Foto – LETA

Ir dzirdami apgalvojumi, ka kritušie jāpiemin tikai Lestenē. Bet ne katram ir iespēja tur pabūt. Mēs pieminām ne tikai Latvijas teritorijā kritušos. Mūsu svēts pienākums atcerēties arī tos, kuru kauli balo Volhovas purvos vai citur Krievijas plašumos.

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

Esmu piecus gadus savu brīvo laiku veltījis tam, lai apzinātu un pārapbedītu Mores kaujās kritušos. Septembra beigās piemiņas vietā pulcējās kritušo tuvinieki, cīņu biedri un citi, kam svēta viņu piemiņa. Svēts pienākums noliekt galvas būtu arī tiem tūkstošiem trimdinieku, kuri, pateicoties Mores kaujām, guva iespēju emigrēt uz Rietumiem.

Nepieņemams ir rosinājums visu kritušo piemiņu atzīmēt 11. novembrī. Tad tikpat labi vienā maisā var sabāzt 25. martu, 14. jūniju, 4. jūliju, 6. decembri. Runājot par aurotāju baru, kas parasti trako 16. martā, jāsaka, ka viņiem nekas nav svēts. Ja tagad kāds ministrs zaudēs savu amatu, lai tas ir kauna traips mūsu valdībai.

Elmārs Bremšmits

Augšlīgatnē