ATD gaida nopietna izšķiršanās par Cēsu, Limbažu un Siguldas maršrutu likteni 6
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (ATD) noslēgtais līgums ar AS “CATA” par reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem izbeidzas 2023.gada 30.jūnijā, kas nozīmē, ka līdz 30.maijam ATD ir jāpieņem lēmums, kurš pārvadātājs – AS “CATA” vai AS “Nordeka” no 1.jūlija turpinās sabiedriskā transporta nodrošinājumu Cēsu un Limbažu, Siguldas maršrutu tīkla daļās.
AS “Nordeka” jauna autobusu parka sagatavošanā iepriekš minēto daļu apkalpošanai ir ieguldījusi jau vairāk nekā 12,5 miljonus eiro un vēlas savas investīcijas atpelnīt, savukārt AS “CATA”, kuras autobusu parks ir ievērojami vecāks, bet valsts dotācijas uz nobraukuma kilometru ir vislielākās valstī, pagaidu līguma neturpināšana būtu nopietns finansiāls trieciens.
Pārvadājumi minētajos maršrutos “Nordekai” bija jāuzsāk 2022. gada 1. jūlijā, taču, tā kā tobrīd uzņēmumam vēl nebija autobusu reisu izpildei, ATD deva papildu laiku pārvadājuma uzsākšanai un vērsās pie “CATA”, kas piekrita pagaidu līguma noslēgšanai ar noteikumu, ka minētajā maršrutā varēs strādāt nevis 5 mēnešus, kā “Nordeka” bija lūgusi ATD, bet gan 12 mēnešus.
Drīz pēc tam “CATA” vērsās tiesā ar prasību ATD “Nordekai” piešķirto pagarinājumu Cēsu un Siguldas, Limbažu lotēs atzīt par spēkā neesošu. Tiesa prasību apmierināja, tomēr Senāts norādīja, ka spriedumā ierakstītajam teikumam par pienākumu lauzt jeb izbeigt līgumu nav saistoša spēka attiecībā uz pasūtītāja tālāko rīcību ar iepirkuma līgumiem.
Šajā kontekstā interesants ir pērn ATD paustais, ka pamatota iemesla līguma laušanai nebija, jo “Nordeka” ļoti savlaicīgi informējusi, ka autobusu ražošana aizkavējusies gan Covid-19 sakarā, gan ģeopolitiskās situācijas dēļ. “Tie autobusi ir pasūtīti, un mēs par to esam arī grāmatvediski pārliecinājušies. Ir veiktas priekšapmaksas, un tas process notiek, bet diemžēl šo ārējo apstākļu rezultātā nav notikusi šo autobusu piegāde “Nordekai” noteiktajos termiņos,” pagājušā gada jūlija beigās pauda ATD pārstāvis Viktors Zaķis.
Jāatgādina, ka 2020. gadā, kad uzņēmums startēja iepirkuma konkursā, Covid-19 pandēmija vēl tikai uzņēma apgriezienus, un tās ietekmi uz piegāžu ķēdēm, detaļu trūkumu un citus negatīvos aspektus vēl īsti novērtēt nevarēja.
Autobusu parkā investēti vairāk nekā 12 miljoni
Tagad autobusi ir piegādāti. Saskaņā ar paša uzņēmuma sniegtajām ziņām, šī gada martā un aprīlī “Nordeka” saņēmusi ar dīzeļdegvielu darbināmus lielas un mazas ietilpības, kā arī bezizmešu autobusus. Septiņdesmit procenti no uzskaitītajiem autobusiem ir īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem, kas ir būtisks papildinājums jau reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem sagatavotajam autobusu parkam. Uzņēmums autobusa parka atjaunošanā jau ieguldījis vairāk nekā 23 miljonus eiro.
Autobusi ir, bet vai būs arī pārvadājumi Cēsu un Siguldas, Limbažu maršrutos, zināms nav. Ja izrādīsies, ka miljonos mērāmās investīcijas var “ierakstīt skurstenī”, visticamāk, būs tiesu darbi. Uzņēmumam ir bijušas tiesības paļauties uz ATD noslēgtajiem valsts līgumiem, turklāt jaunie autobusi atbilst ATD vēl 2019.gadā izsludinātā iepirkuma prasībām, kamēr “CATA” autobusu parks ir ievērojami vecāks.
ATD gaida neatkarīgo ekspertu vērtējumu
ATD solījusi, piesaistot ārējus, neatkarīgus ekspertus, līdz 30. maijam izvērtēt, vai pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta atteikšanās ierosināt kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 2. marta spriedumu, uzņēmums varēs no 1. jūlija veikt pasažieru pārvadājumus Vidzemē.
Tomēr, kā 16. maija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, minētais tiesas lēmums nav viennozīmīgs, jo tajā nav nepārprotami pausts, kas ATD attiecīgajā situācijā jādara. Tātad šobrīd visa atbildība par lēmuma pieņemšanu gulstas uz ATD. Jautājums ir, kas tādā gadījumā starplaikā pārvadās pasažierus – AS “CATA”, kurai 30. jūnijā beidzas līgums, vai AS “Nordeka”, ar kuru līgums nav lauzts.
Valsts dotāciju un cenu atšķirības
Sabiedrības interesēs ir saņemt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu par saprātīgu cenu, jo īpaši, ja attiecīgais pakalpojums tiek dotēts no nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc lielā atšķirība valsts dotācijās par vienu nobraukuma kilometru raisa zināmu neizpratni. ATD publiski pieejamie dati par 2022. gadu liecina:
– AS “CATA” nobraukums 2022. gadā bijis 11 025 969 km, kopējās dotācijas 11 524 530 EUR, kopējās dotācijas uz nobraukumu (EUR/km) 1,045 EUR;
– AS “Nordeka” nobraukums 2022. gadā bijis 5 870 700 km, kopējās dotācijas 5 257 636 EUR, kopējās dotācijas uz nobraukumu (EUR/km) 0,896 EUR.
Ņemot vērā dotācijas uz vienu nobraukuma kilometru, var secināt, ka AS “CATA” nodokļu maksātājiem izmaksās ievērojami dārgāk nekā AS “Nordeka”.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, AS “CATA” piedāvātā cena bijusi 1,23 eiro par kilometru, savukārt “Nordeka” piedāvājusi 1,16 eiro par kilometru lotē “Cēsis” un 1,09 eiro par kilometru lotē “Limbaži, Sigulda”. Iepriekš “Nordeka” skaidrojusi, ka iespēju konkurēt gan ar cenu, gan kvalitāti dod pārdomātas investīcijas un maksimāli optimizētas ikdienas darbības.
Medijiem izplatītā paziņojumā kompānija paudusi, ka “veikusi investīcijas, lai pasažieriem būtu kvalitatīvs un ērts serviss, bet valstij un pasažieriem – labāka cena. Taču politiķu ieskatā tas nav vajadzīgs. Tas liek aizdomāties par to, kas ir ieinteresēts sasteigtu un dārgu lēmumu pieņemšanā, jo pašsaprotami, ka uzņēmums, kas veicis investīcijas, tās tieksies aizsargāt, pārstāvot savas intereses tiesā.”
Par politiķiem, interesēm un pavadām
“Kāda intereses” jeb politisko spiedienu kā iemeslu amata atstāšanai minēja arī iepriekšējais ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups, kuri publiskā paziņojumā norādīja: “Amata pienākumu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij” un “Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā.”
Lai arī ATD bijušā priekšsēdētāja paziņojumā nav norādīts, par kādu politisko spēku ir runa, var pieņemt, ka ar to domāta partija “Jaunā Vienotība”, jo šīs partijas valdes loceklis, ilggadējais Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs bijis arī AS “CATA” padomē, un ir tas, kurš dažādās sapulcēs, sēdēs un organizācijās vēl šobrīd pārstāv AS “CATA” intereses.
Tikmēr ATD ir smagas izvēles priekšā. AS “Nordeka” atstumšanas gadījumā, visticamāk, būs gadiem ilgi tiesu darbi un zaudējumu kompensācijas prasības, jo vairāk nekā 12 miljonu eiro investīcijas tikušas ieguldītas ATD konkursā minēto prasību autobusiem dēļ Savukārt AS “CATA” 99,86% akciju īpašnieki ir novadi, kuru teritorijās uzņēmums veic pārvadājumus vietējos reģionālajos maršrutos.
Lai arī Cēsu un Limbažu, Siguldas maršrutu zaudējums būtu finansiāli smags trieciens (finanšu rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no pasūtītāja (valsts) spējas segt ar regulāro pasažieru pārvadājumu līgumu nosacījumu izpildi saistītās izmaksas), tomēr jāšaubās, vai pārvadātājs, kurš savam valdes priekšsēdētājam M. Ozoliņam, saskaņā ar viņa valsts amatpersonas deklarācijas datiem, 2021. gadā algā spējis izmaksāt 110 647,19 eiro jeb 9220 eiro mēnesī, tādēļ bankrotēs.
Pagaidām vēl nav īsti skaidrs, kas notiks līguma ar AS “Nordeka” laušanas gadījumā. Tiks rīkots jauns konkurss? Kādam tiks piešķirtas sabiedriskā transporta pārvadātāja tiesības bez kāda caurspīdīguma un konkurences? Un, visbeidzot, cik tas viss izmaksās valsts budžetam? Vai gala rezultātā nesanāks tā, ka cilvēkiem nāksies stāvēt pieturās, gaidot autobusu, kurš starpposma “bezvaldības” apstākļos tā arī nepienāks?
AS “CATA” apgrozījums 2021.gadā bija 15,074 miljoni eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 892 640 eiro.
AS “Nordeka” apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un uzņēmums strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš.
