“Reģionālie izaicinājumi iziet ārpus viena novada robežām.” Atgādina par otrā līmeņa pašvaldībām 0
Lielo pilsētu pārstāvji, atsaucoties uz zinātnieku pētījumu, uzskata, ka ekonomisko attīstību var veicināt mērogā lielāku – otrā līmeņa reģionālo – pašvaldību izveidošana.
Lielo pilsētu vadītāji vēl tikai vērtēs zinātnieku ieteikumu veidot arī otrā līmeņa – apriņķu – pašvaldības, taču Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) ieteikumu uztver kā vienīgo iespēju, lai veicinātu reģionu ekonomisko attīstību.
Pašlaik par reģionu līmeni nav neviena politiski atbildīgā, taču arī investori vēlas, lai viņiem pretim ir pašvaldība ar vismaz 100 000 iedzīvotāju, skaidro V. Valainis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) tajā nesaskata pretrunas ar viņa pieteikto administratīvi teritoriālo reformu. Ministrijai ir dots uzdevums izvērtēt arī reģionu veidošanas iespēju, kas tagad tiek darīts, un tā šo vērtējumu piedāvās valdībai.
Ministrs J. Pūce šonedēļ ir atvaļinājumā, pēc kura dosies komandējumā, bet no 17. jūlija ar sabiedrisko apspriešanu Talsos viņš turpinās tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un deputātiem.
Jūlija otrajā pusē sāksies arī tikšanās ar iedzīvotājiem, kas turpināsies līdz nākamā gada maijam. Tas nozīmē, ka vienlaikus Saeimā jau notiks diskusijas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto jauno novadu karti, ja viss notiks saskaņā ar plānoto grafiku.
Taču iedzīvotājiem būšot iespēja izteikties par reformu ne tikai klātienē. Viņi varot sūtīt savus ierosinājumus uz ministrijas speciālo e-pasta adresi, kas norādīta VARAM mājas lapā, “Latvijas Avīzei” skaidroja J. Pūce. Drīzumā sāks darboties arī zvanu centrs.
Diskusija par otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību aizsākās Lielo pilsētu asociācijas (LPA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konferencē “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi”.
Tajā zinātnieku grupa, kurā ir arī ekonomikas doktors Andris Miglavs, piedāvāja veikt plašāku teritorijas attīstības pārvaldības reformu, kura ietvertu arī apriņķu veidošanu, nodalot to autonomās funkcijas. Zinātnieku skatījumā ar to arī būtu jāsāk, lai novērstu iedzīvotāju aizbraukšanu un veicinātu ekonomisko attīstību.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors V. Valainis “LA” sacīja, ka publiskajā telpā tiekot jaukta reģionālā un administratīvi teritoriālā reforma, kuru piedāvā J. Pūce, rosinot tagadējo 119 pašvaldību vietā izveidot 35 novadus.
“Taču tagad nav neviena politiski atbildīgā par visa reģiona attīstību, bet reģionālie izaicinājumi iziet ārpus viena novada robežām,” uzskata V. Valainis. Tagadējiem plānošanas reģioniem, kuru Attīstības padomi veido visu reģionā iekļauto pašvaldību vadītāji, nav daudz funkciju un ietekmes.
Ir pieci plānošanas reģioni – Rīgas, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes. Pētnieki esot piedāvājuši reģionu pašvaldībām nodot, piemēram, vidusskolas, valsts profesionāli tehniskās skolas, tranzītielas, sabiedrisko transportu, sociālo aprūpi, reģionālos biznesa inkubatorus.
VARAM reģionālo teritoriālo vienību veidošanas iespēju vērtē. Taču J. Pūce domā, ka koalīcijā nebūs atbalsta vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām, bet ministrs pieļāva, ka ir iespējams runāt par plānošanas reģionu funkciju paplašināšanu.
Apriņķu veidošana nebūtu pretrunā ar pirmā līmeņa pašvaldību reformu, taču tā arī nevarētu aizstāt pašvaldību skaita samazināšanu.
“Ir nepieciešams veidot lielākus, spēcīgākus un ekonomiski patstāvīgākus novadus, kas var veicināt reģionālo attīstību un pildīt savas funkcijas. Valdībai pretim vajag stipras pašvaldības. Otrais līmenis tādā ziņā neko nerisinātu,” uzskata J. Pūce.
“Mēs nevēlamies kaut ko bremzēt. Es redzu daudzus plusus, jo “Attīstībai/Par” ir sakustinājusi pašvaldību vadītājus un viņi sāk jau piedalīties diskusijās, viņi ir daudz pretimnākošāki,” atzina V. Valainis.
Viņaprāt, šo situāciju vajag izmantot, esot arī visas iespējas to izdarīt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Taču šai sarunai jābūt tādai, lai iedzīvotājiem ir skaidrs, kādi būs ieguvumi no reformas.
“Vienkārši apvienojot teritorijas, netiek risināti tie jautājumi, kas minēti kā reformas mērķis,” piebilda LPA pārstāvis.
