“Atceros, ka arī iepriekš negāja viegli – trīs latvieši, deviņi novadi,” Auziņš izsakās par reformu 33
“Atceros to, ka arī iepriekš negāja viegli – trīs latvieši, deviņi novadi. Ļoti sarežģīti, es nesaprotu,” TV24 raidījumā “Preses klubs” par novadu reformu izsakās Ivars Auziņš, uzņēmējs, aktieris.
Viņš pats dzimis Limbažos.
“Salacgrīva tagad pievienojusies klāt, atkal viss ir atpakaļ, kas no tā ir mainījies, es nezinu, jāprasa kādam vietējam, vai kaut kas izmainījies. Es tikai saprotu, ka toreiz viss bija ļoti sadrumstalots, tā palikt nevarēja, tam daudz ekonomisku pamatojumu,” viņš stāsta.
Jau ziņots, ka Administratīvi teritoriālā reforma līdz šim nav sniegusi cerēto rezultātu atkritumu apsaimniekošanas jomā, aģentūrai LETA intervijā sacīja vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes grupas AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
“Uzņēmumi cerēja, ka novados, kas izveidojās apvienošanās rezultātā, rīkos lielos iepirkumus, kas diemžēl tā nenotika,” skaidroja Simanovičs, kā piemēru minot Tērvetes novadu, kur pirms novadu apvienošanas strādāja “Eco Baltia”, taču tagad atkritumu apsaimniekošana nodota Dobeles komunālajam pakalpojuma sniedzējam.
“Tas nebūtu nekas slikts, ja šāds lēmums tiktu pieņemts iepirkuma ceļā. Jo patlaban sanāk, ka cilvēkiem nav tiesību izvēlēties un tagad par pakalpojumu ir jāmaksā vairāk,” atzīmēja Simanovičs. Viņš arī uzsvēra, ka šāda prakse parāda nepilnības likumdošanā.
Tāda pati situācija esot arī “Piejūras” reģionā, norādīja “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.
Taujāts par pašvaldību organizētajiem iepirkumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, Simanovičs pauda, ka kopumā process patlaban ir caurskatāms, jo nekādu favorītismu konkursos īsti nevar iestrādāt. “Protams, jautājums, vai tev tur jau ir konteineri vai nav, jo tas ietekmē izmaksas, kuras iekļauj cenā,” piebilda valdes priekšsēdētājs.
Savukārt attiecībā uz ceļu uzturēšanu Siminovičs sacīja, ka pastāv risks, ja, piemēram, pašvaldība savu ceļu uzturēšanai izvēlas vietējo zemnieku, kuram ir piekļuve subsidētajai degviela. Viņš uzsvēra, ka šājā situācijā nav skaidrības par to, vai tiek kontrolēts, kāda degviela tiek izmantota ceļu uzturēšanā, jo subsidētā degviela paredzēta vien lauksaimniecības nolūkiem.
“Reizēm ir tā, ka vietējā zemnieka piedāvājums ir tāds, ka mēs kā liels uzņēmums, kurš degvielu pērk par oficiālo cenu, maksā visus nodokļus, šo pakalpojumu par tādu cenu nevaram nodrošināt. Tas ir jautājums pašvaldībām, kā to var kontrolēt,” komentēja Simanovičs.
Jau ziņots, ka “Eco Baltia” 2023.gadā provizoriski strādāja ar 218,525 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus koncerna peļņa saruka gandrīz piecas reizes – līdz 1,695 miljoniem eiro.
Kompānija reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir “PET Baltija”, “Eco Baltia vide”, “Latvijas zaļais punkts”, “Nordic Plast”, Siguldas pilsētas “Jumis”, Čehijas “Tesil Fibres” un Lietuvas “Ecoservice”.
“Eco Baltia” akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir “BSGF Salvus” (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu “INVL Baltic Sea Growth Fund”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA “Enrial Holdings” un “Penvi Investment Ltd.” starpniecību.
