Atdzimst Aspazijas “Asteru laikā” tapšanas vieta 0
Agra marta rītā, kas nespēj izlemt – būt lietainam vai sniegainam, kopā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” publiskā sektora klientu vadītāju Agru Ločmeli un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas vadītāju Astrīdu Cīruli dodamies uz Jūrmalu, kur tieši sākušies darbi pie Raiņa un Aspazijas vasarnīcas restaurācijas un rekonstrukcijas.
Vasarnīcas restaurācija ir daļa no plašāka projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana”, un tā ietvaros par kopumā 2 562 340 eiro paredzēts atjaunot trīs ar Raini un Aspaziju saistītas ekspozīciju vietas – Raiņa un Aspazijas vasarnīcu, Raiņa muzeju “Tadenava” un Raiņa un Aspazijas māju Baznīcas ielā 30 Rīgā.
Vasarnīcā Rainis un Aspazija pavadīja trīs gadus – pēdējos pirms Raiņa nāves. Lugas “Torņa cēlājs”, “Zalša līgava”, dzeju krājums “Asteru laikā”, bērnības atmiņas “Zelta mākoņi” – šie Aspazijas darbi, visticamāk, tapuši šeit, jo iznākuši 1927. – 1928. gadā.
Šobrīd Raiņa un Aspazijas vasarnīcā ir būvlaukums, un tā būs vēl gadu, līdz 2016. gada pavasarim. Agra Ločmele gan steidz piebilst, ka plānots – pagalms jau šovasar tiks sakārtots tā, lai rudenī pie vasarnīcas varētu notikt kāds no Dzejas dienu sarīkojumiem. Jo, protams, ir savādi, ka tieši abu mūsu dižgaru jubilejas gadā rekonstrukcijai slēgti trīs no svarīgākajiem viņu dzīves pieturas punktiem Latvijā. Taču ar projektiem tā mēdz gadīties: tos var īstenot ne tad, kad gribētos, bet gan tad, kad izdodas piesaistīt līdzekļus, šajā gadījumā – no Eiropas Ekonomiskās zonas programmas, un Raiņa un Aspazijas gadā tomēr labāk redzēt abu Latvijai izcilo personību dzīves vietu rūpīgu atjaunošanu, nevis to tehniskā stāvokļa pakāpenisku pasliktināšanos.
Tie, kas agrāk apmeklējuši Raiņa un Aspazijas vasarnīcu, to ar grūtībām pazītu tagad, bet vēl jo pārsteidzošākas šķitīs šobrīd tikai iztēlojamās pārmaiņas.
Patlaban pirmajā stāvā vējš svilpo iekšā pa spraugu starp pamatiem un pirmo guļbaļķu vainagu – to nācies nomainīt, baļķi bijuši izpuvuši, nu ielikti stipri no citas guļbūves, kas savukārt bija paredzēta nojaukšanai. Šis stāvs mainīsies visbūtiskāk, stāsta Astrīda Cīrule: “Pirmkārt, ieeja turpmāk būs tieši no ielas, padomju laikā izbūvētajā savienojumā starp vasarnīcu un kaimiņmāju. Otrkārt, lai atgūtu vasarnīcas noskaņu, lai ielaistu ēkā sauli, kas Rainim bija tik svarīga, tiks atvērti logi uz pagalmu.” Mainīsies arī fasādes krāsojums – iekštelpās atklāts ļoti skaists baložpelēks tonis, un tieši tas izvēlēts arī ārsienu krāsojumam. Savukārt visus logus katrā stūrī papildinās nelielas sarkana stikla mozaīkas ar puķīti.
Lai iekšā, saulei spīdot no abām pusēm pa atvērtajiem logiem, neizveidotos spožs šķūnis, arhitekte Ināra Caunīte paredzējusi telpā iezīmēt vietas, kur dzejnieku laikā, kad šeit tika izīrētas istabas, bija starpsienas, un uz šīm nosacītajām “starpsienām”, kas, protams, nebūs pilnā augstumā, tiks daļēji izkārtota ekspozīcija.
Pēc ilgākām diskusijām nolemts nesaglabāt padomju laikā veidoto kinozāli, izveidojot jaunu, stāsta Agra Ločmele: “Sākotnēji domājām to atstāt kā 60. gadu arhitektūras paraugu, taču gāzbetons bija tik sliktā stāvoklī, ka to nāktos pilnībā atjaunot, kā arī kinozāle muzejam vairs nav funkcionāli nepieciešama.”
Restaurētas tādējādi tiek vienīgi augšstāva istabas gan vasarnīcā, gan dārza namiņā. Šeit izpētīti tapešu slāņi, nonākot pie versijas par to, kā istabas varējušas izskatīties Raiņa un Aspazijas dzīves laikā. Būvdarbu vadītājs Jānis Grāmatnieks teic – patlaban tiek meklēts ražotājs, kurš varētu atveidot gan rakstu, gan pašu tapešu faktūru, jo pirms simt gadiem tapešpapīrs bijis nesalīdzināmi plānāks. Atjaunotas tiek oriģinālās koka durvis, grīdas un logailas. Maijā šeit risināsies koka logu un durvju restaurācijas paraugdarbīca kopā ar projekta partneriem – restauratoriem no Norvēģijas Lillehammeres muzeju apvienības, piebilst Agra Ločmele.
Gara acīm jau iztēlojoties vasarnīcu pēc restaurācijas, pēkšņi uzmācas jautājums: diez vai dzejnieku laikā tā maz bija tik krāšņa?!
Projektu īsteno VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansēta projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana” ietvaros.
