ATD vadītājs: Tuvāko gadu uzdevums ir maz pieprasītos reisos atteikties pat no maza izmēra autobusiem un pāriet uz vieglajiem auto 26
“Veidojot sabiedriskā transporta pakalpojumu, ir jāņem vērā ne tikai šis te finansiālais aspekts. Protams, no budžeta plānošanas un valsts naudas tērēšanas viedokļa tas ir ārkārtīgi būtisks. Taču – ja tam pieiet pilnīgi mehāniski, tad mums ir liels risks iznīcināt sabiedriskā transporta pakalpojumu daudzos reģionos un vietās, kur tas ir nerentabls garo maršrutu un ārkārtīgi mazā pasažieru skaita dēļ,” tā atzina VSIA “Autotransporta direkcijas” (ATD) valdes priekšsēdētājs Dins Merirands TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatēto, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms pārsniedz valsts budžeta iespējas.
“Cik varu atcerēties, tā ir bijis vienmēr,” piebilda Merirands. Tāpēc tas, par ko būtu jādomā, ir ne tikai sabiedriskā transporta maršrutu tīkla samazināšana, bet arī ieņēmumu palielināšana. “Tā ir tā pati braukšanas maksas celšana, kas šogad jau ir notikusi. Nevar izslēgt, ka tāda būs arī nākotnē, pieaugot, protams, arī visām pārvadātāju izmaksām. Protams, tas ir saistāms arī ar papildu pasažieru piesaistīšanu sabiedriskajam transportam un daļu reisu nodošanu komercpārvadātājiem, kuriem valsts vairs nemaksā dotācijas par reisiem. Un ir jādomā arī par to, vai visos maršrutos, kuros ir ārkārtīgi mazs pasažieru skaits, tie aizvien ir jāaizpilda ar autobusiem? Es teiktu, ka nē,” tā uzsvēra “ATD” valdes priekšsēdētājs intervijā TV24 raidījumā.
Turpinot domu, Merirands sacīja, ka tuvāko gadu uzdevums ir “maz pieprasītos reisos atteikties pat no maza izmēra autobusiem un pāriet uz vieglajām automašīnām vai transportlīdzekļiem, kas labāk atbilst to pasažieru skaitam, kurus ir nepieciešams pārvadāt”.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA “Autotransporta direkcija” un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos, vēstīja LETA 6.augustā.
VK revīzijā tika secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.
Revidenti arī nākuši pie atziņas, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.
Revīzijā secināts arī, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma apjoms pārsniedz valsts budžeta iespējas, jo netiek pieņemti lēmumi par izmaiņām maršrutu tīklā atbilstoši šodienas vajadzībām un pieprasījumam.
Pēdējos trīs gados zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts budžeta kopumā piešķirti 206,7 miljoni eiro. Būtiska daļa – 98 miljoni eiro – piešķirta no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. No 2021. līdz 2023.gadam vidēji gadā tas bija 47% jeb 33 miljoni eiro. Tomēr papildu finansējuma piešķiršanas pieprasījums netiek pamatots ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem, bet galvenokārt akcentējot sākotnēji piešķirtā finansējuma nepietiekamību, norāda Valsts kontrole.
Valsts kontrole revīzijā guvusi informāciju, ka, lai gan ir paaugstināta braukšanas maksa un ir izmaiņas maršrutu tīklā, arī 2024.gadā būs nepieciešams papildu finansējums gandrīz 13 miljonu eiro apmērā, par ko SM jau ir informējusi Ministru kabinetu.
Revīzijā atklāts arī, ka pasažieru apgrozības rādītājs pārvadājumos ar autobusiem ir negatīvs, bet turpmākās prognozes – pārāk optimistiskas.
Proti, reģionālās nozīmes maršrutos līdz 2027.gadam plānots pasažieru pārvadājumu apjoma (pasažierkilometros) pieaugums vilcienos par 47%, savukārt autobusos plānots samazinājums par 12%. Kā norāda revidenti, attīstot pārvadājumus pa dzelzceļu, autobusu pārvadājumu loma saglabājas tur, kur dzelzceļa pārvadājumu nav vai ir nepieciešams papildināt vilcienu pārvadājumus.
Arī turpmākās prognozes pasažieru apgrozībā autobusu pārvadājumos, Valsts kontroles vērtējumā, ir pārāk optimistiskas, jo, nemainot pasažieru pārvadājumu rīcībpolitiku un tās ieviešanas instrumentus, kas pašlaik paredz ierobežot pakalpojuma pieejamību, ņemot vērā rentabilitātes kritēriju, pasažieru apgrozījums nepieaugs.
Valsts kontrole revīzijā sniegusi 12 ieteikumus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu jomas politikas ieviešanu, ievērojot valstī noteiktos attīstības plānošanas principus, un pamatotu valsts garantētā sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu ikgadēji apstiprināmajā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutu tīkla un pakalpojumu apjoma veidošanas noteiktajiem principiem.
Tāpat iecerēts, ka līdz ar ieteikumu ieviešanu tiktu nodrošināta normatīvajam aktam atbilstoša un ekonomiski pamatota rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, nosakot sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu, un autobusos un vilcienos tiktu nodrošināta līdzvērtīga kvalitāte un pārkāpumu par kvalitātes prasību neievērošanu skaita mazināšanās.
Plašāk par VK revīzijas rezultātiem variet lasīt ŠEIT.
Pilnu TV24 raidījumu “Dienas personība ar Veltu Puriņu” variet skatīties video šeit:
