
“Kāds slikts galds – savainoja bērnu, sodīsim to galdu! Nāc, es tevi pažēlošu…” 0
Kad bērnam aizķeras aiz kāda priekšmeta, sasitas pret krēslu, vecāki reizēm, lai novirzītu uzmanību no sāpēm un “kompensētu” sāpes, piedāvā “atriebties” – atgriezt sāpes, sist “pāridarītājam”.
Ar ko tas draud: tā mēs mācām bērnu neuzņemties atbildību par savu rīcību un pārliekam vainu uz ko citu un mācām “ieriebt” ārējiem objektiem par radīto diskomfortu. Tāpat mēs neiemācām bērnam būt uzmanīgam un vērīgam.
Kā atburt: “Dod, es sabučošu, paglaudīšu, papūtīšu (nežēloju). Mamma/tētis ir ar tevi! Droši vien tas ir ļoti sāpīgi. Pieskaramies krēslam un norādām – tu atsities pret tā stūri. Skaties, šis ir stūris. Esi uzmanīgāks”.