Foto – LETA

Ir dzirdami apgalvojumi, ka kritušie jāpiemin tikai Lestenē. Bet ne katram ir iespēja tur pabūt. Mēs pieminām ne tikai Latvijas teritorijā kritušos. Mūsu svēts pienākums atcerēties arī tos, kuru kauli balo Volhovas purvos vai citur Krievijas plašumos.

Lasītākie

Veselam

Gribi dzīvot ilgi un laimīgi? 10 ieteicamākie dārzeņi un augļi, kas veicinās garu mūžu

Kokteilis

11 bēru tradīcijas un noteikumi, kas jāievēro, lai godam pavadītu aizgājēju

RAKSTA REDAKTORS

FOTO. “Gribēju būt mīlēta, bet tiku pazemota, izmantota, sista.” Kāpēc piecdesmitgadīgā politiķe uzķērās jeb izglītotās, bagātās arī raud

Lasīt citas ziņas

Esmu piecus gadus savu brīvo laiku veltījis tam, lai apzinātu un pārapbedītu Mores kaujās kritušos. Septembra beigās piemiņas vietā pulcējās kritušo tuvinieki, cīņu biedri un citi, kam svēta viņu piemiņa. Svēts pienākums noliekt galvas būtu arī tiem tūkstošiem trimdinieku, kuri, pateicoties Mores kaujām, guva iespēju emigrēt uz Rietumiem.

Nepieņemams ir rosinājums visu kritušo piemiņu atzīmēt 11. novembrī. Tad tikpat labi vienā maisā var sabāzt 25. martu, 14. jūniju, 4. jūliju, 6. decembri. Runājot par aurotāju baru, kas parasti trako 16. martā, jāsaka, ka viņiem nekas nav svēts. Ja tagad kāds ministrs zaudēs savu amatu, lai tas ir kauna traips mūsu valdībai.

Elmārs Bremšmits

Augšlīgatnē