Atceļ lēmumu par atbalstu dabasgāzes termināļa būvniecībai Skultes ostā 3
(Papildināts ar jaunāko informāciju plkst.19.30.)
Saulkrastu novada domes deputāti šodien attālinātā domes ārkārtas sēdē atcēla 2016.gadā pieņemto lēmumu, ar kuru tolaik tika konceptuāli atbalstīta sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība Skultes ostas akvatorijā.
Par lēmuma “Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību” atcelšanu šodien nobalsoja 14 deputāti, bet viens atturējās.
Jautājumu, ko šāds pašvaldības lēmums mainīs, uzdeva tikai bijušais Saulkrastu domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (VL-TB/LNNK), kurā darbības laikā tika pieņemts šodien atceltais lēmums.
Pašreizējais domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) uzsvēra, ka par atbalstu vai projekta noraidīšanu varēs lemt tikai pēc tam, kad būs saņemts ietekmes uz vidi novērtējums, jo galvenais aspekts, kas jāņem vērā, ir vides aizsardzība.
Par pieņemto lēmumu pašvaldība informēs Vides pārraudzības valsts biroju un AS “Skultes LNG Terminal”.
Iedzīvotāju iniciatīvas grupas pārstāve Arta Jamsena aģentūrai LETA vērtēja, ka šodien Saulkrastu novada dome ir “pieņēmusi pamatotu lēmumu” atcelt 2016.gadā pieņemto lēmumu, kurā dome konceptuāli atbalstīja dabasgāzes termināļa būvniecību Skultes ostā.
Viņa esot izpētījusi visus 2016.gadā pašvaldības deputātu pieņemtos lēmumus, noklausījusies sēžu audioierakstus un secinājusi, ka deputāti lēmumu esot pieņēmuši “bez jebkāda izvērtējuma un priekšstata par lemjamā jautājuma būtību”.
“Man ir iespaids, ka pašvaldības deputātu atbalsts šim projektam ir ar viltu izmanīts, jo nav vērtēts ne projekta tehniskais, ne ekonomiskais pamatojums,” uzsvēra Jamsena.
Viņa atzīmēja, ka 2011.gadā AS “Latvenergo” veicis sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanas izvērtējumu, kurā esot secināts, ka Rīgas ostas atrašanās vieta un esošā infrastruktūra esot vairāk piemērota sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai. Taču tas jau ir aizmirsts un tagad tiek darīts viss, lai iegūtu atļaujas termināli būvēt visnepiemērotākajā vietā, pauda Jamsena.
Tikmēr “Skulte LNG Terminal”, neskatoties uz Saulkrastu domes atcelto 2016.gada lēmumu par atbalstu dabasgāzes termināļa būvniecībai Skultes ostā, turpinās projekta virzību, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Uldis Salmiņš.
Jautāts, vai uzņēmums šo lēmumu plāno apstrīdēt, Salmiņš atbildēja, ka vispirms ir jāiepazīstas ar domes lēmumu, tas jāizvērtē un tad varēs lemt par tālāko rīcību. Viņā arī skaidroja, ka “Skulte LNG Terminal” ieskatā novada dome tikai vēlas sagaidīt ietekmes uz vidi novērtējumu, lai lemtu par projektu.
“Varbūt viņu [deputātu] ieskatā tas 2016.gada lēmums ir bijis pārsteidzīgs, un viņi grib redzēt šo novērtējumu,” teica Salmiņš, norādot, ka projekts tiks turpināts.
Viņš stāstīja, ka ieguldījumi sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība Skultes ostas akvatorijā ir veikti, tomēr to apjomu uzņēmums atklāt nevēlas.
Tāpat viņš uzsvēra, ka “Skulte LNG Terminal” projekta īstenošanai neapšaubāmi ir vajadzīgs valsts un pašvaldības konceptuāls atbalsts, bet finansiālu atbalstu uzņēmums neplāno prasīt. Jautāts, vai, negūstot valsts un pašvaldības atbalstu, sašķidrinātās dabasgāzes termināli varētu būvēt kādā citā vietā, Salmiņš atbildēja noliedzoši, sakot, ka “šī vieta ir optimāla un projekta loģika paredz, ka tas tiek veidots tiešā Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvumā”.
LETA jau ziņoja, ka domes ārkārtas sēde sasaukta pēc astoņu Saulkrastu novada deputātu pieprasījuma, pamatojoties uz iedzīvotāju iniciatīvas grupas kārtējo iesniegumu, ko martā saņēmusi pašvaldība.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais iedzīvotāju iniciatīvas grupas iesniegums, tā lūdza Saulkrastu novada domi atcelt 2016.gada 27.jūlija pieņemto lēmumu “Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību”, jo uzskatīja, ka tas neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Iedzīvotāji lūdza šo lēmumu atzīt par tādu, kuru nevar ņemt vērā jebkādu Saulkrastu novada domes šī brīža darbību un lēmumu pieņemšanā, kā arī par tādu, kuru nevar ņemt vērā, Saulkrastu novada domei pieņemot galējo lēmumu – atbalstīt vai neatbalstīt termināļa būvniecības projektu.
Iedzīvotāji iesniegumā pašvaldībai norādīja, ka 2016.gada 13.jūlijā Saulkrastu novada domes Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas sēdē, uz kuru bija ieradies AS “Skultes LNG Terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš, tā laika domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (VL- TB/LNNK) Salmiņam prasījis, kas no pašvaldības ir vajadzīgs projekta īstenošanai. Salmiņš teicis, ka no pašvaldības ir jāsaņem rakstiska atbilde, ka ir saņēmuši un iepazinušies ar sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, kas tiek pievienots dokumentācijā, ka projekts tiek virzīts atbalstīšanai uz domes sēdi.
Iedzīvotāji domes Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas protokolā ir konstatējuši, ka Salmiņš nav konsultējies ar pašvaldību pirms ietekmes novērtējuma veikšanas par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā, kā tas noteikts likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Šajā likumā noteikts, ka pašvaldībai 15 dienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas, būtu jānosūta “Skultes LNG Terminal” savs viedoklis par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Taču domes sēdes protokolā minēts, ka Tautsaimniecības, attīstības un vides komiteja konstatēja, ka termināļa būvniecība nav pretrunā Saulkrastu novada teritorijas plānojumam un ieceri iespējams īstenot.
Domes sēdes protokolā fiksēts, ka Grāvītis, informējot par termināla ieceri teicis, ka sākums būs Saulkrastos, tālu jūrā, bet gāzes vada sauszemes daļa Saulkrastu teritoriju neskars. Savukārt, Līcis norādījis, ka lai projekts realizētos, nepieciešama sākotnējā izpēte.
Saulkrastu novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa norāda, ka Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas un domes sēdes protokolos piefiksētais ir pretrunīgs un nav saprotams, kas ir vērtēts un par ko ir lemts.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā vasarā vairāki desmiti Vidzemes piekrastes iedzīvotāju valsts institūcijām nosūtīja iebildumus pret AS “Skulte LNG Terminal” ieceri būvēt sašķidrinātās dabasgāzes terminālu un cauruļvadu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais iesniegums.
Pēc Saulkrastos, Krimuldā, Limbažos un Sējā notikušajām sabiedriskajās apspriedēs paustā aicinājuma izteikt viedokli rakstiski, iedzīvotāji norāda, ka viņiem ir kategoriski negatīva nostāja pret projekta “Sašķidrinātās dabasgāzes termināla un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecība” īstenošanu.
Vēstules autori, atsaucoties uz pētījumiem no ekoloģijas viedokļa, norāda, ka viss sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) dzīves cikls, sākot no rūpniecības objektu celtniecības, gāzes sagatavošanas un sašķidrināšanas un beidzot ar tās uzglabāšanu, transportēšanu un regazifikāciju, negatīvi ietekmē vidi.
Iedzīvotāji norāda, ka kaitējums ir īpaši jūtams, ja SDG ražotne atrodas ekoloģiski vērtīgās teritorijās, kur negatīvo ietekmi izjūt retas dzīvnieku un augu sugas, kā arī to mītnes vietas.
