Atēnas nosauc 4152 blēžus, kuri nodokļos nav samaksājuši 15 miljardus eiro 0
Kad pērn novembrī Grieķijas premjerministra amatā stājās bijušais baņķieris Luks Papadems, viņš apņēmās asi vērsties pret daudzajiem grieķu nodokļu nemaksātājiem, kuros saskatīja sakni valsts milzīgajām finanšu problēmām.
Arī starptautiskie aizdevēji – Eiropas Savienība un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) – vairākkārt aicinājuši Grieķijas valdību stingrāk vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, kas, pēc abu iestāžu aprēķiniem, valstij nesuši zaudējumus 60 miljardu eiro apmērā. Tas ir aptuveni 25 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta. Tāpēc Papadema valdība uzsākusi likuma pārkāpēju kaunināšanas kampaņu, publicējot vairāk nekā četru tūkstošu Grieķijas sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdus, kuri kopā valstij nodokļos nav samaksājuši gandrīz 15 miljardus eiro. Pagājušajā gadā Grieķijas budžeta iztrūkums veidoja aptuveni 19,7 miljardus eiro.
Simboliska vēršanās pret krāpniekiem
Grieķijas valdības publicētajā nodokļu nemaksātāju sarakstā lasāmi vairāku uzņēmēju, kā arī mūziķa, bijušā basketbolista, kādreizējas valdības ministres vīra un vairāku citu grieķu sabiedrībā zināmu cilvēku vārdi, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Daži no listē minētajiem jau atrodas aiz restēm. Krāpnieku sarakstā pārliecinoši pirmajā vietā ir kāds uzņēmējs, kura naudas mahinācijas valstij nesušas zaudējumus 952 miljonu eiro apmērā. Viņš jau atrodas cietumā, turklāt tiesa Grieķijā viņam piespriedusi vairākus mūža ieslodzījumus, kuru kopējais ilgums sasniedz 504 gadus. Lielākā daļa krāpnieku nodokļos nenomaksāto naudu slēpuši tā dēvētajās nodokļu paradīzēs – valstīs, kurās bankas neatklāj savu klientu vārdus.
Par nodomu publiskot krāpnieku vārdus Atēnas informēja jau pirms dažiem mēnešiem. Turklāt valdība, lai to izdarītu, veica izmaiņas likumos, kas ļautu tai šos draudus īstenot dzīvē. Novērotāji gan spriež, ka šādas listes publicēšanai galvenokārt ir simboliska nozīme, jo visu krāpnieku nodokļos nenomaksāto naudu atgūt neizdosies.
“Daudziem vienkārši vairs nav tādas naudas,” sarunā ar aģentūru “Reuters” sacījis Saloniku universitātes ekonomikas profesors Dimitris Mardass. “Tiesa, vienlaikus šāds solis mudinās godīgos iedzīvotājus nesaistīties ar krāpniecisku nodomu vadītiem uzņēmējiem.”
Viņš arī uzteica valdības darbu, norādot, ka īpaši svarīgs tas ir tāpēc, ka šobrīd bargo taupības pasākumu dēļ Grieķijas iedzīvotājiem uzgrūsta pamatīga nodokļu nasta, apcirptas algas. “Būt nodokļu nemaksātājam Grieķijā vairs nav vienkārši,” sarunā ar laikrakstu “The Guardian” uzsvēris kāds Papadema padomnieks.
Grieķiem prasa rakstiskas garantijas
Cīņa ar nodokļu nemaksātājiem ir tikai viena no starptautisko aizdevēju prasībām. Apmaiņā pret papildu aizdevumu ES un SVF grib, lai Atēnas veic papildu samazinājumus valsts budžetā. Tāpat aizdevēji uzstāj uz vairākām strukturālajām reformām, tostarp uzblīdušā birokrātiskā aparāta samazināšanu. Turklāt ES un SVF no Grieķijas valdības sagaida rakstisku apliecinājumu tās gatavībai īstenot papildus taupības pasākumus.
Atēnām arī jāpanāk vienošanās ar privātajiem kreditoriem par 100 miljardu eiro lielu parādsaistību norakstīšanu, lai Grieķija izbēgtu no maksātnespējas. Pagaidām gan šīs sarunas nonākušas strupceļā, kaut gan abas puses apņēmušās situāciju atrisināt “tuvāko dienu laikā”.
Grieķijai papildu nauda no starptautiskajiem aizdevējiem jāsaņem līdz marta vidum, pretējā gadījumā tai draud bankrots. Koalīcijas partijas “Jaunā demokrātija” līderis Antoniss Samarass sarunā ar “Reuters” norādījis, ka, tiklīdz aizdevums būs saņemts, Grieķijā vajadzētu sarīkot ārkārtas vēlēšanas, pēc kurām būtu jāizveido stipra valdība. “Pašreiz esam iegājuši aplamā ciklā, kurā nodokļu celšana un tēriņu samazinājumi noved pie lielākas recesijas, kas savukārt atkal pieprasa jaunus taupības pasākumus. Mums ir jāizlaužas no šā strupceļa,” sacījis Samarass.
