā laukā, tavā gaismā, mainās.
Tas – ar nosacījumu, ka tev vibrācijas ir augstākas. Varbūt tu esi tā, kas pielāgojas?
Protams! Tā ir mijiedarbība. Vienmēr. Tikai saglabājot savu Es.
Pa kādām taciņām pati nāci līdz šim skaņu pagrabiņam?
O, es pat varu nosaukt grāmatu, ar ko tas sākās, – Robins S. Šarma Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari. Tad es sāku mācīties meditēt, studēju numeroloģiju, astroloģiju, socioniku, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas es esmu un kas man jādara, jo sapratu, ka dzīvē kaut kas ir jāmaina. Maiju kalendārs un tolteku zināšanas ļoti ietekmēja manu redzējumu un virzību dzīvē. Pirms tam jau biju pievērsusies mantrām, kas palīdzēja ieklausīties sevī.
Līdzi man ir nākušas senču tradīcijas, tautasdziesmas, varu pēc savas pieredzes teikt, ka salīdzinājumā ar mantrām tautasdziesmas ir ļoti spēcīgi transformējošas.
Mūsu saknes ir šeit – mūsu mantras ir tautasdziesmas!
Esot mantru vibrācijās, es izjūtu ārkārtīgi spēcīgu, kosmisku mīlestību un gaismu – tā, ka raudi aiz laimes, jo esi izvēlējies ļaut sev izbaudīt mīlestību. Man ir savi rituāli: gan mantras, ko izmantoju ikdienā, gan gadskārtas, vasaras un ziemas saulstāvji, laika rits, ko ievēroju.
Ko nozīmē izmantot mantras ikdienā?
No rīta mosties ar smaidu, ar pateicību, ka tu esi, ka tev ir dota šī diena, par dievišķo mīlestību. Tā ir mana pirmā mantra, ar ko sāku dienu, lai to nodzīvotu ar mīlestību.
Hm, tad es laikam tomēr zinu!
Redzi? Tas arī ir tāds stereotips: mums uzreiz norezonē – mantra, tas ir kaut kas tibetiešu vai hindu valodā… Sākumā es jūtūbē mantras klausījos, ne vārda nesaprotot. Un ne jau desmit minūtes, nē – stundu pusotru! Klausījos, kuras mani aizkustina, ievibrē fiziski jūtami, nevis caur prātu. Tad gāju pie cilvēka, kurš studējis mantras, ar konkrētiem jautājumiem. Vārds ir skaņa, tam ir vibrācija, un, ja mēs to laižam caur sevi, mēs ievibrējam sevi. Jā, tagad man ir arī apzinātas mantras, ko izmantoju darbojoties, kā daļu no darba rituāla.
Es uzrunāju cilvēkus caur skaņu.
Mans instruments, ko pa šiem gadiem, sevi meklējot, esmu atradusi, ir Tibetas skanošās bļodas. Tās tiek sauktas dažādi: dziedošās, skanošās, dziedinošās. Nepieķersimies vārdiem, jo tās gan skan, gan dzied, gan dziedina! Caur bļodu vibrāciju es ieraugu pasauli kaut kā citādi.
Kā tu redzi to, ko tu dari?
Es palīdzu cilvēkiem sajust savu pirmsākumu caur skaņu. Kā radās Visums? Caur skaņu, caur vibrāciju! Un arī tu esi Visuma daļa, radīts no vibrācijas. Dzirdot šo bļodu skaņas, tu vienkārši atceries, kas esi, kā esi radies. Kad tava dvēsele sadzird sava pirmsākuma skaņu, iedomājies, kas tas par svētlaimes brīdi! Absolūtākās mīlestības mirklis! Tieši bļodu vibrācijas liek tavas dvēseles atmiņā ataust mīlestībai, un mīlestība ir tā, kas dziedina.
Bļodas ir tikai viens no instrumentiem, caur kuru iespējams iepazīt, atcerēties sevi. Esmu izvēlējusies šo, jo es zinu, ko bļodas ar savu skaņu var radīt, kā var palīdzēt cilvēkiem. Ko vairāk var vēlēties!?
Kad cilvēks atnāk pie tevis, ko tu ar viņu dari? Ko sagaidīt?
Pirmām kārtām – nenākt ar ekspektācijām, neko negaidīt. Ja reiz tevi uzrunājis tas, ko es daru, tas ir viens solis. Ja esi atnācis – otrs solis. Tu jau divas izvēles esi izdarījis. Tagad ļaujies, uzticies sev, nebaidies! Ļaujies skaņu piedzīvojumam! Tu gulēsi uz mīksta matracīša, apsegts ar plediņu, un būsi skaņā.
Tev ir pulka bļodu. Kā izvēlies, ar kuru strādāt?
Ir bļodas meditācijām un ir kontaktmasāžai. Tās atšķiras ar svaru, lielumu un biezumu. Ir metodes, kur izmanto vienu bļodu, un ir sistēmas, kur nepieciešamas pat septiņas. Esmu apguvusi vairākas metodes, ar kurām var strādāt. Pašlaik lietoju sistēmu, kas izveidota pēc senām tibetiešu tradīcijām.
Ir arī ceļojumu bļodas – es jau vairākus gadus ar bļodām dodos ārpus Latvijas. Piemēram, divreiz gadā braucu uz retrītiem Turcijā, kur vadu meditācijas un arī individuālos seansus. Tā radās ceļojuma komplekts, tā svars ir nedaudz mazāks, bet atbilstīgs gan meditāciju vadīšanai, gan individuālajiem seansiem. Tik un tā lidostā, naivi smaidot, palūdzu kādam džekam palīdzību, un visi tūdaļ gatavi – jā, protams! Bet, kad paceļ, tad noelšas vien… Protams, pie visām muitām un pārbaudēm jāstāsta, kas tas ir, tāpēc vadāju savu skaņu terapeites sertifikātu līdzi. Arī zvangas vēl aizvien pasaulē daudzviet nepazīst.
Bļodu kolekcija tiek papildināta, jo tās ir tik individuālas, tik unikālas. Ir, piemēram, pilnmēness bļodas, kuras kaltas pilnmēness gaismā, tās ir īpašas ar savu dziedinošo skaņu un vibrāciju… Taču to, kuru ņemšu, iepriekš nevar paredzēt: kad atnāk cilvēks, tad arī top skaidrs, kas viņam tajā brīdī vajadzīgs. Uzticos bļodām, ieklausos tajās.
Kad lieku bļodu uz cilvēka, tā ir atsevišķa metode. Esmu apguvusi skaņu terapiju pie dažādiem skolotājiem un nonākusi pie šīs metodes Tsering Ngodrub, kas izstrādāta pēc senām Tibetas meistaru tradīcijām. Daudzus gadus ejot cauri dažādām metodēm un tehnikām, atskārtu, ka šī ir vispilnvērtīgākā. Ar bļodu starpniecību mēs ejam cauri gan čakru sistēmai, gan limfātiskajai un arī meridiānu sistēmai. Jūtu, ka patlaban tas ir labs veids, kā cilvēkiem palīdzēt līdzsvarot savu ķermeni. Tikai tad, kad esam līdzsvarā un harmonijā, mēs esam veseli.
Droši vien nav tā, ka cilvēks nāk pie tevis un saka – gribu dzirdēt savu radīšanas skaņu!
Protams, nē. Daudzi ir dzirdējuši, ka mūsdienās zinātniski pierādīts tas, ko pasaule zina kopš šumeru laikiem, – kā skaņa iedarbojas uz cilvēka ķermeni, prātu un dvēseli. Tas vairs nav nekāds jaunums. Ja kādu interesē dziļāk, var palasīt pētījumu manā vietnē: tibetas-trauki.mozello.lv.
Lielākā problēma šodien ir stress, vairākums cilvēku ir pastāvīgā stresā, un tas izraisa disharmoniju un slimības. Šī bļodu terapija palīdz sakārtot nervu sistēmu.
Parasti masāžai ir vairāki seansi. Kā ar skaņu masāžu?
Tā ir terapija, nevis ibumetīna tablete, ko iedzer, un pazūd sāpes. Tas ir process. Ja vēlies rezultātu, tie ir vairāki seansi.
Pirmās trīs reizes, dažkārt pat piecas, mēs tikai līdzinām, pludinām, bīdām enerģijas plūsmu, lai tā būtu vienmērīga, lai ķermenis atcerētos, kā tam jāfunkcionē. Kā sporta zālē – vai tad pirmajā reizē tu vari 150 reižu presīti uztaisīt? Nē, tu trenē, pieradini ķermeni. Šeit arī jāiedod impulss atmiņai, un tas jānoved līdz stāvoklim, kad ķermenis jau zina, kā tas jādara.
Tajā pašā laikā šo instrumentu var izmantot ļoti plaši – ne tikai kontaktmasāžai, bet arī skaņu vannai, kur bļodas netiek liktas virsū.
Tiem cilvēkiem, kuri vispār nezina, kas tas tāds ir un kā viņi ar to norezonēs, ieteiktu atnākt uz skaņu vannu vai skaņu meditāciju.
Īsta vanna? Tiešām?
Nē, tā sauc šo metodi. Es pati teiktu – ietīt skaņu sedziņā. Seansa laikā cilvēkam bļodas ir visapkārt, izkārtotas pēc notīm – katra nots atbilst noteiktam enerģētiskajam centram, ar kuru tā rezonē. Ir dažādas sistēmas – vēdiskā, tibetiešu, kur katram enerģētiskajam centram tiek piemeklēta bļoda ar konkrētu noti un frekvenci.
Bļodas ļoti labi strādā ar iekšējiem orgāniem, fizisko ķermeni. Bet ne tikai. Jo kur tad sākas tā disfunkcija? Ne jau fiziskajā ķermenī. Bet cilvēks atnāk tad, kad viņam jau sāp. Tās ir sekas. Bļodas ir tās, kas atrod pirmsākumu, pirmavotu un dod impulsu. Bļodas zina, ko dara! Ja cilvēkam sāp mugura, tad bļodas vibrācija padod dziedinošo impulsu – enerģijas plūsmu pa visu ķermeni. Ja bļoda jūt, ka ir vēl kaut kas, tas tiek izlīdzināts un harmonizēts.
Īstenībā ir tā, ka mums visam būtu jābūt harmonijā. Cilvēku var salīdzināt ar lielu orķestri, kur visiem instrumentiem jāspēlē saskaņoti, citādi ir haoss, nevis skaņdarbs. Ja viens orgāns ir disbalansā – tas atsaucas uz blakusesošajiem. Nevar ārstēt tikai, piemēram, sirds čakru, tā tas nestrādā. Caur visām čakrām tai plūsmai jābūt vienmērīgai.
Vai katrs cilvēks kaut kā citādi iekšēji skan? Var pateikt tā, ka viens ir vairāk džeziņš, otrs – vairāk roķis?
Tādas sajūtas man nav bijušas. (Smejas.) Bet tad, kad es strādāju, es nedauzos, bet tiešām veltu visu sevi cilvēkam un ieklausos viņa skaņā. Un, jā, katrs skan citādi. Katra bļoda katram cilvēkam skan citādi, un ar ausi var sadzirdēt, kā notiek rezonanse.
Interesanti, ka man nav muzikālās izglītības, taču tam ar šo darbu nav saistības. Jā, es zinu, kura bļoda atbilst kurai notij, bet tajā, ko es daru, nav obligāti nepieciešama muzikālā izglītība. Es dzirdu, kā bļoda skan tur, kur enerģijas plūsma ir brīva un kur ir sablīvējums, tā sauktā slimība.
Ar ko nav labs vārds slimība?
Es teiktu – disharmonija, kad neesi saskaņā ar savu ķermeni un garu.
Ja cilvēks iziet no manas studijas un turpina ierasto dzīvesveidu, tad… tas ir kā ar automašīnu: tu automazgātavā to nomazgā, un aiz stūra tā atkal var kļūt netīra. Tu nāc šurp ar nodomu kaut ko darīt, es caur bļodām tikai palīdzu tev kļūt veselam.
Vesels nav antonīms slimam, mēs te runājam par veselumu kā kopumu.
Šis ir tikai viens no veidiem, kā tavai apziņai ļaut saprast, kas tu esi, kā dzīvo, kā dari. Es teiktu, ka caur šiem seansiem apziņas lauks veras plašāks un plašāks, un tev ir daudz lielāka pieeja informatīvajam laukam – tai matricai, no kurienes tu vari saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. Ne jau feisbukā tās rodamas!
Vai bērnus arī pie tevis ved? Tādus, kuru veselības problēmas gluži nav pašu stresa sastrādātas.
Tā ir atsevišķa tēma. Es sāktu strādāt ar vecākiem. Jau vairākus gadus piedalos dažādos festivālos un nometnēs, kur pie manis nākuši bērniņi. Viņi iet garām, un viņus uzrunā skaņa – mammu, gribu šo! Ir vecāki, kas ļauj izmēģināt bērnam šo pieredzi, un tas ir fantastiski. Bērniem bļodas iedarbojas ātrāk, jo viņi ātrāk var piekļūt savam sākotnējam failam. Negatīvu atsauksmju nav bijis. Tas man jādara, jo redzu, kādi pēc šiem seansiem cilvēki no manis aiziet. Atnāk saspringts, sarāvies, stīvs kā atejas krampītis, un jau pēc pirmās reizes redzu, kā viņam atslābst roka, ķermenis atbrīvojas… Tad notiek dziedināšana caur mīlestību.
Mēs nonākam pie tā, ar ko sākām, – visa pamatā ir mīlestība.
Jā! Un tāpēc es esmu šeit, tāpēc es to daru.
