Lauksaimnieki, atcerieties smago 2014. gadu! Saruna ar “Zemnieku saeimas” līderi Juri Lazdiņu 7
“Lauksaimniekiem vajadzētu paturēt atmiņā 2014. gadu, kas bija pārbaudījumiem pilns – kā “gads skolotājs”, lai mēs turpmāk tā nekļūdītos. Un mums jāņem vērā ne tikai klimatiskais faktors, kas nosaka 30% no veiksmīgas saimniekošanas, bet arī politiskie lēmumi. Mums jāsaimnieko, rēķinot līdzi,” to sarunā ar Ivaru Bušmani un Sandru Dieziņu piekodina biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
– Visvairāk jūs, lauksaimniekus, manīja tad, kad karojāt par ES budžeta naudām. Kad cīniņš beidzās, šķita, ka varētu likties mierā?
Juris Lazdiņš: – Brīžiem cīņa ir redzamāka, brīžiem – neredzamāka. Ja atskatāmies uz paveikto attiecībā uz ES Kopējo lauksaimniecības politiku un šo plānošanas periodu, negribētu teikt, ka esam izcīnījuši maksimālo. Svarīgākais, ko ieguvām, – pieredze, kad no izejas pozīcijas – nulle – pusotrā līdz divos gados spējām pārliecināt Briseli, ka ir Latvija, Baltija ar savām sāpēm, problēmām. Ir ielikts stūrakmens nākamajām desmitgadēm, kad mēs sarunas varēsim vest daudz veiksmīgāk, būsim pazīstami un zināmi ar savu vēsturi. Par to liecina fakts, ka franču lauksaimnieku organizācija atsūtījusi Zemnieku saeimai uzaicinājumu piedalīties diskusijā par nākamo plānošanas periodu.
– Bet ir jau arī finansiālais ieguvums – papildu 300 miljoni šajā septiņgadē…
– Katrs naudas resurss, kas papildus iegūts Latvijas lauksaimniecībai, ir pozitīvi vērtējams. Bet joprojām esam pēdējā vietā tiešmaksājumos, kas ir visdiskriminējošākais atbalsta mehānisms.
– Tomēr cīniņi par savu tēvu zemi gan nav beigušies…
– Aizvadītais gads mūsu organizācijai ir viens no būtiskākajiem likumprojektu virzīšanā un apstiprināšanā Saeimā – tas ir “Likums par zemju privatizāciju lauku apvidos”. Tas bija aktuāls desmit gadus, katru gadu atgādinājām par maratona beigu tuvošanos un nepieciešamību ko darīt, bet viss tika novilkts līdz beidzamajam. Divarpus gadus tika strādāts pie šī likuma, bet jāatzīst, ka tas nav tādā formā, kā mēs vēlētos. Bet pamats ir.
Zemes fonds vēl nedarbojas un likums pēc būtības arī ne. Jāveic grozījumi, lai tas atbilstu mērķim – lai zeme kā resurss piederētu nacionāla līmeņa uzņēmējiem.
