Cilvēki fotogrāfijās uzjundī atmiņas, taču bilde tik pabalējusi… Kā atjaunot vecas fotogrāfijas? 1
Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ir gadījies tā, ka šķirojot bildes, no albuma izkrīt pabalējusi, paburzīta fotogrāfija. Uzplaiksnī atmiņas. Mans stāsts par to ir īss – mana vecāmamma Zelma Emīlija un viņas māsa Milda. Domājams, fotogrāfija uzņemta pagājušā gadsimta 20. gados. Vai tā bija iesvētību diena, un kam fotogrāfija bija paredzēta – daudz jautājumu tā arī paliek bez atbildes. Šī fotogrāfija viņām lielā, smagā rāmī atradās mājās pie sienas. Es sapratu, ka gribu šo fotogrāfiju acu priekšā. Tās ir sievietes, kurām esmu pateicīga, kuras man bija paraugs.
Cīņa ar laiku un nevērību
Pirmais solis – fotogrāfija jārestaurē. “Par vecajām fotogrāfijām daudziem ir interese. Tiek pētītas dzimtu vēstures, un stāstus bagātina ar vecajām bildēm. Daudzas no tām ir ļoti kvalitatīvas, īpaši pozētās un ateljē tapušās,” stāsta salona Baltijas Foto Serviss speciāliste Ligita Fedotova. Viņas darbs – no laika zoba apskādētām fotogrāfijām uztaisīt kvalitatīvu bildi, ko izdrukāt.
Kad fotogrāfija tiek noskenēta, atklājas patiesā aina – burzījumi, traipi. Jo vairāk cilvēku uz fotogrāfijas, jo apstrāde prasa vairāk laika. Galvenā uzmanība tiek pievērta seju retušēšanai, un te Ligitai Fedotovai palīdz viņas zīmētājas iemaņas, kas apgūtas Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā. Darbs prasa lielu pacietību, koncentrēšanos.
“Arī agrāk fotogrāfijas retušēja, bet to darīja ar otiņu un zīmulīti. Ja gadījās nošaut garām, atkāpties vairs nebija kur – jāsāk viss no jauna. Tagad darba nav mazāk, bet to visu izdarīt datorā ir daudz vieglāk, taču – ne ātrāk. Katrs fotogrāfijas centimetrs tiek pietuvināts. Toties, ar jaunajām tehnoloģijām strādājot, iznāk precīzāk. Laika ziņā nekas nav mainījies, bet ir ērtāk un kvalitatīvāk,” par fotogrāfiju atjaunošanu stāsta Ligita Fedotova. Orientējoši datordarbs maksā 20 eiro stundā. Piemēram, mazajām bildēm tās var būt 20 minūtes. Konkrēti manai fotogrāfijai bez fiziskajiem bojājumiem (locījumiem, līmes traipiem, saplēstā stūra) bija cītīgi jāpiestrādā, retušējot vienas meitenes seju, un kopējā darba summa bija 27 eiro.
Kas kaitē fotogrāfijām?
Sudraba nosēdumi, kas radušies bilžu taisīšanas procesā.
Fotogrāfijas cieš, ja tiek sarullētas un tādā veidā glabātas, jo to var pielīdzināt ar gludekli iegludinātai formai, fotogrāfiju atrullējot, tā var plaisāt.
Fotogrāfijas cieš no temperatūras maiņām, piemēram, zem stikla stāvējusi tiešos saules staros.
Pēdas atstāj līme, ar ko tās līmētas albumos; tintes, zīmuļu, flomāsteru atzīmes “te esmu es”.
Putekļi. Tos nedrīkst agresīvi slaucīt ar mitru lupatiņu. Slaukot var saskrāpēt, īpaši, ja fotogrāfija ir glancēta.
Fotogrāfijas bojā mitrums, pelējums.
Variācijas
No tām fotogrāfijām, ko agrāk taisīja uz sudraba papīriem, var uztaisīt ļoti kvalitatīvu, daudzkārt palielinātu kopiju, jo katrā milimetrā ietverta liela informācija. Ja fotografēts ateljē (salonā), kvalitāte ir labāka par reportāžas foto. Par to, cik lielu fotogrāfiju gribas un ko ar to pēc tam darīs (glabās albumā, ierāmēs), jāizrunā, jau uzreiz pasūtot fotogrāfiju.
Bildi var izdrukāt klasiskajā variantā – uz fotopapīra. Izdruka orientējoši maksā 3 eiro (A3 formāts), kas ir dārgāk nekā uz fotopapīra kopēta fotogrāfija. Uz fotopapīra attēls varbūt ir mīkstāks, bet tintes izdruka neizbalo, asums var būt kontrastaināks.
Melnbaltā klasika vienmēr ir modē, bet senajām fotogrāfijām piestāv sēpijas tehnika. Ja ļoti gribas, datorā ir īpašas programmas, taču to var izdarīt arī fotošopā. Fotogrāfiju var arī izkrāsot, tas bija modē pagājušā gadsimta atklātnītēs – zilas acis, rozā vaigi.
Kas ir sēpija?
Tā raksturīga vecām fotogrāfijām un piešķir skaistu nokrāsu diapazonu no tumši brūnas līdz gaiši zeltainai. Gandrīz visām digitālajām kamerām un fotoattēlu redaktoriem ir funkcija, lai imitētu šādus fotoattēlus. Sēpijas tonis ir izdrukā. Toņi uz printeriem var atšķirties – no dzelteni zaļgana vai rūsas sarkana līdz eleganti brūnīgi bordo tonim.
Bilde zeltītā ietvarā…
Nākamais solis – fotogrāfiju ierāmēt. Ja paredzēts to karināt pie sienas (vai likt uz galda, plauktā), visbiežāk izvēlas metāla rāmīti, jo lietišķai informācijai piestāv lakonisks ietvars. “Bet emociju bagātai, nostalģiskām atmiņām apvītai fotogrāfijai noteikti piestāvēs kaut kas greznāks, romantiskāks, arī vintāžas stilā,” ieteic māksla salona Ierāmēšanas darbi konsultante Aija Dīzenberga.
Fotogrāfijas ierāmēšana ir nesteidzīgs process, kas sākas ar paspartū piemeklēšanu. Sēpijas stila bildei tas noteikti nebūs koši balts, bet krēmīgi gaišs. Citādi izskatīsies fotogrāfija, ja paspartū būs tumšāks. Aija Dīzenberga uzskatāmi pieliek paspartū variantus pie fotogrāfijas, un pasūtītājam atliek pašam salīdzināt un izvēlēties.
Nav viegli atrast piemērotu rāmi. Nebrīnieties, ja ierāmēšanas darbnīcā jāizstāsta savs personīgais stāsts, jo tas ļauj speciālistam daudz vieglāk piemeklēt rāmi. Noderēs arī informācija par interjeru – citām fotogrāfijām un gleznām iecerētajā telpā, par sienu krāsu, telpas stilu, arī apgaismojumu. Šajā konkrētajā gadījumā akceptēju silta zeltījuma stila rāmi ar akcentētu punktotu līniju.
Liekot klāt un skatot gan pretstatā, gan spogulī, izkristalizējas arī paspartū lielums – nevis 7, bet 4,5 centimetri. Faktiski to var izrēķināt, ievērojot ierāmējamā darba izmērus – taisnstūra malu attiecības.
Pēdējā izvēle – stikls, jo tam ir ne tikai dekoratīva nozīme, bet tas fotogrāfiju aizsargā no saules stariem, putekļiem. Fotogrāfijai tiek piedāvāti trīs varianti: parastais, matētais (nespožais) un tā sauktais muzejs, kas no piedāvātajiem ir visdārgākais – gandrīz desmit reizes dārgāks par parasto. Uz fotogrāfijas tiek uzlikti visu stiklu paraudziņi, un izvēle, protams, ir muzejs: dzidrs, nespīdīgs, perfekts stikls. Taču jāatceras, ka arī muzeja stikls ir un paliek trausls materiāls un var saplīst.
Kas ir paspartū?
No praktiskā viedokļa paspartū ierāmē un aizsargā mākslas darbu, no mākslinieciskā viedokļa tas izceļ un dod dziļumu darbam. Vienkāršs paspartū ir 1,6 mm biezs kartons dažādās krāsās, taču tas var būt arī samts, zīds, audekls. Izvēloties dažādus paspartū veidus, kombinējot vairākus un piemērojot dažādus to izmērus, var pilnībā mainīt mākslas darba akcentus. Rāmējums ar paspartū ne tikai izceļ mākslas darbu, bet arī pastiprina vajadzīgo un vēlamo interjera noskaņu.
