“Dzintars” vienmēr bijis tautas zīmols!” Kā izskatās atjaunotā “Dzintara” ražotne un vai tajā ražos arī smaržas? 28
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Darbu atsākusi “Dzintara” ražotne, un tā produkcija jau nopērkama Latvijas veikalos. Uzņēmuma jaunie īpašnieki kaļ ambiciozus plānus gan vietējā tirgū, gan eksportā.
Jāatgādina – pagājušā gada septembrī bankrotējušā kosmētikas ražotāja “Dzintars” ražotni iegādājās ar lokomotīvju remontu saistītā “Skinest Group”, kuras īpašnieks ir Oļegs Osinovskis.
Viņu dēvē par Igaunijā bagātāko cilvēku, un viņa vārds saistīts ar tiesvedību bijušā “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa lietā. “Dzintara” preču zīmes tagad izmanto uzņēmums “H.A.Brieger”, kas darbu sācis šī gada sākumā.
“H.A. Brieger” vārds saistīts ar vēsturisko ziepju fabriku, kas ir viens no “Dzintara” pirmsākumiem.
Covid laika patriotisms
“Tas bija Covid laika patriotisks lēmums. Žēl, ka Latvijā viena pēc otras aizveras ražotnes, to skaitā vēsturiskas, kam vairāk nekā 100 gadu. Iedziļinājos “Dzintara” finanšu atskaitēs, un sapratām, ko varētu darīt citādi, gribējām pamēģināt,” par lēmumu atjaunot ražotni stāsta valdes locekle Anastasija Udalova.
Tiekamies ražotnes administrācijas ēkā Mālu ielā 30, kur atkal atsākusies darbība. Pēc trīsarpus mēnešu darba ražotne reanimēta un produkcija jau tiek piegādāta veikaliem.
Aptuveni puse strādājošo ir bijušie “Dzintara” darbinieki, kas, uzzinot par ražotnes atjaunošanu, paši pieteikušies darbā. To vidū – tehnologi, kas sākotnēji piedalījās vairāku produktu reanimēšanā.
Pašlaik jau top 15 produkti ar nosaukumiem “Nīca”, “Dubulti”, “Kolka”, “Tūja”, “Ziemupe”. Pirmkārt, tās ir vietas, kur jūra izskalo dzintaru, bet, otrkārt – dizaina izstrādātāji vēlas valsts vārdu nest pasaulē, lai pircēji meklē produkta izcelsmes vietu, skaidro Udalova.
“Nīca” ir tas pats “Nivejas” krēms, ko iepriekš varēja realizēt tikai Latvijas tirgū, taču uzņēmums to plāno eksportēt. Uz visiem produktiem ir Latvijas karogs un norādīta izcelsmes valsts.
Iepriekš “Dzintars” ražoja 1200 produktus, bet tik daudz vairs nebūšot, jo riski jāsadala. Līdz gada beigām produktu skaits var sasniegt 50, un paplašināsies arī nosaukumu skaits.
Jau tagad ik dienas uzņēmumā var saražot četras tonnas gatavās produkcijas, safasējot 20 tūkstošus preču. Darbs notiek vienā maiņā, bet, pieaugot eksportam, plānots divu maiņu darbs.
Pagaidām smaržu nebūs
Vai “Dzintars” ražos smaržas? Pagaidām Udalova saka nē, jo Latvijā trūkst kvalificētu speciālistu. Ja arī notiks atgriešanās pie smaržām, tad to ražošana varētu notikt ārpakalpojumā.
Atšķirībā no iepriekšējā īpašnieka Iļjas Gerčikova, kurš reklāmām naudu lieki netērēja, jaunie īpašnieki nolēmuši aktīvi strādāt pie reklāmas un mārketinga.
Pircējus, īpaši vecāko paaudzi, televīzijā atraktīvi uzrunā Raimonda Paula septiņdesmitajos gados radītā dziesma par dzintaru, tiesa, TV klips uzņemts Spānijā. Iecerēts uzrunāt arī jauniešus, lai izprastu viņu vajadzības, taču galvenais fokuss plānots uz eksportu.
NVS valstīs “Dzintaru” joprojām labi pazīst, bet vairāk iecerēts strādāt Eiropas valstīs un Skandināvijā, kur Latvijas uzņēmums nav plaši pazīstams.
Jau aprīļa beigās plānots startēt Igaunijā, bet līdz gada beigām – Ukrainas, Gruzijas, Krievijas un Kazahstānas tirgos. Izejvielas produktu ražošanai iepērk galvenokārt Eiropas valstīs, kā arī nedaudz Ukrainā un Krievijā, bet tur atmuitošanas process ir krietni vien sarežģītāks.
Lai dabisks nebūtu dārgāks
Acīgākie pircēji jau pamanījuši, ka dažu jauno produktu, piemēram, lūpu balzama, sastāvā ir parabēni. A. Udalova atzīst, ka lūpu balzams tiek ražots pēc līdzšinējās formulas un to nevar mainīt vienā dienā.
Mērķis esot ražot tādu produkciju, lai 95% būtu dabisko sastāvdaļu.
“Gribam būt pieejami visiem patērētājiem. Tas ir maldīgs priekšstats, ka labāks maksā dārgāk. “Dzintars” vienmēr bijis tautas zīmols, un gribam to saglabāt,” uzsver vadītāja.
Šī gada laikā plānots iekļūt “TOP 5” kosmētikas tirgotāju sarakstā Latvijā, pamazām atgriežot “Dzintara” līdzšinējās pozīcijas tirgū.
Tiesa, nav plānots atjaunot “Dzintara” veikalu darbību. Prece jau pieejama gan lielākajos veikalos, gan interneta veikalā.
Jau marta sākumā saņemti pirmie pustūkstoša pasūtījumi interneta veikalā, kas uzņēmumam bijis pārsteigums un liecinot par to, ka “Dzintars” bijis gaidīts. Nākamnedēļ būs iespējams pasūtīt preci visā Baltijā, un tiekot strādāts pie interneta veikala pieejamības ES valstīs.
Būs simts darbinieku
Pašlaik uzņēmumā nodarbināts 51 strādājošais, līdz gada beigām to skaits dubultosies. Iegādātais īpašums ir ļoti plašs – 43 tūkstoši kvadrātmetru –, un jau tagad daļu telpu jaunie īpašnieki iznomā. Pašlaik ražošana ir nodalīta no nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomas.
Ražotnes atjaunošanā līdz šim ieguldīti seši miljoni eiro, to skaitā ražotnes iegādei, aprīkojuma remontam, laboratorijai un apgrozāmajiem līdzekļiem. Finansējums ir privāts, jo bankas neesot bijušas atsaucīgas finansējuma piešķiršanā.
Kad jautāju par naudas izcelsmi, kas ieguldīta uzņēmumā, A. Udalova uzsver, ka satraukumam nav pamata, jo bankas un uzraugošās iestādes veic ļoti stingru uzraudzību.
O. Osinovskis ir cienījams Igaunijas uzņēmējs, turklāt joprojām darbojas nevainīguma prezumpcija, viņa skaidroja. Jāpiebilst, ka gan O. Osinovskis, gan A. Udalova ir “H.A.Brieger” patiesie labuma guvēji.
Tikmēr uzņēmēja vērš uzmanību uz to, ka valdībai jāatbalsta uzņēmēji, lai būtu iespējas attīstīt ražošanu Latvijā.
Kā piemēru viņa min Igauniju, kur “tiek darīts viss, lai uzņēmējiem ir vieglāk strādāt; tur valdība nedzīvo abstraktā pasaulē, bet ir mijiedarbībā ar uzņēmējiem”. Vajadzīgi rūpīgi saimnieki, un tad ražotnes netiks izformētas uz citām valstīm, bet no citām valstīm tās atgriezīsies Latvijā. Arī nodokļiem jābūt samērīgiem.
Kā “Dzintara” darbības atjaunošanu vērtē citi ražotāji?
“Ļoti labi, ka jaunie īpašnieki atjaunoja ražošanu. Tas industrijai nāks par labu, un lai viņiem izdodas,” norāda “Madara Cosmetics” līdzīpašnieks Uldis Iltners.
Viņš uzskata, ka uzņēmumam nav neiespējami iekļūt “TOP 5”, tas ir izdarāms, taču esot grūti ko vairāk komentēt.
“Mūsu mērķis nekad nav bijis kļūt par lielāko vai ieņemt kādu noteiktu tirgus daļu. Mums ir savas vērtības un savs ceļš ejams,” piebilst Iltners.
