Atdodiet meitu! Vecvecāki neatdod 3
“Manai meitai ir 16 gadi. Viņas tēvs jau desmit gadus dzīvo ārzemēs un atpakaļ nebrauks. Vīramāte aizveda meitu, lai padzīvojas pie vecvecākiem, bet nu vairs neļauj tikties ar mammu un otru vecomāti. Vīramāte un vīratēvs ir pensionāri, es strādāju gadījuma darbus pagastā. Tagad vīra radi vēlas noņemt man mātes tiesības un tad adoptēt bērnu. Viņi bērnam ir aizlieguši ar mani tikties un pat runāt – esot jāaizmirst, ka tāda māte vispār ir. Bāriņtiesa piekrīt šādam variantam. Kad runāju ar viņiem, atbild – tāda esot vecāsmātes vēlme. Kad lūdzu bāriņtiesu, lai likumīgi nokārto, ka varu satikties ar meitiņu, atbildēja skarbi: “To nevēlas jūsu vīra vecāki, jo meitenes tēvs dzīvo ārzemēs un atpakaļ nebrauks”. Slepeni tikos ar meitu skolā, izrunājāmies. Viņa ir ļoti iebiedēta. Kāpēc bāriņtiesa nostājas tikai viena pusē, bet otru vecāku palīdz nomelnot?” J. Strika
Kamēr bērnam ir abi vecāki, saskaņā ar Civillikumu tēvam un mātei ir pienākums par savu atvasi rūpēties. Gadījumā, ja vecāki dzīvo atsevišķi, tad šis pienākums ir vienam no vecākiem. Tikai tad, ja vecāki nevar par bērnu parūpēties vai vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, iespējams noteikt citu aizbildni.
No situācijas apraksta rodas iespaids, ka lieta tomēr nav tik vienkārša, kā pirmajā brīdī šķiet. Tā kā meita jau ir gana liela, piespiedu kārtā mātei būtu grūti viņu pārvest mājās. Tātad māte pareizi rīkojas, tiekoties ar meitu skolā un kopīgi izrunājot šo situāciju. Mātei ne tikai ir slepus jāiet uz skolu, kā rakstīts vēstulē, bet gan skolā jāierodas regulāri, jātiekas arī ar skolotājiem, jāpārrunā bērna sekmes, jāpiedalās skolas atklātajos pasākumos un visādi citādi jāatbalsta meitas skolas gaitas.
Māte ar meitu pēc skolas var doties pie mātes uz mājām un tur arī turpināt savu ikdienas dzīvi. Ja vecvecākiem nav bāriņtiesas vai tiesas lēmuma, kas piešķirtu viņiem tiesības rūpēties par mazmeitu, tad šāda meitenes aizturēšana ir prettiesiska. Patiešām – praksē ir situācijas, kad bāriņtiesas rīcība ir kritiski vērtējama. Tādā gadījumā par šo rīcību iespējams rakstīt sūdzību gan Tieslietu ministrijai, gan Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, norādot, kādā veidā pārkāptas bērna intereses un tiesības.