– Piena iepirkuma cena dažās saimniecībās jau pazeminājusies līdz 13,5 eirocentiem par kilogramu… 7
– Piena iepirkuma cenas diapazons būs no 13 līdz 28 eirocentiem, tā tas ir.
– Vai šādā gadījumā varam runāt par pārstrādātāju diskriminējošu attieksmi atkarībā no nodotā piena apjomiem, kuru rezultātā lauki var kļūt vēl tukšāki?
– Tām hobijsaimniecībām, kam ganāmpulks veidojies vēsturiski un kas netaisās efektivizēt ražošanu, ir jābūt. Tikai tām jāapzinās, ka tās nevar ražot pienu un nodot turpat, kur to nodod industriāla ferma ar 200 govīm. Šai saimniecību grupai nepieciešama kooperācija vai tām jārada pievienotā vērtība – mājražošana vai jāmeklē citas realizācijas iespējas. Ja tā nebūs, jāsamierinās ar cenu, ko tagad piedāvā pārstrādātāji.
– Vai tas ir normāls tirgus?
– Tas ir normāls tirgus, jo Latvijā loģistikas izmaksas ir ļoti augstas. Bet, ņemot vērā iepriekšējās krīzes, gaidām piena pārstrādes konsolidāciju. Mēs nevaram atļauties 43 pārstrādes uzņēmumus. Kādus gan rezultātus gribam sasniegt, ja katrs ražo simt produktus un nespēj vienoties par vienas preču grupas ražošanu, lai iekarotu Austrumu vai Eiropas tirgu?
Šobrīd plaši ar lieliem lozungiem runājam par jaunu tirgu iekarošanu, tam atvēlēts finansējums, uzņēmēji tos veiksmīgi izmanto, bet mums nav tālākās ķēdes posma valsts pārvaldes līmenī, lai noslēgtu līgumus ar dalībvalstīm par eksportu. Pēdējais piemērs ir Apvienotie Arābu Emirāti, kur Dubaijā izstādes laikā atrasti sadarbības partneri, kas ieinteresēti piena produktu pirkšanā, bet mums nav līguma veterināro dienestu līmenī starp abām valstīm. Tajā pašā laikā lietuvieši uz izstādi aizbrauca kopā ar ministru, PVD, noslēdza līgumu un jau šodien var eksportēt, bet mēs vēl esam procesā, jo mums nav sakārtota dokumentācija. Valsts pārvaldei jābūt elastīgai, lai ātri spētu reaģēt uz šādiem gadījumiem, lai uzņēmēji var eksportēt.
