“Tu esi izliets tētis/mamma”. 0
Mums ir raksturīgi meklēt līdzīgo bērnos. Mums vajag “turpināties” bērnos. Bet reizēm mēs veidojam priekšnosacījumus, lai bērns veidotos ne tikai ārēji līdzīgs mums, bet viņam veidojas līdzīgas īpašības, viņš var pat sākt ar tādām slimībām kā mēs.
Ar ko tas draud: bērns it kā saplūst ar vecākiem, ar kuriem viņa līdzība visu laiku tiek akcentēta. Mēs it kā viņu “veltām” šim pieaugušajam. Atvase pat var piekrist būt “kopija”, bet var arī censties pretoties tam. Pirmajā gadījumā viņš pārņem rakstura iezīmes, reakciju, reizēm slimības, iekļūst līdzīgās situācijās, viņš identificē sevi ar to, ar ko tiek atzīmēta līdzība. Otrajā gadījumā viņš var demonstratīvi izvairīties no kontakta, kļūt agresīvs, atteikties no īpašībām, kas patiesi viņam ir kopīgas ar šo “līdzīgo”.
Kā atburt: “Jūs esiet līdzīgi, bet jūs esiet atšķirīgi. Katram no jums ir savs liktenis, savs spēks, savs potenciāls. Tu esi paņēmis pašu vērtīgāko no divām dzimtām un esi līdzīgs pats sev. Tev ir tiesības būt pašam”.
