Politiķiem dažādi viedokļi par vietējo iedzīvotāju pārstāvniecību pašvaldībās 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits sagaida, ka jaunajā Pašvaldību likumā būs paredzētas tiesības vietējām kopienām pagastos un pilsētās demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus, kuriem būtu noteikta kompetence vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā.
To paredz Saeimā pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Taču jaunajā Pašvaldību likumā, ko pašlaik apspriež koalīcija, paredzēts cits regulējums – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā pagastos un pilsētās nevis iedzīvotāju vēlētas pārstāvniecības, bet gan domes izveidotas iedzīvotāju valdes, kurām būtu konsultatīvs raksturs.
Šo atšķirību Valsts prezidents nesenajā tikšanās reizē atgādināja arī jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (“AP”). Valsts prezidenta padomniece Aiva Rozenberga aģentūrai LETA ir sacījusi: “Valsts prezidents sagaida, ka Ministru kabinets ievēros likumā noteikto un iesniegs Saeimā tādu projektu, kas izpilda Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumos doto uzdevumu.”
Tas ļautu cilvēkiem vairāk līdzdarboties vietēja mēroga jautājumu risināšanā, identificēties ar vietu, kurā dzīvo, kā arī uzlabotu dialogu ar pašvaldību vadību, uzskata prezidents.
Koalīcijā par šo jautājumu nav vienota viedokļa, kas ir viens no iemesliem, kāpēc Pašvaldību likuma projekta apspriešana tajā ieilgusi. Taču vairākums sliecas piekrist VARAM piedāvātajai redakcijai. Diskusijas pirmsākumi meklējami Nacionālās apvienības iniciatīvā paredzēt tā dēvēto nulles līmeni pagastos un mazpilsētās, lai mazinātu nomales efektu lielajos novados. NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars tagad “Latvijas Avīzei” atzina, ka arī partijas nodaļās ir dažādi viedokļi, tāpēc vēl priekšā esot saruna koalīcijā un, iespējams, arī ar Valsts prezidentu E. Levitu.
Pieņemot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Saeima atbalstīja Valsts prezidenta priekšlikumu, kas paredz uzdot valdībai iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiktu vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirtu tām kompetenci vietējo jautājumu kārtošanā.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji vēlētu gan jaunā novada domi, gan pagastu un mazpilsētu valdes. VARAM nav sagatavojusi atsevišķu likumu, bet iekļāvusi šo ideju citā redakcijā Pašvaldību likuma nodaļā, kas regulē sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Par pamatu ir ņemta Līvānu novada pieredze, jo tajā jau tagad ir iedzīvotāju valdes, kuras pagastos izveidojusi dome no iedzīvotāju ieteiktajiem pārstāvjiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“AP”) “Latvijas Avīzei” atzina, ka VARAM, izpildot tai doto uzdevumu, nav paredzējusi tiešās vēlēšanās izraudzītas valdes, apzinoties problēmu kopumu, ko radītu šādas normas iekļaušana likumā.
Tad būtu jāizšķiras, vai ar to nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija, kurai tas būtu papildu slogs, vai tiek veidota jauna vēlēšanas uzraugoša institūcija.
Tāpat būtu jānosaka kārtība, kādā šādas vēlēšanas notiek, kāda ir to rezultātu apstrīdēšanas procedūra, kas un kā piedalās balsošanā, kas kontrolē tās norisi. “Viens ir izteikt skepsi, bet otrs ir to ieviest dzīvē,” piebilda M. Lasmanis.
Kad Saeima apsprieda reformas likumu, opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) aicināja deputātus apzināties, kādas sekas būs, ja likumā tiks paredzētas vēlētas zemākā līmeņa pārstāvniecības. “Vēlētas pagastu un pilsētu padomes nozīmē, ka Latvijā ir divu līmeņu pašvaldības.
Šai padomei tad būtu jānosaka arī funkcijas,” tagad “Latvijas Avīzei” sacīja V. Valainis. Piemēram, būtu jānosaka, vai pagasta padomei nodot atbildību par bērnudārziem, komunālo saimniecību, cik lielā mērā tā iesaistās lielā novada attīstības plānošanā, jo pagasta un novada viedoklis par viena vai otra objekta nepieciešamību var atšķirties.
Par otrā līmeņa pašvaldībām tad kļūtu tagadējie novadi, bet daļa no tiem būtu pārāk mazi, lai kvalificētos kā otrā līmeņa pašvaldības. “Koalīcija mēģinās piemānīt Valsts prezidentu un paši sevi,” piebilda V. Valainis, atgādinot, ka jau tagad pašvaldības var veidot savas vietējo iedzīvotāju pārstāvniecības, kādas ir ne tikai Līvānos.
