Pārvest līķi ir sarežģīti 6
Kā tiek organizēta ārzemēs mirušā cilvēka pārvešana uz Latviju, stāsta Edgars Timpa, SIA “Apbedīšanas nams – krematorija” pilnvarotā persona:
– Mūsu uzņēmums apbedīšanas pakalpojumus, tajā skaitā mirušo pārvešanu no ārzemēm, sniedz kopš 2009. gada, bet 2016. gada aprīlī saņēmām licenci arī kremācijas veikšanai. Pērn veicām vairāk nekā desmit mirušo starptautisko pārvešanu. Biežāk mirušos vedam no Lielbritānijas, ziemeļvalstīm un Vācijas, tas ir, no valstīm, kurās ir lielāks Latvijas valstspiederīgo īpatsvars. Kā apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs ne tikai nodrošinām cilvēka mirstīgo atlieku transportēšanu uz Latviju no jebkuras valsts vai otrādi – no Latvijas uz citām valstīm, bet arī iegūstam speciālās atļaujas, piemēram, līķa transportēšanas atļauju, kā arī noformējam pārējo dokumentāciju un organizējam bēres. Organizējot repatriāciju, sagādājam pārvadāšanas atļauju, sagatavojam apbedīšanas komersanta izziņu, miršanas apliecību, izziņu par nāves cēloni un pārējos dokumentus. Lai to paveiktu, sadarbojamies ar valsts un nevalstiskām organizācijām. Kārtojot dokumentus, būtiska ir iespēja izmantot Pasaules apbedītāju organizācijas atbalstu, kā arī sadarbība ar apbedīšanas pakalpojuma sniedzējiem ārvalstīs.
Pārvadājot mirušos, izmantojam ne tikai sauszemes transportu, bet arī dzelzceļu, gaisa un ūdens transportu. To darot, jāievēro vesela virkne starptautisko līgumu un atsevišķu valstu nacionālie likumi un standarti. Pārvadājot ar dzelzceļu, zārku ievieto blīvā koka kastē, kas pēc formas neatgādina zārku, un apzīmē ar starptautiski atzītu iepakojuma marķējumu, kas norāda, ka ar šo kravu jārīkojas saudzīgi. Zārku pārvadā transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā. Pārvadājot ar ūdens un gaisa transportu, zārku ievieto otrā – hermētiski noslēgtā – zārkā, kas piepildīts ar šķidrumu uzsūcošu materiālu (sausām zāģu skaidām, sīkas koksnes ēveļskaidām, kūdru). Repatriācijas organizēšana ir uzskatāma par sarežģītu un laikietilpīgu procesu. Pat ja mirušais tiek pārvests tepat no Igaunijas, tas ir, tiek transportēts pāri valsts robežai, obligāti jāsaņem Veselības inspekcijas atļauja un mirušais jāievieto īpašā cinka zārkā. Jāiegaumē, ka visā pasaulē miruša cilvēka ķermeņa starpvalstu pārvadāšana ir strikti kontrolēta (to veic policija, veselības iestādes u. tml.), tā nav pieļaujama bez attiecīgu iestāžu atļaujas saņemšanas un ķermeņa ievietošanas hermētiski noslēgtā cinka zārkā.
Repatriācijas pakalpojumu izmaksas ietekmē vairāki faktori, piemēram, attālums, transporta veids, zārks, līķa stāvoklis. Transportēšana ar katafalku maksā no 0,35 eiro par kilometru. Pārvadāšanai paredzētais zārks maksā vidēji no 150 eiro un dārgāk atkarībā no tā, vai to transportēs pa gaisu, sauszemi vai jūru. Piemēram, transportējot pa gaisu, zārkam ir jābūt aprīkotam ar drošības ierīci, kas nodrošina zārka iekšējā gaisa un ārējā gaisa spiediena līdzsvaru un attīra no zārka izplūstošo gaisu, kas, protams, sadārdzina cinka zārka cenu. Repatriācijas cenu ietekmē arī dokumentu noformēšana, sanitāro, higiēnisko, dezinfekcijas un epidemioloģisko drošības pasākumu izmaksas atkarībā no līķa stāvokļa u. tml. Piemēram, repatriācija no Anglijas varētu izmaksāt no 1600 eiro. Līķa pārvadāšana ar gaisa un ūdens transportu izmaksā vēl dārgāk.
Uzziņai
No 2012. līdz 2016. gadam ārvalstīs miruši 1169 Latvijas valstspiederīgie, vidēji 230 personas gadā. Šo piecu gadu laikā visvairāk ārvalstīs mirušo bija 2014. gadā – 300 cilvēki. 2016. gadā ārzemēs miruši 213 Latvijas valstspiederīgie. Pēdējos gados visvairāk ziņu par mirušajiem pienāk no Lielbritānijas, Vācijas un Īrijas, kur ir visvairāk latviešu no jaunās emigrācijas viļņa.
Avots: Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments
Uzziņai:
“Ziedot.lv” kopš 2010. gada palīdzējis 27 ģimenēm ārzemēs nomirušo radinieku repatriācijā. Repatriācijas izmaksas svārstās ap 3000 eiro. 2016. gadā “Ziedot.lv” palīdzējis četros gadījumos par kopējo summu 9310 eiro. “Ziedot.lv” ģimenes bieži lūdz nevis visu repatriācijas summu, bet trūkstošo summu, ko paši nespēj nodrošināt, lai pārvestu mājās nomirušo tuvinieku.
Kā rīkoties, ja saņemta informācija par ārzemēs mirušu radinieku
* Lai saņemtu informāciju par tālāku rīcību – mirušās personas mirstīgo atlieku, tostarp kremētu mirstīgo atlieku, transportēšanu uz Latviju vai mirušā apbedīšanu mītnes zemē –, personas tuvinieki var sazināties ar Latvijas Republikas pārstāvniecību vai Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu.
* Latvijas valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi ārzemēs mirušo Latvijas valstspiederīgo apbedīšanai vai to mirstīgo atlieku pārvešanai uz mītnes zemi. Nepieciešamo finanšu līdzekļu iegūšanai Konsulārais dienests, daloties pieredzē, iesaka:
– vērsties personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldībā un lūgt izvērtēt iespēju sniegt nepieciešamo finansiālo palīdzību;
– ar jautājumu par tiesībām saņemt apbedīšanas pabalstu vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā;
– ja mirušajai personai kredītiestādē ir bijis atvērts konts un tajā palikusi naudas summa, kredītiestāde, saņemot informāciju par konta turētāja nāves faktu, to bloķē, bet pēc maksājumu uzdevumu iesniegšanas tā var atbrīvot līdzekļus apbedīšanas izdevumu segšanai un repatriācijai;
– vērsties labdarības organizācijās ar lūgumu sniegt finansiālu atbalstu.
* Ja mirusī persona, strādājot ārzemēs, ir veikusi sociālās iemaksas, tuvinieki ir tiesīgi vērsties pēc palīdzības valsts sociālajā dienestā. Nereti materiālo palīdzību sniedz darba devējs, daļēji vai pilnībā apmaksājot mirušā transportēšanas izdevumus.
* No valstīm, kas atrodas ģeogrāfiski tālu no Latvijas, finansiālu apsvērumu dēļ bieži tiek praktizēta nevis mirušā ķermeņa, bet gan kremētu mirstīgo atlieku pārvešana uz Latviju. Šīs izmaksas var būt mazākas.
* Ja piederīgajiem tomēr neizdodas rast līdzekļus tuvinieka mirstīgo atlieku pārvešanai uz Latviju, personu var apglabāt ārvalstī, lūdzot attiecīgās ārvalsts sociālās nodrošināšanas iestāžu atbalstu. Šādā gadījumā piederīgajiem var tikt sniegta informācija par apbedījuma atrašanās vietu.
* Pēc informācijas par iespējām saņemt palīdzību var vērsties attiecīgās valsts kompetentās iestādēs vai Latvijas Republikas vēstniecībā.
Atbildi sagatavojis Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments
