Kad mēs sakām par bērniem “mans vīrietis/mana sieviete”. 0
Mēs veidojam lomu putru, padarām bērnu par savu “partneri” reāla pieaugušā partnera vietā.
Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Ar ko tas draud: mēs veidojam saikni “mamma-dēls”/”tēvs-meita”, liedzot bērnam iespēju pēc tam veidot harmonisku pāri (vecākus nepiekrāpj: vai nu bērniem jāglābjas bēgot, vai viņi pēc tam visu dzīvi meklē tēvu un māti). Mēs noliekam atvasi līdzās sev un šajā līmenī ir citi uzdevumi. Tajā ir daudz enerģijas, tostarp seksuālās. Bērns ar šo lomu-enerģiju var netikt galā. Pārlieka masturbācija ir viens no “simptomiem”. Mēs atdalām vīru/sievu vai neļaujam sev līdzās parādīties partnerim – pieaugušajam.
Kā atburt: fokusējieties uz attiecībām ar pieaugušajiem, pāra attiecībām. Izrādiet redzamus uzmanības apliecinājums sievietei/vīrietim. Svarīgi, lai bērns pie vecākiem vērstos ne vienkārši, nosaucot vārdu, bet lomu – “mammu” vai “tēti”. Bērnam domās vai skaļi var teikt: “Tu esi mans mīļotais dēls/meita, es esmu tava mamma/tēvs. Un šis ir mans vīrs/vīrietis/sieva/sieviete. Tev noteikti dzīvē būs vīrietis/sieviete, kuru tu mīlēsi un būsi laimīgs. Es esmu par tevi priecīga/priecīgs”.
