
Atbrīvojies no krāmiem, nestiep līdzi pagātni! 5
Katra jauna gada sākumā mēģinām pildīt vecā gada nogales apņemšanos. Vieni ļaudis, tuvojoties gadumijai, ir sev apsolījušies sākt aktīvāku dzīvesveidu, citi – atmest kādu netikumu, piemēram, pīpēšanu, vēl kāds – beidzot iztīrīt skapi un atvadīties no gadu gaitā sakrātajām lietām. Un tas nemaz nav tik viegli. Pati zinu. Jo, šķiet, tā glītā blūze un puķainie, kruzuļotie svārki, kuros vairākus gadus vairs nevaru ielīst, reiz varbūt tomēr derēs. Bet, kā neder, tā neder.
Mantas sāk “žņaugt”
Kādi mēs, latvieši, mantu krāšanas ziņā izskatāmies no sociālantropologa viedokļa, stāsta Aivita Putniņa:

– Šo uzņēmumu valsts finansiālās frīzes laikā 2008. gadā nodibināja Elīna Žagare. Šobrīd viņa ir “Otrās elpas” valdes priekšsēdētāja. Lai gan tolaik Elīna strādāja vairākos citos uzņēmumos, viņa vēlējās izveidot kaut ko sirdij tuvu. Pieredzi, kā veidot šo veikalu, viņa smēlās Anglijā, kur līdzīgi veikali ir ļoti izplatīti. Esam ļoti pateicīgi Ideju partneru fondam, kurš piešķīra starta kapitālu, un Berga bazāram, kurš atvēlēja telpas pirmajam veikalam, – pastāstīja veikalu “Otrā elpa” tirdzniecības vadītāja Zane Priedīte.
Šobrīd darbojas jau trīs “Otrās elpas” veikali – divi Rīgā un viens Liepājā. Ļaudis tajos var nodot pilnīgi visas sadzīves lietas, kas ir labā stāvoklī, pašiem vairs nav vajadzīgas, bet var būt noderīgas kādam citam – apģērbu, apavus, bižutēriju, grāmatas, traukus, mūzikas ierakstus, rotaļlietas, interjera un dizaina priekšmetus, sporta preces, spēles, mēbeles utt. Patlaban īpaši vajadzīgi vīriešu apģērbi.
– Aptuveni pusi no šīm mantām atdodam tālāk Rīgas patversmēm, kristiešu organizācijai “Zilais krusts”, bērnunamiem, sociālajiem dienestiem u. c. Otru pusi lietu pārdodam. Atkarībā no preces kvalitātes un vērtības to cena mūsu veikalos svārstās no 70 centiem par T krekliņu un bērnu apģērbu līdz 25 – 50 eiro par kažoku. Grāmatas var iegādāties par 30 centiem līdz pat septiņiem eiro par jaunu, aktuālu grāmatu. Esam sarīkojuši jau trīs izsoles, kurās pārdevām vērtīgākās lietas – porcelānu, senas, vērtīgas grāmatas u. tml. Daļu iegūtās naudas atvēlam veikala uzturēšanai un darbinieku algām, otru daļu – stipendiju konkursam. Tam vairākus gadus varēja pieteikties organizācijas, kas rūpējas par kādu sociālo grupu. Par “Otrās elpas” ziedoto naudu tika rīkotas radošās darbnīcas, nometnes invalīdiem, iegādāti auto sēdeklīši un pamperi bērnunama bērniem u. tml. Patlaban šajā ziņā esam ieturējuši pauzi, jo šo konkursu vēlamies transformēt. Agrāk organizācijai, kuras projekts bija uzvarējis, katru mēnesi ziedojām 800 eiro. Nu esam nolēmuši šo summu palielināt, taču maksāt nevis katru mēnesi, bet vairākas reizes gadā un izvēlēties sociāli vēl nozīmīgākus projektus, vairāk uzmanības veltot maznodrošinātu ļaužu atbalstam.
Ļaudis mēdz pieķerties lietām, un viņiem ir grūti no tām šķirties pat tad, ja paši tās sen vairs neizmanto. Manuprāt, mīļas lietas ir vieglāk atdot labdarībai, nevis izmest konteinerā, jo tad zini – kādam tās vēl noderēs. Dažkārt gan ir jāsaprot, ka ir mantas, kas savu dzīvi nodzīvojušas un vairs nevienam nevar noderēt. Arī mums gadās, ka cilvēki, īpaši vecāki ļaudis, atnes lietas, kuras viņiem kādreiz ir bijušas īsts dārgums, bet nu diemžēl ir ievietojamas tikai atkritumu konteinerā.
Arī no ekoloģijas viedokļa ir ļoti svarīgi, ka ļaudis mūsu veikalos var nodot nevajadzīgas drēbes, apavus un citas mantas, ko citi izmantos atkārtoti. Jo lielās veikalu ķēdes Latvijā ieved tik milzīgu apģērbu daudzumu, ka sabiedrība to nespēj patērēt. Pēc tam drēbju kalni nonāk atkritumos, un valsts pārvēršas gluži vai par lielu atkritumu izgāztuvi. Biju kādā konferencē, kurā igauņu kolēģi stāstīja par savu pieredzi. Viņi atvēruši rūpnīcu, kurā ar īpašu tehnoloģiju dažādu materiālu tekstilizstrādājumus pārstrādā jaunos pavedienos. No tiem pēc tam top matrači, lupatiņas u. c. noderīgas preces. Man ļoti gribētos, lai arī Latvijā būtu šāda rūpnīca, – teic Zane Priedīte.
Kamēr vairākas dienas strādāju pie šā raksta, vakaros pārskatīju drēbju skapi, un nu vairāki maisiņi ir pilni ar apģērbiem, kas man un dēliem vairs neder, bet kādam noteikti vēl būs noderīgi. Drīz tos nogādāšu kādā no pieņemšanas punktiem. Nu ne tikai skapī vairāk vietas, bet arī ap sirdi kļuva vieglāk.